Ludis Bērziņš
Ludis Bērziņš
Ludvigs Ernests Bērziņš
Pabērzis, Pabērzs
Ludis Bērziņš (Ludvigs Ernests Bērziņš; 1870–1965) – pedagogs, folklorists, literatūrvēsturnieks, dzejnieks. Dzimis Džūkstes pagasta Rīpelēs saimnieka ģimenē.
Dzimis saimnieka ģimenē kā jaunākais no septiņiem brāļiem. Tēvs Ansis ir cēlies no kalpu kārtas, dzimis Apšupes Karšās, jaunībā uzņēmās Rīpeļu saimniecību; māte Gotlība Bērziņa, dzimusi Kleinberģe – saimnieka meita no Meža muižas Kalniņiem.
No Bērziņu dzimtas rīmes taisījuši ir vecākie brāļi Jānis un Indriķis, bet jaunākie brāļi Roberts un Ludvigs tikuši pie izglītības un izveidojušies par redzamiem dzejniekiem.
1908: 9. augustā apprecas ar Minnu Šmitcheni no Talsiem, salaulājās Jēzus baznīcā Pēterpilī.
1904: Jēkabmiesta pilsētas pašvaldība atver tirdzniecības skolu zēniem un aicina L. Bērziņu par inspektoru.
1906: atver tirdzniecības skolu meitenēm.
1909: rudenī Dubultos atvērta pirmā latviešu zēnu ģimnāzija.
1915: Dubultu ģimnāziju evakuēja uz Tērbatu.
1918: rudenī pārcēlās uz Limbažiem, kur atver reālģimnaziju ar latviešu mācības valodu un kopš
lielinieku laikiem tas ir arī vikāra mācītājs Limbažos.
1925: ievēlēts par Jelgavas klasiskās ģimnāzijas goda biedru.
1933: Latvijas Universitātē pasniegts goda doktora (Dr. h. c.) diploms.
No Bērziņu dzimtas rīmes taisījuši ir vecākie brāļi Jānis un Indriķis, bet jaunākie brāļi Roberts un Ludvigs tikuši pie izglītības un izveidojušies par redzamiem dzejniekiem.
1908: 9. augustā apprecas ar Minnu Šmitcheni no Talsiem, salaulājās Jēzus baznīcā Pēterpilī.
1904: Jēkabmiesta pilsētas pašvaldība atver tirdzniecības skolu zēniem un aicina L. Bērziņu par inspektoru.
1906: atver tirdzniecības skolu meitenēm.
1909: rudenī Dubultos atvērta pirmā latviešu zēnu ģimnāzija.
1915: Dubultu ģimnāziju evakuēja uz Tērbatu.
1918: rudenī pārcēlās uz Limbažiem, kur atver reālģimnaziju ar latviešu mācības valodu un kopš
lielinieku laikiem tas ir arī vikāra mācītājs Limbažos.
1925: ievēlēts par Jelgavas klasiskās ģimnāzijas goda biedru.
1933: Latvijas Universitātē pasniegts goda doktora (Dr. h. c.) diploms.
"Mūsu literātūrā Ludis Bērziņš pazīstams kā latviešu literatūras pētnieks, kā dzejnieks, tulkotājs un arī kā redaktors ("Druvas“ redaktors 1912. gadā). L. Bērziņa literatūras vēsturnieka darbība nav visai plaša, bet viscaur ar zinātnisku akcentu, jo zinātne nav nejaušu novērojumu kopums, bet pamatotu atziņu sistēma. Sevišķi liela vērtība ir viņa pētījumiem par tautas dziesmu metriku (pamatliekošie raksti „ Austrumā" 1894. g. un 1896. gadā). Šai nozarē Ludim Bērziņam pieder pirmā vieta, pēc viņa spriedumiem orientējas visi lietpratēji. Studijās par tautas dziesmu poētiku (Dažāda veida atkārtojumi latviešu tautas dziesmās), Rīgas zinību Komisijā 18. krājumā, Ludis Bērziņš izlieto jaunlaiku poētikas ieguvumus."
Mauriņa, Zenta. Ludis Bērziņš. Ilustrēts Žurnāls, Nr. 2, 1928.
"Sava mūža divdesmitos gados Ludis Bērziņš pats mācījies, dzejojis un rakstījis ievērojamus zinātniskus darbus. Tālāk nākošos divdesmit gadus viņš bijis galvenā kārtā paidagogs, dzīvi interesējies arī par literatūru, izdarījis vienu otru pētījumu, galvenā kārtā lasot Zinību komisijas vasaras sapulcēs. Mūža pēdējos gados tas savienojis visus trīs amatus, tas ir dzejnieks, zinātnieks un paidagogs."
