Kristaps Bahmanis

publicists
politiķis
jurists
folkloras vācējs

Jurists, politiķis un publicists Kristaps Bahmanis (1867–1942) daudz rakstījis par ekonomiku, vēsturi, politiku. Pirmā publicētā grāmata ir "Latviešu biedrošanās uz kopīgiem darbiem un mazo cilvēku taupības augļi" (1904), kurā apcerēta latviešu saimnieciskā situācijā un izglītošanās iespējas. 1908. gadā tiek izdota apcere "Grāmatu nozīme cilvēka dzīvē", kurā Bahmanis parādās kā erudīts lasītājs un domātājs.
Būtiskas ir viņa vēstures apceres un atmiņas "Latvju tauta bēgļu gaitās" (1925) un "Latvieši Ukrainā 1917.–1919." (1926), kurā Bahmanis reflektē par personīgo pieredzi, dodoties bēgļu gaitās un līdzdarbojoties dažādās bēgļu palīdzības biedrībās.
1921. gadā žurnālā "Jaunības Tekas" un 1928. gadā grāmatā tiek publicēts vienīgais Bahmaņa daiļliteratūras darbs – stāsts "Baltais sējējs", kas neizpelnās īpašu kritiķu vai lasītāju uzmanību.
Īpaši nozīmīgi ir Bahmaņa 20. gadsimta 30. gados rakstītie darbi par jaunlatvieti Andreju Spāģi: "Andrejs Spāģis un viņa laikmets" (1932), "Andreja Spāģa piemineklis" (1938) un "Georgs fon Dortēzens par Andreju Spāģi un tautas izglītību" (1935). Par tiem saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju.
Bahmanis ir arī vācis un pierakstījis folkloru, ko iesūtījis Latviešu folkloras krātuvei.

Dzimis Nīkrāces pagastā trūcīgā zemnieku ģimenē.

1915: no Bauskas devies bēgļu gaitās.
1915–1920: darbojies dažādās bēgļu palīdzības biedrībās; dibinājis Ukrainas latviešu centrālo bēgļu komiteju.
1917: bijis Latviešu pagaidu nacionālās padomes sekretārs, parakstījis Valkā deklarāciju par Latvijas autonomiju.
1922. un 1925. gadā: ievēlēts 1. un 2. Latvijas Saeimā no Latvijas Jaunzemnieku savienības.
1931: ievēlēts 4. Latvijas Saeimā no Progresīvās apvienības.

Par "Latvieši Ukrainā 1917.–1919. gados" (1926)

"Spilgtiem vilcieniem šai grāmatā attēlots visādiem šausmu notikumiem bagātais laikmets Dienvidkrievijā 17.-19. gados, kad tur ar cīņām un asinsizliešanu vairākas desmit reizes mainījās dažādas varas, no kā arī daudzajiem latvju bēgļiem nācās pārciest neiedomājamas grūtības un necilvēcisku vajāšanu. Autors pats tad darbojās šai apgabalā vispirms kā latvju sabiedrisko iestāžu, tad kā Latvijas valsts oficiāls pārstāvis. Varbūt tas ir laimīgs gadījums, ka tolaik latvjiem Dienvidkrievijā bijis nevien rosīgs un neatlaidīgs politisks darbinieks, bet arī tik cītīgs rakstītājs kā Kristaps Bachmanis. Visur, kur viņš gājis, ko darījis, novērojis un piedzīvojis — visu atzīmējis savā piezīmju burtnīcā un tagad nodrukājis grāmatā. Kur ļoti daudzi šādos apstākļos būtu pilnīgi pazaudējuši galvas, tur B. vispirms parūpējās par bēgļu un kara vīru likteni, dažu paglābdams no drošas nāves, un tad flegmātiski nostājas kaujas pievārtē un visu redzēto "sīki atzīmē vēsturei". Tā mūsu acu priekšā dzīvi nostājas latvju tautas svešniecības gaitu posta ainas, krievu pilsoņu kara apstākļi, kaujas skati, cīņa pret vācu varu, latvju sabiedriskais darbs un vispārējie politiskie apstākļi. Jo Bachmanim ir arī diezgan veikls stils un populāra valoda notikumu saistošā attēlošanā."

Unams, Žanis. Kristaps Bachmanis. Latvieši Ukrainā 1917.–1919 gados. Latviešu Grāmata, 1926, 6, 437.–438. lpp.

Par "Andrejs Spāģis un viņa laikmets" (1932)

"Andrejs Spāģis bijis Kr. Bachmaņa tēva skolotājs, kāpēc ari autors sajutis sevišķu pienākumu celt un slavēt šo tautiskās atmodas laikmeta sākuma darbinieku, un tikai slavēt un celt, lai raksturojumā neiezagtos neviens ēnaināks plankumiņš. Par objektivitāti še vairs nevarēja runāt, par vērtējumu arī nē, bet gan, labākā gadījumā, tikai par interpretāciju. To nu tiešām Bachmanis darījis visā čaklumā un pat godbijībā. Spāģi viņš apbrīno, un tikai Valdemārs tam cienīgs biedrs cīņās par savu tautu, cīņās pret Baltijas vāciešiem. [..] Kr. Bachmaņa grāmata liela un plaša, bet diemžēl vajadzīgās kārtības tur nav. Deviņas desmitdaļas tur aizņem citāti no Spāģa, Valdemāra un citu autoru darbiem, bet ne katrreiz skaidri redzams, kur Bachmanis izsaka pats savas domas, un kur atkal cita autora uzskati."

