Ansis Bandrevičs

Ansis Bandrevičs (1850–1935) – žurnālists. Pirmā publikācija – raksts "Baltijas tirgošanas flotes pārskats" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (19.03.1875.). Sūtījis korespondences arī laikrakstam "Baltijas Zemkopis" u. c. izdevumiem. No 1887. gada darbojies Rīgas laikrakstu redakcijās. K. Valdemāra ietekmē rakstījis par jūrniecības jautājumiem, kļuvis par latviešu jūrniecības periodikas dibinātāju, rediģējis "Baltijas jūrnieku kalendāru", vadījis laikraksta "Balss" tirdzniecības un kuģniecības pielikumu, bijis nedēļas laikraksta "Jūrnieks" redaktors un izdevējs. Sarakstījis grāmatas par jūrniecības jautājumiem, sastādījis vārdnīcu "Anglo - Russian - Lettish Marine Dictionary of Merchants Shipping and Technical Seaterms" ("Angļu - krievu - latviešu tirdzniecības flotes un tehnisko jūrniecības terminu vārdnīca", 1908) un krājumu "Zvejnieku un jūrnieku tautasdziesmas" (1924). Publicējis atmiņas par tautiskās atmodas laikmetu un tās darbiniekiem.

Dzimis saimnieka ģimenē kā jaunākais no trīs dēliem.

20.10.1870: Maskavas Latviešu lasāmo vakaru dibinātājs un dalībnieks. Arī Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks, Dāvis Jurjāns, Krišjānis Kalniņš, Kannings /soms/, Jānis Krodzinieks, Pēteris Liepiņš, Jānis Sietiņsons, Andrejs Slēzins, Krišjānis Valdemārs, Jānis Vinklers u. c.
19.10.1883: no pulciņa izaug Maskavas Latviešu studentu vakars ar noteiktākas organizācijas raksturu un statūtiem.

MINISTRU PREZIDENTA SVEICIENS A. BANDREVIČAM

"Sirsnīgi apsveicu Jūs 85 gadu dzimšanas dienas svētkos un novēlu lai možs un mierīgs dzīves vakars arī turpmāk pavadītu Jūsu nopelniem vaiņagotās dzīves gaitas. Ar lepnumu un gandarījumu variet atskatīties savā bagātā mūža darbā, kas nenogurstošā centībā un mīlestībā licis un kalis stiprus pamatus mūsu, jūrniecībai un zvejniecībai, ko dziļā pateicībā un atzinībā šodien piemin visa latvju tauta."

Ulmanis, Kārlis. Anša Bandreviča 85 mūža gadi. Jūrnieks, 01.03.1935.

PAR A. BANDREVIČA PERSONĪBU

"Tikpat vienkāršs kā savā dzīvē Bandrevičs arī bija savā runā. Viņš nemīlēja skaļas frāzes un bija taisnas dabas cilvēks. Nepatiesību viņš necieta un lišķus ienīda. Viņš katram teica patiesību acīs, iegūdams ar to sev daudz naidnieku. Viņš nedzinās slēgt draudzību ar kuru katru, bet tiem, ar kuriem bija iedraudzējies, bija īsts un sirsnīgs draugs. Pēc slavas un bagātības viņš nedzinās. Ja viņam kādreiz bija nauda pie rokas, tad viņš domāja tikai par to, vai nevarētu par šo naudu izdot kādu grāmatu jūrniekiem. Vienmēr viņš ir mudinājis viņus censties pēc izglītības un labākas, gaišākas nākotnes. Par latvju tautas panākumiem uz jūras mums lielā mērā jāpateicas viņam."

Kalniņš, E. Anša Bandrevica piemiņai. Jūrnieks, 01.10.1935.

1875: Pirmā publikācija – raksts "Baltijas tirgošanas flotes pārskats" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (19.03.1875.). 
Sūtījis korespondences arī laikrakstam "Baltijas Zemkopis" u. c. izdevumiem. No 1887. gada darbojies Rīgas laikrakstu redakcijās. 
K. Valdemāra ietekmē rakstījis par jūrniecības jautājumiem, kļuvis par latviešu jūrniecības periodikas dibinātāju.

GRĀMATAS UN BROŠŪRAS PAR JŪRNIECĪBU

1886–1887:  "Latviešu grāmatu vācelīte" (“Austrumā” turpinājumos. Saraksti, kas uzskatāmi par latviešu grāmatu reģistrācijas bibliogrāfijas aizsākumu).
1888: "Jūrniecības Rakstu Krājums" (I–X). 
1890: "Krievijas kuģniecības likumi".
1891: "Krievijas konsulātu likumi".
1892: "Kurzemes un Vidzemes zēģelkuģu un īpašnieku saraksts".
1894: "Ārzemju ostu apraksti un kuģu nodokļi".
1898: "Likums par kuģu inventāra ievešanu no ārzemēm bez muitas nodokļa".
1902: "York-Antwerp Rules – lielas avārijas pamata nosacījumi".
1902: "Par pastāvošo likumu pārgrozīšanu kuģu vadītājiem uz tirdzniecības flotes jūras kuģiem un likums par jūrskolām".
1904: Krišjānis Valdemārs "Domas par jūrskolām un kuģniecību" (tulkojums).
1904: Krišjānis Valdemārs "Mūsu jūrnieki un kuģniecība" (tulkojums).
1905: "Aizrādijumi kuģu kapteiņiem kā rīkoties kuģu saduršanas gadījumos".
1908: "Anglo - Russian - Lettish Marine Dictionary of Merchants Shipping and Technical Seaterms" ("Angļu - krievu - latviešu tirdzniecības flotes un tehnisko jūrniecības terminu vārdnīca", sastādītājs). 
1918: "Latviešu kuģniecības stāvoklis bēgļu laikmetā".
1924: "Zvejnieku un jūrnieku tautasdziesmas" (sastādītājs).
1926: "Mūsu senču zvejnieku darbi uz jūras Indriķa hronikā un tautasdziesmās".

Publicējis atmiņas par tautiskās atmodas laikmetu un tās darbiniekiem – Kasparu Biezbārdi, Frici Brīvzemnieku, Ati Kronvaldu, Juri Māteru, u. c., bet īpaši par Krišjāni Valdemāru.