Kārlis Straubergs

Jānis Straubergs - Tāvs
Jānis Straubergs - Bruoļs
Emma Miķelsone-Malkava - Darbabiedrene

dzejnieks
profesors
tulkotājs
filologs
folklorists

Kārlis Straubergs (1890–1962) – zinātnieks un tulkotājs, dzejnieks. Zinātniskie pētījumi aptver divas jomas – antīko kultūru un latviešu folkloru. Vadīdams Latviešu Folkloras krātuvi, gādāja par vēl nepazīstamo latviešu tautas dziesmu vākšanu un izdošanu ar prāviem komentāriem, padarot K. Barona mūža darbu vēl monumentālāku. Arī vēlāk, trimdas gados, turpināja rūpīgi pētīt latviešu sakrālo folkloru, publicēdams par to vairākus rakstus. Strādājis vidusskolās Krievijā un Latvijā, kādu laiku vadījis Kara muzeju, bijis Mākslas departamenta direktors, darbojies daudzās Izglītības ministrijas un Universitātes komisijās. No 1929: Latviešu folkloras krātuves pārzinis, no 1934: Kultūras fonda tehniskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks; no 1938: Valsts Vēsturiskā muzeja kolēģijas loceklis, Vēstures institūta valdes loceklis; no 1939: Profesiju kameras un Valsts Kultūras padomes loceklis, Profesiju kameras Zinātņu un izglītības sekcijas priekšsēdētājs, Valsts Kultūras padomes Latviešu dzīves ziņas komisijas priekšsēdētājs, Filologu biedrības priekšsēdētāja biedrs, Latviešu un itāliešu tuvināšanas biedrības priekšnieks un vēl daudz citu sabiedrisku organizāciju, tuvināšanas biedrību, komisiju, klubu u. c. biedrs. Daudzkārt apceļojis zinātniski pētnieciskos nolūkos Eiropu, bijis arī Grieķijā un citās Balkānu valstīs, piedalījies daudzos starptautiskos kongresos, mākslas konferencēs, intelektuālās tuvināšanas sanāksmēs u. c. Apbalvots ar daudziem Latvijas un ārzemju ordeņiem un goda zīmēm. Zinātnisku un citu apcerējumu skaits sniedzas daudzos simtos.

Dzimis lauksaimnieka ģimenē.
1916: mobilizēts Krievija armijā, strādāja kā latviešu strēlnieku muzeja pārzinis, 1917: demobilizējās; 1918: nonāca Maskavā.

1919: atgriezās Rīgā; brīvprātīgi iestājās pulkveža Jāņa Baloža brigādes I. Rīgas apsardzības rotā, tad iecelts par Kara muzeja vadītāju (strādāja līdz 1920. gada janvārim). Lielākā daļa K. Strauberga vākto eksponātu līdz nav saglabājušies.

Dēls Andrejs Straubergs (1932–2012).

Par dzejas krājumu "Dienvidu skaņas" (1938)

"... dzejnieks Straubergs ir klasiskās mitoloģijas profesora un Grieķija un Roma ir viņa otra garīgā tēvija. Tai viņš arī veltījis savu dzejoļu krājumu "Dienvidu skaņas". Vairākas reizes viņš šīs zemes apceļojis un šie dzejoļi ir pa da|ai ceļojumu piezīmes, no kurām reizēm paceļas augšup harmoniskas antiskas vīzijas, bukolikas Virgīlija garā. Šiem dzejoļiem ir dažādi datumi un senākie ir no 1912. gada, tā tad divdesmitseši gadi atpakaļ. Un te nu novērojama, jo interesanta parādība, kas liecina, ka Straubergs mums darīšanas ar dzejnieku, kam dziļa un oriģināla iedvesma, kas pratis just un redzēt nevien patiesi, bet arī tāli, jo viņa vairāk nekā divus gadu desmitus atpakaļ rakstītie panti atstāj liela dzejiska svaiguma iespaidu. Un kas tas galvenāki – ir laikmetīgi. Kur te meklējams atrisinājums? Nekur citur, ka latviskas iedvesmes un antiskas erudīcijas saviļņojumā, kas nenomācot īpatnību ir iemācījusi dzejnieku nepadoties dažādām dvēseles lokalitātēm, dvēseles provinciālismam, bet kā uzgriezts viņu plašāks un dziļākos reģionos. Dzejnieka patiesā mēraukla ir gara augstuma, balta sniegs un ledū ietīta virsotne, no kuras lejup krīt runājoši strauti, lai pārvērstos mierīgi stāstošās upēs. [..] Kamēr daudzu citu divdesmit sešus gadus atpakaļ dzejoti panti ir zaudējuši savu nozīmi, Strauberga tā laika dzeja izskatās tāda pat it kā tā vakar būtu dzejota. [..] Dzejnieka Strauberga "Dienvidu skaņas" ieņem pavisam savādu vietu mūsu jaunākā dzejā. Nav še nekāda dzejiska spara forsēšanas, bet ir dzirdama no sākuma līdz galam labi nostādīta balss. Dzejnieks savā krājumā ievietojis arī dažas latiņu valodā rakstītas dzejas."

