Ēvalds Sokols

Ēvalds Sokols

Svimpuls

Ēvalds Sokols (1900–1965) – literatūrzinātnieks. Literatūrzinātnei pievērsies pēc Otrā pasaules kara. Literatūrzinātniskās darbības sākumā pētniecības metodoloģiju balstījis marksisma un ļeņinisma teorijā, uzsverot nepieciešamību ievērot partejiskuma un šķiriskuma principus. Publicē vairākus metodoloģiskus rakstus par šiem principiem, skāris arī jautājumus, kā sociālistiskais reālisms ienācis un nostiprinājies latviešu literatūrā, kādas ir reālisma un romantisma attiecības, viņa uzmanības lokā arī latviešu nacionālās literatūras sākumi un Jaunā strāva. Pētījis Raiņa daiļradi, izdotas grāmatas “Rainis un pirmā Krievijas revolūcija” (1955), “Rainis” (1962). Daļa rakstu apkopoti krājumā “Latviešu literatūra un sociālistiskā reālisma problēmas” (1976). Sastādījis pēckara Raiņa Rakstu 11.–13. sējumu (1951). Iniciējis Raiņa zinātnisko Kopotu rakstu izdevumu, kas iznāca jau pēc Ēvalda Sokola nāves.
Bijis Valodas un literatūras institūta direktors (1951–1963), no darba atlaists, jo aizstāvējis Jāņu svinēšanas tradīcijas.

Dzimis 1901. gada 4. decembrī Vēverāju muižas seglinieka ģimenē.
1916–1918: dzīvo, strādā un mācās Petrogradā.
1918: vasarā: atgriežas tēva mājās Saikavā, strādā gadījuma darbus, iesaistās nelegālajā komjaunatnes darbā.
1919: dažus mēnešus cīnās pie Jelgavas un Olaines latviešu strēlnieku sevišķajā komunistiskajā rotā.
1919: maijā tiek uzņemts par biedru komunistiskas partijas Malienas pagrīdes organizācijā.
Līdz 1921. gadam saucas īstajā vārdā – Ēvalds Svimpuls, pēc tam – Ēvalds Sokols, dažkārt – Ēvalds Sokols-Svimpuls.
No 1919. gada maija līdz 1921. gada jūnijam Latvijas Republikā veic nelegālu komjaunatnes un partijas darbu, tiek divas reizes arestēts.
1921: no Latvijas Republikas apmaiņas kārtībā izsūtīts uz Padomju Krieviju.

Par Ēvaldu Sokolu

"Literatūra Ēvaldu Sokolu saistījusi jau agri – jau divdesmito gadu sākumā viņš uzraksta pa dzejolim, vēlāk, strādājot laikrakstos, Sokols raksta tēlojumus un aprakstus – tas viss liecina, cik tuvu viņam allaž bijusi rakstniecība, tāpēc nav nejaušība, ka, strādājot Valodas un literatūras institūtā, viņa darbība literatūras pētniecībā kļūst pēkšņi ļoti plaša, rosīga.
Kā literatūras pētnieku viņu pirmām kārtām saista laikmetu lielie pagrieziena punkti, gadi, kad rodas jaunas idejas, dzimst cīņas pret savu laiku nodzīvojušo vakardienu. Tā Ēvalds Sokols atkārtoti pievērsies jaunlatviešu problēmai, tāpat Jaunās strāvas posmam, skaidrodams šo sabiedrisko parādību cēloņus, būtību, pretrunas. Bet jo sevišķi tuva Ēvaldam Sokolam pētnieciskajā darbā bija Raiņa daiļrade un ar Raini saistītie jautājumi par sociālistiska reālisma metodes rašanos un attīstību latviešu literatūrā. Būdams impulsīvas dabas gan dzīvē, gan savos vērtējumos par literatūru, Ēvalds Sokols, šos jautājumus risinot, sacēlis ne mazumu karstu strīdu, bet vienu šodien nevaram noliegt – šie strīdi palīdzējuši dziļāk ielūkoties mūsu literatūras attīstības procesos."

Kalniņš, Jānis. Ēvalds Sokols. Karogs, 1967, Nr. 10.