Lapiņš, J. Luda Bērziņa dzīve un darbi. Latvju Grāmata, Nr. 2, 1928.
"Jaunības gadi parasti ir kvēla ideālisma gadi. Ludis Bērziņš ir viens no tiem, kam tas tā bijis, pie tam
īpašā spilgtumā. Studenta gados viņš raksta dzejoļus un iedegas pirmā mīlestībā par tautas dzeju. Un tā ir mīlestība, kas negaist ar gadu gājumu. Ja profesors vēl tagad sirmā vecumā runā par tautas dzeju, tad skaidri jūt, ka mīlestība uz tautas dzeju liek viņa acīm mirdzēt un raisīties valodai. Viņš pazīst tautas dzeju kā reti kāds cits. Var droši teikt, ka nav neviena cita, kas te varētu ar viņu mēroties. Pats par sevi saprotams, ka viss tas ir nopietnu, rūpīgu un ilgu gadu studiju rezultāts, kam sākums ir viņa studenta gados. Viņš rūpīgi izpētīja visu, kas bija rakstīts par latviešu tautas dziesmām līdz tam un uz rūpīgu pētījumu pamata deva savu darbu par tautas dziesmu metriku. [..] Un vai Dziesmu grāmata ir iedomājama bez Lužu Bērziņa garīgām dziesmām? P. Ērmanis kādreiz teica, ka Bērziņš esot Dieva svaidīts garīgs dziesminieks. Tā tas ir."
Dravnieks, Arvīds. Āboliņa kaisītājs. Laiks, 1954, 7. jūl.
"Pēc pabeigtās augstākās izglītības, būdams teologs, Ludis Bērziņš tikai epizodiski ir bijis redzams mācītāja talārā. Dziļākās intereses viņu skubinājušas pievērsties dzejai, folklorai, literātūrvēsturei un paidagoģijai. Dzejas devums nav liels. Tas ietelpināts krājumos Ceļi un teki, Svētrīta skaņas, Vēlās vārpas un dažās bērnu poēmās. Dot šai virzienā ko vairāk liedzis ne jau talanta skopums vai kūtrums, bet "godbijība pret dzīvi un viņas uzdevumiem". Toties šis devums ir tvirts un zīmīgs. Tajā izpaužas jau jaunības gados stabilizēts viedums, kas briedināts romiešu klasiķu .sevišķi jau Horātija, vācu olimpiešu un latviešu tautas dzejas studijās. Jo izcila vieta Ludim Bērziņam kā luterāņu kulta dziesmu autoram, un nekas nav pārspīlēts, ja sakām, ka pēc Fīrekera un Andrieva Niedras viņš ir trešais mūsu visvairāk ievērojamais garīgais dziesminieks, kura korāļiem uz laiku laikiem nodrošināta vieta latviešu draudžu dziesmu grāmatā. Folklorā Bērziņš ar apbrīnojamu iedziļināšanos un reti sastopamu iejūtu nodevies tautasdziesmu aistetikas pētīšanai, kas izvērsusies par viņa mūža darbu."
Rudzītis, Jānis. Humānists gara mūža galotnē. Latvija, 1960, 10. sept.
Mauriņa, Zenta. Ludis Bērziņš. Ilustrēts Žurnāls, Nr. 2, 1928.
"Sava mūža divdesmitos gados Ludis Bērziņš pats mācījies, dzejojis un rakstījis ievērojamus zinātniskus darbus. Tālāk nākošos divdesmit gadus viņš bijis galvenā kārtā paidagogs, dzīvi interesējies arī par literatūru, izdarījis vienu otru pētījumu, galvenā kārtā lasot Zinību komisijas vasaras sapulcēs. Mūža pēdējos gados tas savienojis visus trīs amatus, tas ir dzejnieks, zinātnieks un paidagogs."
Lapiņš, J. Luda Bērziņa dzīve un darbi. Latvju Grāmata, Nr. 2, 1928.