Virza, Edvarts. K. Strauberga "Dienvidu skaņas". Brīvā Zeme, 1938, 26. febr.

Par Kārļa Strauberga profesionālo darbību

"Latvijas neatkarības pirmā posma kultūras dzīvē Kārlis Straubergs nešaubīgi ir viena no centrālajām figūrām. Grūti atrast nozari, kurā viņš nebūtu bijis klāt ar savu darbu, padomu vai paraugu. Kā zinātnieks, klasiķu tulkotājs, dzejnieks un publicists, Latvijas Universitātes administrators, Folkloras krātuves vadītājs, nozīmīgu kultūras iestāžu, arī Latvijas Valsts bibliotēkas organizētājs, sabiedrisks un politisks darbinieks, viņš visu mūžu kalpojis savai tautai un valstij. [..] Profesors K. Straubergs piederēja pie nedaudzajiem latviešu 20. gs. pirmās puses enciklopēdiskās ievirzes zinātniekiem. [..] viens no daudzpusīgākajiem, vislabāk izglītotākajiem un ievērojamākajiem folkloristiem, kuru veikums ir nozīmīgs arī šodien. Profesora K. Strauberga nozīme latviešu kultūrvēsturē izceļama četros aspektos: vispirms antīkās literatūras pētniecībā un tulkošanā; otrkārt latviešu ieražu, mitoloģijas, demonoloģijas, folkloras vākšanā, glabāšanā, sistematizācijā un popularizēšanā; treškārt pedagogs, kas 25 gadus LU studentiem lasījis lekcijas, un ceturtkārt, talantīgs administrators un organizators, kurš piedalījies Valsts bibliotēkas, Valsts Vēstures arhīva, Mākslas muzeja un Etnogrāfijas muzeja, Nacionālās operas un Nacionālā teātra izveidošanā."

Sārts, Ēriks. Profesors Kārlis Straubergs. Bibliotēku Pasaule, Nr. 27, 2004.

"Strauberga zinātniskās intereses vispirms bija pievērstas antīkai pasaulei. Viņš ir sarakstījis romiešu un grieķu literātūras vēstures un apcerējumus par šo tautu rakstniekiem, bet jo sevišķi nodarbojies ar Horatiju, kam veltīta arī viņa doktora disertācija. Straubergs devis labus grieķu un romiešu liriķu un vēlāko latīņu humānistu tulkojumus, kā arī apcerējis klasiskās kultūras ietekmi latv. literātūrā. No antīkās kultūras studijām izauga viņa interese par vispārīgo un latv. folkloru, kurai viņš pievērsās jau 1922. g., publicēdams periodikā apceres par mīlestības maģiju, buramiem vārdiem un latv. mitoloģiju vispār. Kā folkloras krātuves pārzinis Straubergs turpināja Kr. Barona nepabeigto darbu, organizēdams tautas dziesmu vākšanu un izdošanu. Arī trimdā kopš 1952. g. Straubergs rediģē un komentē jauno latviešu tautas dziesmu izdevumu, kas iznāk Kopenhāgenā Imantas apgādā. Tomēr viņu visvairāk interesē nevis aistētiskā, bet sakrālā folklora – ticējumi, zīlēšana, maģiskas izdarības un tautas paražas. Šai novadā Straubergs publicējis 2 sējumus buramo vārdu, pētījumus par raganām un vilkačiem, bet trimdā zviedru valodā vairākus apcerējumus par mūsu senču ticējumiem."

Šv. Kārlis Straubergam 65 gadi. Londonas Avīze, 1955, 17. jūn.

"Izcils folklorists, filologs un dzejnieks, kas paveica milža darbu, nenogurstoši krādams un pētīdams mūsu folkloras materiālus un Latvijas universitātē brīvības gados audzinādams jauno filologu saimi. [..] Kā katrs, kas pieķēries latviešu folklorai, Straubergs bija šai novadā līdumnieks, reizē materiālu vācējs un pētītājs, pamatspriedumu formulētājs un metožu meklētājs, un aiz viņa vēl ir palicis milzums darāma darba, kurā šobrīd pat neredzam līdzvērtīgu talcinieku."

Andrups, Jānis. Miris profesors Kārlis Straubergs. Londonas Avīze, 1962, 17. aug.

1938: oriģināldzejoļi publicēti krājumā "Dienvidu skaņas", kur veiksmīgi stilizējis antīkos motīvus un formu. Pārsvarā dzeja publicēta periodikā.