"Ē. Sokols ir pats pirmais, kas izvirza uzdevumu par pilnīgu (arī arhīva materiālu aptverošu) Raiņa kopotu rakstu zinātnisko izdevumu, publicējot arī variantus un pievienojot komentārus. Būdams ZA Valodas un literatūras institūta direktors (1951–1963), viņš veica pirmos organizatoriskos pasākumus, lai radītu priekšnoteikumus Raiņa kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanai."

Knope, Elza. Daži Ēvalda Sokola pētījumi rainiānā. Literatūra un Māksla, 1981, 4. decembris.

1921: publicējies nelegālajos un kreiso arodbiedrību izdevumos, Tautas augstskolas studentu žurnālā "Nākošie" iespiests viens no Ēvalda Sokola pirmajiem dzejoļiem (dzejoļi ievietoti bez autoru vārdiem).
30. gados: liels skaits Sokola publicistisko rakstu iespiesti dažādos padomju preses izdevumos. Šajos rakstos "viņš aprakstījis daudz dažādu tautību cilvēku, viņu varonīgo darbu un cīņas, padomju cilvēka rakstura cildenumu, draudzīgumu un neatlaidīgo dzīves celtniecības degsmi” (Losberga, Milda. Tālo pārgājienu cilvēks dzīvē un darbā. Karogs, 1961, Nr. 12).
1954: ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "J. Raiņa dzīve un jaunrade".
1964: ieguvis filoloģijas doktora grādu par darbu "Latviešu literatūras vēstures galvenās problēmas".

Lieta pret "buržuāzisko nacionālistu" Ēvaldu Sokolu
1962: 10. septembrī kā eksperts piedalās Latvijas Valsts izdevniecības bijušās redaktores Valpēteres tiesas sēdē, kura esot pieļāvusi "politisku kļūdu", nesaskatot Pāvila Rozīša Rakstu 5. sējumā iekļautā dzejoļa "Zilā kalnā" par Jāņiem "nacionālistisko un mitoloģisko kaitīgu" un pēc tam atbrīvota no darba izdevniecībā. Tiesas sēdē tiek iztiesātas Valpēteres un darba devēja (izdevniecības) attiecības. Ēvalds Sokols uzstājas ar aizstāvības runu Jāņu svinēšanas tradīcijai un Valpēterei.
1963: 8. janvārī Latvijas PSR kompartijas Centrālajā komitejas kontroles komisijas sēdē tiek izskatīts Sokola teiktais Valpēteres tiesas sēdē un atzīts "kā politiski kaitīga nacionālistiska uzstāšanās bezpartijiskā auditorijā". Pēc šīs sēdes partijas veterāna Ēvalda Sokola (biedrs kopš 1919. gada) uzskaites kartītē tiek ierakstīts stingrais rājiens.
1963: 11. janvārī LPSR Zinātņu akadēmijas prezidents Kārlis Plaude parakstīja pavēli, ar kuru Sokols tika atbrīvots no Valodas un literatūras institūra direktora pienākumiem.
1965: 17. martā Ēvalds Sokols uzrakstīja lūgumu LKP CK Prezidijam atcelt lēmumu viņa personīgajā lieta, jo uzskatīja to par netaisnu.
1965: 12. novembrī LKP CK Prezidijs iesniegumu izskatīja un noņēma stingro rājienu, bet neatzina par kļūdainu savu 1963. gada 8. janvāra lēmumu. Sokols tajā laikā jau bija smagi slims, un meita, lai dziļi nesarūgtinātu viņa pēdējās dienas, baidījās tēvam teikt, kāds bijis lēmums.
1965: 16. decembrī Sokols devās mūžībā.
Plašāk skatīt: Heniņš, Arturs.Eksperta liktenis. Cīņa, 1988, 18. decembris. šeit

1966: 3. decembrī Madonā, Daugavas ielā 5, Ēvalda Sokola tēva mājās, atvēra Madonas novadpētniecības muzeja literatūras nodaļu. Iekārtota Ēvalda Sokola piemiņas istaba un pie mājas piestiprināta piemiņas plāksne Ēvaldam Sokolam, kurš šeit bieži uzturējies. Plašāk skatīt šeit

Pētījumi

1962: Rainis
1976: Latviešu literatūra un sociālistiskā reālisma jautājumi

Sakārtotie raksti

1951: Rainis. Kopoti raksti 14. sējumos (11.–13. sējums)
1960: Knoriņš Vilis. Literatūrkritiski raksti