"Jaunības gadi parasti ir kvēla ideālisma gadi. Ludis Bērziņš ir viens no tiem, kam tas tā bijis, pie tam
īpašā spilgtumā. Studenta gados viņš raksta dzejoļus un iedegas pirmā mīlestībā par tautas dzeju. Un tā ir mīlestība, kas negaist ar gadu gājumu. Ja profesors vēl tagad sirmā vecumā runā par tautas dzeju, tad skaidri jūt, ka mīlestība uz tautas dzeju liek viņa acīm mirdzēt un raisīties valodai. Viņš pazīst tautas dzeju kā reti kāds cits. Var droši teikt, ka nav neviena cita, kas te varētu ar viņu mēroties. Pats par sevi saprotams, ka viss tas ir nopietnu, rūpīgu un ilgu gadu studiju rezultāts, kam sākums ir viņa studenta gados. Viņš rūpīgi izpētīja visu, kas bija rakstīts par latviešu tautas dziesmām līdz tam un uz rūpīgu pētījumu pamata deva savu darbu par tautas dziesmu metriku. [..] Un vai Dziesmu grāmata ir iedomājama bez Lužu Bērziņa garīgām dziesmām? P. Ērmanis kādreiz teica, ka Bērziņš esot Dieva svaidīts garīgs dziesminieks. Tā tas ir."
Dravnieks, Arvīds. Āboliņa kaisītājs. Laiks, 1954, 7. jūl.
"Pēc pabeigtās augstākās izglītības, būdams teologs, Ludis Bērziņš tikai epizodiski ir bijis redzams mācītāja talārā. Dziļākās intereses viņu skubinājušas pievērsties dzejai, folklorai, literātūrvēsturei un paidagoģijai. Dzejas devums nav liels. Tas ietelpināts krājumos Ceļi un teki, Svētrīta skaņas, Vēlās vārpas un dažās bērnu poēmās. Dot šai virzienā ko vairāk liedzis ne jau talanta skopums vai kūtrums, bet "godbijība pret dzīvi un viņas uzdevumiem". Toties šis devums ir tvirts un zīmīgs. Tajā izpaužas jau jaunības gados stabilizēts viedums, kas briedināts romiešu klasiķu .sevišķi jau Horātija, vācu olimpiešu un latviešu tautas dzejas studijās. Jo izcila vieta Ludim Bērziņam kā luterāņu kulta dziesmu autoram, un nekas nav pārspīlēts, ja sakām, ka pēc Fīrekera un Andrieva Niedras viņš ir trešais mūsu visvairāk ievērojamais garīgais dziesminieks, kura korāļiem uz laiku laikiem nodrošināta vieta latviešu draudžu dziesmu grāmatā. Folklorā Bērziņš ar apbrīnojamu iedziļināšanos un reti sastopamu iejūtu nodevies tautasdziesmu aistetikas pētīšanai, kas izvērsusies par viņa mūža darbu."
Rudzītis, Jānis. Humānists gara mūža galotnē. Latvija, 1960, 10. sept.
Literārā darbība
1887: viena no pirmajām publikācijām – dzejolis "Pavasarī" laikrakstā "Latvietis" ar pseidonīmu Pabērzis.Kopš 19. gs. 90. gadu beigām uzstājies ar priekšlasījumiem Zinību komisijas Vasaras sapulcēs.
Rakstījis par K. Fīrekeru, E. Gliku, K. Hūgenbergu, Neredzīgo Indriķi un citiem latviešu literatūras vēstures senākā posma nozīmīgiem autoriem.
Virsredaktors izdevumam "Latviešu literatūras vēsture" (1–6, 1935–1937; autors nodaļai par latviešu folkloru.
Sastādījis lasāmgrāmatu skolai "Tēvu valoda" (1934–1936, kopā ar A. Dravnieku).
Sarakstījis darbus "Poētika pamatvilcienos" (1933), "Vārds un teikums" (1935–1936, kopā ar M. Gaidi un R. Grabi) un citas mācību grāmatas.
Cīravas–Dzērves skolas simtgadei veltījis kultūrvēsturisku darbu "Tautskolas līdumnieki Kurzemē" (1933).
Dzejas krājumi
1900: krājums "Ceļi un teki".1928: garīgās dzejas krāj. "Svētrīta skaņas".
1936: krājums "Vēlās vārpas".
1937: krājums "Dziesmu gads".
1973: krājums "Mūža stīga" (1973).
Dzejai raksturīga galvenokārt rāma apcere, sirsnīgs dabas vērojums, lirisks prātnieciskums. Rakstījis arī dzeju bērniem. Bērnu dienu atmiņas atbalsojas dzejojumā "Brencis" (1926).