Vadīdams Rīgas Folkloras krātuvi, gādāja par latviešu tautas dziesmu vākšanu un izdošanu ar komentāriem, padarot Krišjāņa Barona mūža darbu vēl monumentālāku. Arī vēlāk, trimdas gados, turpināja rūpīgi pētīt latviešu sakrālo folkloru, publicēdams par to vairākus rakstus.

Zinātniskie pētījumi aptver divas jomas – antīko kultūru un latviešu folkloru. Skat.: Kārļa Strauberga folkloras vākums

1929: aizstāvēja LU disertāciju “Latīņu paraugu iespaids Horācija dzejā" un ieguva klasiskās filoloģijas doktora grādu.
Pētījumi par antīko pasauli izdoti grāmatās
"Romiešu literatūra" (1922, 1936).
"Antīkā pasaule" (1924)
"Vispārējās literatūras vēsture. 1. Grieķu eposs, lirika un drāma" (1925).

Kā zinātniskais stipendiāts strādāja Zviedrijas Tautas dzīves izpētes institūtā.
Zviedrijā aktīvi darbojās arī latviešu bēgļu organizācijās, neilgu laiku bija pirmā Zviedrijas latviešu laikraksta “Latvju Vārds" redkolēģijas loceklis.
No 1952: rediģēja un ar rakstiem komentējis Latviešu tautas dziesmu publicējumu 12 sējumos, ko izdeva apgāds “Imanta” Kopenhāgenā. Pēdējais darbs bija Marrige and Weddings in Latvian Folklore.

Pētījumi par latviešu folkloru
1939–1941: "Latviešu buramie vārdi".
1944: "Latviešu tautas paražas" (1).
1949: zviedru valodā "Lettisk folktro om de doda" ("Latviešu tautas ticējumi par mirušajiem").
Periodikā un krājumos publicēti vairāk nekā 100 rakstu: "Antīkās pasaules iespaids latviešu literatūrā" (krājumā "Latvieši", 2, 1932), "Latviešu tērps un viņa raksta ornāmentika" (turpat, 1, 1930), "Svētie meži un svētie koki" (Amerikas Latviešu humanitāro zinātņu asociācijas "Rakstu krājums", 1957, 1), "Latviešu kultavietu vārdi" (krājumā "In honorem Endzelini", 1960), "Latvju sakrālā pasaule" (krājumā "Latvju kultūra", 1948) un citi.
Rakstījis apceres, komentārus, kā arī rediģējis vairākus nozīmīgus latviešu folkloras izdevumus: "Latviešu tautas dziesmas" (1–12, 1952–1956), "Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas" (1956) u. c. Kopā ar brāli Jāni Straubergu sar. plašu pētījumu par dzimto pagastu – "Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture" (1939), kā arī apceri "Bērzmuiža un viņas vēsture" (1937, 1939 {2}).

Tulkojis
1919: Eshila "Saistītais Prometejs".
1922: "Grieķu lirika".
1924–1936: Horācija "Dzejas" (1–3, 1924–1936)
1928: Plauta "Dvīņi" (1928)
1948: Vergilija "Georgikas un bukolikas" (1948) un citus darbus.

Dalība organizācijās un sabiedriskā rosme

No 1934: Kultūras fonda Tehniskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
1938: kļuva par Valsts vēsturiskā muzeja kolēģijas locekli, Vēstures institūta valdes locekli un saimniecības pārzini.
No 1939: darbojās Profesiju kameras un Valsts kultūras padomē, Profesiju kameras zinātņu un izglītības sekcijas priekšsēdētājs, vadīja Valsts kultūras padomes Latviešu dzīvesziņas komisiju; Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas biedrs un vadītājs, Filologu biedrības priekšsēdētāja biedrs un bibliotekārs, vadīja Rīgas Latviešu biedrības nacionālās kultūras nodaļas biroju.

Apbalvojumi

Par nopelniem Tēvzemes labā un Latvijas zinātnes attīstībā, kā arī tautu kultūras saišu stiprināšanā, profesors apbalvots ar Atbrīvošanas cīņu 10 un 20 gadu jubilejas medaļām, Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.
1929: Polonia Restituta III šķiras ordenis.
1937: III šķiru Corona d 'ltalia ordenis.
1938: Sv. Silvestra III šķiras ordenis.
1935, 1937: Kultūras fonda godalga.
1952: Ziemeļamerikas Latviešu kultūras fonda balva.