Goba, Alfrēds. Kristaps Bachmanis. Andrejs Spāģis un viņa laikmets. Daugava, 1933, 5, 465.–466. lpp.

Kopš 20. gadsimta sākuma publicē apceres un pārdomas par vēsturi, politiku, kultūru un citiem jautājumiem dažādos periodiskajos izdevumos, kā arī izdod brošūras un nelielas grāmatiņas par aktuāliem jautājumiem.

1904: pirmā publicētā grāmata "Latviešu biedrošanās uz kopīgiem darbiem un mazo cilvēku taupības augļi".

Ceļojumu apraksti

1914: "Pa kalnu Osetiju un Imeretiju".
191?: "Tautas izglītība Somijā".

Apceres par vēsturi

1919: "Латышские большевики в России".
1925: "Latvju tauta bēgļu gaitās".
1926: "Latvieši Ukrainā 1917.–1919. gados".
1926: "1905. gada revolūcijas cīņu un sodu dienās".
1935: "Cīņa pret zemnieku izglītību 19. gadusimtenī".
1940: "Jaunas dzīves cēlēji".

Kultūrvēsturiskas apceres

1908: "Grāmatu nozīme cilvēka dzīvē".
1932: "Andrejs Spāģis un viņa laikmets".
1935: "Georgs fon Dortēzens par Andreju Spāģi un tautas izglītību".
1938: "Andreja Spāģa piemineklis".

Īsproza

1928: "Baltais sējējs" (1921. gadā periodikā).

Dainu skapis
Latvijas literatūra

Dzimšanas laiks/vieta	06.02.1867 Nīkrāces pagasts Nīkrāces pagasts, Kuldīgas novads
Izglītība	1906 – 1908 (Datums nav precizs) Cīrihe Zürich, Switzerland klausās lekcijas par tautsaimniecību un tiesību zinātnē
Darbavieta	1890 – 1904 (Datums nav precizs) Liepāja Liepāja notāra palīgs 1904 – 1906 (Datums nav precizs) Bauska Bauska, Bauskas novads notārs 1908 – 1914 (Datums nav precizs) Rjazaņa Ryazan, Ryazan Oblast, Russia notārs 1914 – 1915 Bauska Bauska, Bauskas novads notārs 1922 – 1928 Latvijas Republikas Saeima Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Darbojas kā deputāts 1. un 2. Saeimā no Latvijas Jaunzemnieku saraksta 1931 – 1934 Latvijas Republikas Saeima Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Darbojas kā deputāts 4. Saeimā no Progresībās apvienības.
Dalība organizācijās	Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja Petrogradā Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1917 Latviešu pagaidu nacionālā padome Valka Valka, Valkas novads sekretārs 1918 Latvijas Pagaidu valdība Kijiva Kyiv, Ukraine sūtnis
Miršanas laiks/vieta	12.03.1942 Rīga Rīga
Apglabāts	Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis III šķira 1933 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par grāmatu "Andrejs Spāģis un viņa laikmets".

Kolekcejis	84
Vīneibys	Iesūtītājs(357)
Darbi	Darba autors(15) Izdevējs(4)
Biļdis	Persona attēlā(5)

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Miršanas laiks/vieta:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.

#	Vīta	Datums	Tips	Vietas tips

1	Nīkrāces pagasts (Nīkrāces pagasts, Kuldīgas novads)	06.02.1867	Dzimšanas laiks/vieta	Pagasts
2	Rīga (Rīga)	12.03.1942	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
3	Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)	(Nav nūruodeits)	Apglabāts	Kapsēta
4	Cīrihe (Zürich, Switzerland)	1906 - 1908	Izglītība	Pilsēta
5	Liepāja (Liepāja)	1890 - 1904	Darbavieta	Pilsēta
6	Bauska (Bauska, Bauskas novads)	1904 - 1906	Darbavieta	Pilsēta
7	Rjazaņa (Ryazan, Ryazan Oblast, Russia)	1908 - 1914	Darbavieta	Pilsēta
8	Bauska (Bauska, Bauskas novads)	1914 - 1915	Darbavieta	Pilsēta
9	Jēkaba iela 11, Rīga (Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)	1922 - 1928	Darbavieta	Ēka, māja
10	Jēkaba iela 11, Rīga (Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050)	1931 - 1934	Darbavieta	Ēka, māja
11	Valka (Valka, Valkas novads)	1917	Dalība organizācijās	Pilsēta
12	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	(Nav nūruodeits)	Dalība organizācijās	Pilsēta
13	Kijiva (Kyiv, Ukraine)	1918	Dalība organizācijās	Pilsēta