Tautas pasaku motīvi pamatā dzejojumiem "Īkšķītis" (1930) un "Zelta auns" (1932).
Dzejas publicēta izdevumos "Jaunības Draugs", "Latvis" un citviet.
Luda Bērziņa sacerējumi iekļauti garīgo dziesmu kopkrājumos, kļuvuši par baznīcas dziesmām.
"Dievs, daba un dzimtene – šie trīs motīvi nešķirami vijas cauri Luda Bērziņa lirikai. Apskaidrots miers mīt dzejnieka dvēselē, un šo mieru rada paļaušanās uz Dievu un ticība Viņa gaišajam garam." / Līgotņu Jēkabs.
Darbība folkloristikā
1888: 20. janvārī laikrakstā "Balss" pirmais publicētais raksts, kas radīja plašāku ievērību – "Kas vēl būtu ievērojams mūsu nākamajos dziedāšanas svētkos" (par tautastērpu valkāšanu).Sākot ar 19. gs. 90. gadiem, publicēja periodikā rakstus folkloristikā, pievērsās latviešu tautasdziesmu stila, pantmēra un citu jautājumu pētīšanai.
Skat.: Luda Bērziņa folkloras vākums
1900: publicējis rakstu "Dievs" latviešu mitoloģijā" (žurnālā "Austrums") un citus ar folkloru saistītus apcerējumus.
1928–1932: sastādījis "Latvju dainas" (pamatdziesmas, 1–6).
Atsevišķās grāmatiņās izdotas krātās novadu dziesmas ("Skrundas dziesmas", 1926, un citas).
1933: saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju par darbiem "Atraktā tautas dzeja", "Latviešu tautas dziesmu metrika", "Neredzīgais Indriķis un viņa dziesmas", "Kurzemes tautskolas ērkšķu ceļi".
1936: sastādījis latviešu pasaku izlasi "Pasaku vītne".
1937: Kultūras fonda stipendija braucienam uz Lietuvu un Vāciju folkloras un Herdera rokrakstu pētīšanai.
1940: grāmata "Ievads latviešu tautas dzejā" (1. sējuma 1. daļa – "Metrika un stilistika").
No 1893. līdz 1895. gadam apceļoja Kurzemi Zinību komisijas uzdevumā, krādams tautas dziesmas, pasakas, uzvalkus un fotografēdams īpatnējas būves. Visilgāk tas uzturas Nīcā un Rucavā, bet neaizmirst ari savu dzimteni Džūksti.
Atsevišķus dzejoļus komponējuši Helmers Pavasars, Jēkabs Graubiņš, Haralds Berino, Tālivaldis Ķeniņš, Rihards Dubra, Guntars Gedulis, Bruno Skulte.
1926: uzsāka lekciju ciklu Nacionālā teātra aktieriem par latvju dzejas pantmēriem.
1945: latviešu bēgļu nometnes Hanavā latviešu laikraksta "Latvis" izdevējs un redaktors.
No latīņu valodas atdzejojis Horācija "Odas".
| Dzimšanas laiks/vieta | 14.09.1870 Rīpeles Džūkstes pagasts, Tukuma novads |
|---|---|
| Dzīvesvieta | 1945 – 1949 Emmendingene Emmendingen, Baden-Württemberg, Germany Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē. |
| Izglītība | Džūkstes 6-klašu pamatskola Džūkste Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads Pirmais skolotājs bijis A.Lerhis-Puškaitis; mācījies Džūkstes pagastskolā 1886 – 1889 Irlavas skolotāju seminārs Bētiņa iela Bētiņa iela, Irlava, Tukuma novads, Kurzeme, Latvija Mācoties seminārā, publicējies žurnālā "Austrums". 1891 Jelgavas ģimnāzija Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Kā eksternis mācījies nokārtojis Jelgavas ģimnāzijas eksāmenus. 1891 – 1895 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia Studējis teoloģiju. Vasarās kājām apceļojis Kurzemi, turpinot folkloras vākšanu. Zinātniskais darbs augstskolu beidzot, pārskats par |
| Darbavieta | Irlavas skolotāju seminārs Bētiņa iela Bētiņa iela, Irlava, Tukuma novads, Kurzeme, Latvija Pēc semināra beigšanas strādājis turpat par skolotāju. 1895 – 1897 Smiltene Smiltene, Smiltenes novads Kandidāts / praktikants pie mācītāja Kārļa Kundziņa, vienlaikus arī viņa dēlu skolotājs. 1922 – 1934 Rīgas Skolotāju institūts Rīga Rīga Direktors. 01.07.1922 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 Apstiprināts par jaunāko docentu latviešu literatūrā, no 1933. gada doktors, no 1935. gada profesors. 1934 Rīga Rīga Iecelts par Skolu departamenta direktoru. 1945 – 1948 (Datums nav precizs) Mēnešraksts "Ceļš" (1945–1948) Vircburga Würzburg, Bavaria, Germany Redaktors. 18.11.1945 – 27.10.1948 Laikraksts "Tēvzeme: Latvian Newspaper" Hānava Hanau, Hesse, Germany Galvenais redaktors. |