Latviešu folkloras krātuve
Latvijas literatūra

Dzimšanas laiks/vieta	14.06.1890 Džūkste Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads Dzimis Lielstraģos.
Dzīvesvieta	Miera iela, Rīga Miera iela, Rīga 15-2 Rīga Rīga Karlīnes 13-2
Izglītība	1897 – 1901 Lancenieku pamatskola Lanciņu skola "Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 1901 – 1903 Jelgavas Aleksandra skola Dobeles iela 43, Jelgava Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001 1903 – 1909 Jelgavas ģimnāzija Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Mācības beidza ar zelta medaļu. 1909 – 1916 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Studēja Vēstures un filoloģijas fakultātes klasiskās filoloģijas nodaļā; studijas beidza ar zelta medaļu par darbu "Grieķu kapu uzraksti". 1912 – 1916 Maskava Moscow, Russia Studēja vienlaikus arī Maskavas Arheoloģijas institūtā, kuru absolvēja iegūstot arheologa diplomu.
Darbavieta	Maskava Moscow, Russia Strādājis vairākas skolās. Latviešu folkloras krātuve Rīga Rīga 1916 – 1917 Strādājis latviešu strēlnieku muzejā. 1916 Rīga Rīga Jaundibinātā Latviešu strēlnieku muzeja vadītājs. 1918 – 1920 Rīga Rīga Kara muzeja vadītājs. 1919 – 1922 Rīga Rīga Izglītības ministrijā Arhīvu un bibliotēku nodaļas vadītājs. 17.09.1919 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050 Apstiprināts par mācībspēku. 1920. gada 24. janvārī kļuva par štata docentu klasiskajā filoloģijā. No 1925. gada LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes sekretārs. 1925-1929: piedalījās LU Padomē, vairāku Universitātes un Izglītības ministrijas komisiju loceklis. 1929. gada 23. martā ievēlēts par profesoru klasiskajā filoloģijā. 1940. gada pavasara-1943: LU prorektors studentu lietās. 1924 Rīga Rīga Izglītības ministrs Voldemāra Zāmuēla Ministru kabinetā, kur, turpinot izglītības reformas, pieņēma vairākus svarīgus lēmumus par skolotāju un augstskolu pasniedzēju darba algām, samazināja vispārizglītojošo, aroda un vidusskolu skolotāju stundu slodzi nedēļā no 30 uz 27 stundām, izveidoja skolu virsvaldi, noteica naudas sodu vecākiem, kuri nesūta savus bērnus skolā. 1929 Latviešu folkloras krātuve Rīga Rīga Krātuves pārzinis. 1933 – 1937 Rīga Rīga K. Barona Tautas augstskolas direktors.
Dalība organizācijās	Studentu korporācija "Fraternitas Livonica" Rīga Rīga Goda biedrs. Kopa "Fraternitas artium" Biedrs (brālis)
Dienests	Dienējis strēlnieka rezerves bataljonā. Latvijas armija 1916 Mobilizēts Krievijas armijā un darbojies latviešu strēlnieku rezerves pulka štābā Valmierā.
Emigrē	1944 Zviedrija Sweden Vasaras beigās ar ģimeni bēgļu laivā devās uz Zviedriju.
Ceļojums	1917 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Vasarā piedalījies pirmajās skolotāju kongresā, kur apspriests jautājums par augstskolu veidošanos.
Miršanas laiks/vieta	10.08.1962 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden
Apglabāts	1990 Džūkstes kapi "Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147 1990. gadā pārapbedīts Džūkstes kapos.
Apbalvojumi	1929 Triju Zvaigžņu ordenis III šķira Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1929. gada 13. novembra lēmumu. 1937 Kultūras fonda prēmija Zinātne Prēmija piešķirta par grāmatu "Romiešu literatūra". 1952 Kultūras fonda prēmija

Kolekcejis	9
Vīneibys	Pierakstītājs(929) Iesūtītājs(3985)
Darbi	Darba autors(29) Redaktors(3) Komentāra autors(1) Recepcijas persona(22)
Biļdis	Persona attēlā(20)

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Miršanas laiks/vieta:

Emigrē:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Ceļojums:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.

#	Vīta	Datums	Tips	Vietas tips

1	Džūkste (Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)	14.06.1890	Dzimšanas laiks/vieta	Ciems
2	Miera iela, Rīga (Miera iela, Rīga)	(Nav nūruodeits)	Dzīvesvieta	Iela
3	Rīga (Rīga)	1916 - 1920	Dalība organizācijās	Pilsēta
4	Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden)	10.08.1962	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
5	Zviedrija (Sweden)	1944	Emigrē	Valsts
6	Džūkstes kapi ("Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	1990	Apglabāts	Kapsēta
7	Lanciņu skola ("Lanciņu skola", Lancenieki, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)	1897 - 1901	Izglītība	Ēka, māja
8	Dobeles iela 43, Jelgava (Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)	1901 - 1903	Izglītība	Ēka, māja
9	Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)	1903 - 1909	Izglītība	Ēka, māja
10	Maskava (Moscow, Russia)	1912 - 1916	Darbavieta	Pilsēta
11	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)	17.09.1919	Darbavieta	Ēka, māja
12	Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia)	1917	Ceļojums	Pilsēta