Laima Līvena

Laima Līvena

Laimdota

Mārtiņš Poišs - Dzīvesbiedrs
Maija Silmale - Domubiedre

Laima Līvena (1943–2006) – dzejniece un tulkotāja. Interese par literatūru radusies, mācoties Saldus Zooveterinārajā tehnikumā. 1964. gadā ieguvusi zootehniķes diplomu, taču literārās intereses guvušas virsroku. 1972. gadā beigusi PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtu un pievērsusies rakstniecībai. Strādājusi par tulkotāju laikrakstā "Tekstilnieks", literāro konsultanti laikrakstā "Padomju Jaunatne" un redaktori izdevniecībā "Liesma". Kopā iznākuši septiņi dzejoļu krājumi un divi dzejoļu krājumi bērniem, atdzejojusi arī no krievu valodas. Laimas Līvenas dzeja atklāj sievietes pasauli, pilsētā ienācējas pasauli, kurai urbānajā vidē pietrūkst dabiskuma, siltuma un stabilitātes. Dziesmas ar Laimas Līvenas dzejas tekstiem komponējuši Armands Alksnis, Leons Amoliņš, Agris Engelmanis, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Ivars Kraucis, Jānis Līvmanis, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Laila Ilze Purmaliete, Ģederts Ramans, Jānis Sildegs, Gunārs Šimkus.

Par Laimas Līvenas daiļradi

"Laimas Līvenas ieguldījums latviešu dzejā ir paliekošs un tālu saredzams. Tas piepildītos tēlos dokumentē karalaika paaudzes traģisko pilsētā ienākšanas situāciju: padomju puscietumnieki garīgi, sociāli – lielāko mūža daļu vientuļie gultasvietu bezpajumtnieki, kam mūžīgā atgriešanās dabā, pie dabas dzīvības ir bērnībā līdzdotā mantojuma atdzīvināšana, garīgo spēku "uzlādēšana" un – cilvēcības iekšējā sargātāja. Sevišķi traģiski situācija pavērsās pret sievieti, dzīvības tālāknesēju, kam no dabas likts būt par mājas, pavarda sargātāju. Kā pasargāsi, ja nav ne māju, ne pavarda? Līvenas sulīgā, precīzā valoda, tēlu materialitāte šos karalaika paaudze likteņus izsāp."

Kubuliņa, Anda. Laima Līvena. Latviešu dzejnieki: Robežu šķērsotāji, robežu sargi. Rīga: Zinātne, 2007. 152.–153. lpp.

Par Laimas Līvenas dzeju

"Laimas Līvenas dzeja ir sievietes pasaule. Ne tikai tāpēc, ka tur "vējā smagi plīkšķ valgie palagi", žūst krekls, izkārts septembra saulē. Vispirms Laimas Līvenas dzejas pasauli par sievietes pasauli padara intimitātes izstarojums, sievietei esot vienatnē ar sevi: tad netiešais lūgums ļaut palikt vienai nav nervoza kautrība vai tīksmināšanās, bet dabiska vajadzība."

Kubuliņa, Anda. Dabiskuma valdzinājums: Sievietes tēls Laimas Līvenas dzejā. Padomju Jaunatne, 1977.

1964: pirmā publikācija – dzejoļu kopa Saldus rajona laikrakstā "Padomju Zeme".
1968: laikrakstā "Padomju Jaunatne" tiek publicēts Laimas Līvenas dzejolis "Ezers". Tā rindas "Ezers guļ ielejā / Kā dieva spļāviens" izraisa plašu diskusiju par vārda "spļāviens" (turklāt vēl Dieva) tiesībām pastāvēt dzejā. Diskusijā iesaistās laikraksta lasītāji, padomju literatūrzinātnieks Kārlis Krauliņš, literatūras vēsturnieks Ilgonis Bērsons un dzejnieks Arvīds Skalbe ("Padomju Jaunatne", 1968, 24. novembris; 1969, 11. janvāris, 23. februāris).

Dzeja

1967: "Cauz ziemas dienām" (Liesma).
1970: "Šūpoles" (Liesma).
1974: "Diena" (Liesma).
1981: "Zem klajas debess" (Liesma).
1987: "Pacelt no zemes vārdu" (Liesma).
1998: "Starp tumsu un gaismu" (Enigma).
2005: "Bezlaicīte" (Tapals).

Dzeja bērniem

1996: "Mārča dzejoļi" (Preses nams).
2016: "Marta valodas" (Liels un mazs).

Atdzejojumi no krievu valodas

1969: Hodža Fikreta "Uguns līgava" (Liesma).
1976: "Krievu dzejas antoloģija 2 sējumos" 1. sējums (Liesma).
1976: Lidijas Ždanovas "Amats" (Liesma) (kopā ar Imantu Auziņu, Vizmu Belševicu, Dagniju Dreiku, Āriju Elksni,Vitautu Ļūdēnu, Jāni Sirmbārdi, Imantu Ziedoni).
1977: Leonīda Čerevičņika "Salas" (Liesma) (kopās ar Vizmu Belševicu, Raini Remasu, Jāni Sirmbārdi).
1980: Jevgeņija Jevtušenko "Trešā atmiņa" (Liesma) (kopā ar Liju Brīdaku, Olgu Lisovsku, Jāni Peteru).