| Dalība organizācijās | Studentu korporācija "Lettonia" Lietuvju-latvju biedrības goda biedrs. 1924 Krišjāņa Barona biedrība Rīga Rīga Kopā ar Pēteri Šmitu, Ludvigu Adamoviču, Longīnu Ausēju, Robertu Bērziņu piedalījies pie biedrības dibināšanas, kad ievēlēts par arī biedrības valdē. 1952 Latviešu preses biedrība Ievēlēts par biedrības goda biedru. |
| Emigrē | 00.08.1944 Vācija Germany Rudenī devās ar ģimeni bēgļu gaitās. 00.04.1950 Amerikas Savienotās Valstis United States No Vācijas emigrēja uz ASV, ieceļoja Ņujorkā un devās pie dēla Anša Bērziņa uz Kolorado Springsu. |
| Miršanas laiks/vieta | 24.05.1965 Denvera Denver, Colorado, United States |
| Apglabāts | 28.09.1997 Džūkstes kapi "Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 Pārapbedīts, vienlaikus ar sievas Minnas Šarlotes Bērziņas urnu. |
| Apbalvojumi | 1926 Triju Zvaigžņu ordenis IV šķira Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu. 1927 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par rakstiem "Epitets latviešu tautasdziesmās", "Dažāda veida atkārtojumi", "Satīra un humors latviešu tautasdziesmās". 1928 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par rakstiem "Latviešu tautas dzejas nozares", "Latviešu tautas dzeja Stendera un Herdera laikmetā". 1929 Kultūras fonda prēmija Zinātne Prēmija piešķirta par grāmatu "Kristofors Fīrekers". 1929 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par rakstu "Kristofors Fīrekers". 1933 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par grāmatām "Neredzīgais Indriķis un viņa dziesmas", "Kurzemes tautskolas ērkšķu ceļi. A. Bergmaņa un J. Valtera piemiņai Dzērves skolas 100 g. jubilejas gadījumā, 1833–1933", par rakstu "Latviešu tautasdziesmu metrika". 1935 Triju Zvaigžņu ordenis III šķira Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1935. gada 15. novembra lēmumu. 1936 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija par rakstiem "Latviešu tautasdziesmas", "Tautas dzejas ietekme latviešu literatūrā", "Jēkabs Lautenbahs un viņa centieni". 1964 PBLA Tautas balva |
| Kolekcejis | 193 |
|---|---|
| Vīneibys | Pierakstītājs(12) Iesūtītājs(1519) |
| Darbi | Darba autors(96) Sastādītājs(3) Redaktors(2) Komentāra autors(5) Recepcijas persona(45) |
| Biļdis | Persona attēlā(12) |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
| # | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīpeles (Džūkstes pagasts, Tukuma novads) | 14.09.1870 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Emmendingene (Emmendingen, Baden-Württemberg, Germany) | 1945 - 1949 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Denvera (Denver, Colorado, United States) | 24.05.1965 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 4 | Vācija (Germany) | 01.08.1944 | Emigrē | Valsts |
| 5 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 01.04.1950 | Emigrē | Valsts |
| 6 | Džūkstes kapi ("Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147) | 28.09.1997 | Apglabāts | Kapsēta |
| 7 | Džūkste (Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads) | (Nav nūruodeits) | Izglītība | Ciems |
| 8 | Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001) | 1891 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Bētiņa iela (Bētiņa iela, Irlava, Tukuma novads, Kurzeme, Latvija) | 1886 - 1889 | Darbavieta | Iela |
| 10 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia) | 1891 - 1895 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1922 - 1934 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 12 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050) | 01.07.1922 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1895 - 1897 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Vircburga (Würzburg, Bavaria, Germany) | 1945 - 1948 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Hānava (Hanau, Hesse, Germany) | 18.11.1945 - 27.10.1948 | Darbavieta | Pilsēta |