Garlībs Helvigs Merķelis (1769–1850) – Baltijas vācu rakstnieks, publicists un literatūrkritiķis. Literāro darbību uzsāk, strādājot par mājskolotāju Liepupē, ar veltījuma dzejoli baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam, pasakoties par atbalstu un iespēju izmantot viņa bibliotēku. Latviešu kultūras vēsturē ievērojams ar publicistisko sacerējumu "Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās" (1796/97), sentimentāli romantisko teiku "Vanems Imanta" (1802) un romantizēto skatījumu uz latviešu vēsturi darbā "Vidzemes senatne" (1798–1799). Visiem trim iepriekšminētajiem darbiem ir būtiska nozīme latviešu atmodas laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē – latviešu tautas vēstures konstrukcijā, latviešu priekšstatu veidošanā par savu pagātni līdz Krusta kariem 13. gadsimtā, kā arī latviešu mitoloģiskā panteona izstrādē. Šajā laikā top veltījumi Merķelim un līdz ar viņa darbiem par latviešu kultūras atslēgas vārdiem kļuvušajiem simboliem – Zilais kalns, Līgo svētki Zilajā kalnā, Vanems Imanta u. c. Andrejs Pumpurs epā "Lāčplēsis" (1888) 6. dziedājuma sākumu – Jāņu svinības Zilajā kalnā – veido pēc Merķeļa darba "Vanems Imanta" parauga, šo pašu Merķeļa darbu Ādolfs Alunāns liek savas romantiskās lugas dzejā "Mūsu senči" (1890, publ.1905) pamatā, kura, starp citu, gandrīz kļūst par latviešu pirmās nacionālās operas libreta pamatu. Un tie ir tikai pāris piemēri. 1820. gadā pateicībā Krievijas caram Aleksandram par dzimtbūšanas atcelšanu Baltijā Merķelis publicē darbu "Brīvie latvieši un igauņi", par to viņš saņem 300 sudraba rubļus.
Lai gan Merķeli latvieši tradicionāli saista ar apgaismības laikmetu, viņa dzīves gājums iestiepās līdz 19. gadsimta vidum. Krievijas impērijas vēsturē ļoti nozīmīgi ir Merķeļa publicistiskie sacerējumi pret Napoleona karaspēka iebrukumu Krievijā 1812. gadā, savukārt vācu literatūras vēsturē – nelāgu slavu ieguvusī Merķeļa literatūrkritiskā darbība, peļot vētras un dziņu laikmeta – savu kolēģu un laikabiedru – novatoros sacerējumus. Mazāk zināmas ir Merķeļa darbības lappuses Vācijas un Baltijas publicistikā 19. gadsimta pirmajā pusē: viņš ir vairāku izdevumu ilggadīgs redaktors un neskaitāmu rakstu autors. Bez visa iepriekšminētā Merķelis ir publicējis arī ceļojuma aprakstus, memuārus un darbojies daiļliteratūrā – romānistikas un īsprozas žanros.
"Kā lasītāji jau gan zinās (..), Rīgas Latviešu biedrība bija apņēmusies un uzņēmusies latviešu tautas vārdā šim īstam latviešu labdaram no pateicības uz viņa kapa piemiņas akmini uzcelt. Lai to varētu izdarīt, biedrības priekšnieki izgādāja no Merķeļa famīlijas uzvēlēšanu, ka biedrība varēja Merķeļa bildi nofotografierēt un fotogrāfijas pārdot. Fotogrāfijas ir ar kārību pirktas, un dažs pircējs Merķeļa vērtību atzīdams, ar prieku desmit/ un simtkārtīgi noliktu maksu par fotogrāfiju aizmaksāja (..). Par piemiņas akmini jāsaka: tam nav nekāda stalta, grezna izskata. Viņš no granīta, un iz Daugavas ņemts, kur tas ar galu no ūdeņa laukā stāvējis. Piemiņas akmins ir no diviem gabaliem salikts, no pamata akmeņa un no virsakmeņa, kas vīra augstumā stiepjas; akmeņa virsgalā mazs apzeltīts krusts stāv, un akmeņa priekšpusē iekaltā dobumā ir četrkantaina tumšzila tāpele, uz kuras zelta bokstābos uzrakstīts: Garlieb Helwig Merkel (..) Par piemiņu no pateicīgiem latviešiem celts caur Rīgas Latviešu biedrību 21. oktoberī 1869.
No: Merķeļa simtgadu dzimšanas diena Rīgā. Mājas Viesis, 43 (1869), 27. okt.
"Viņš, kura krūtīs cilvēcīga sirds vēl lēce, / Pēc palīga ar nerimdamu balsi brēce,
Ar nāvīgajām dusmu čūskām aptīstīts, / No aprīdamiem elles pūķiem vajāts, dzīts (..)
Nedz ārīgs gods, nedz viltīgs zelts tā mērķis bij; / Nē! tādiem nevīstamus kroņus vis nevij!
Bet daudz, daudz jaukāki šā vīra nolūks mirdz - / Priekš citu ļaužu brīvības tam pukstēj` sirds:
Priekš latvjiem Merķels strādāja, / Par latvjiem Merķels gādāja."
No: Matīsa dēls, Jēkabs Pilsātnieks. Garlieb Merķeļa piemiņas zīmes celšanas dienā, 21. oktoberī 1869. Baltijas Vēstnesis 86 (1869), 29. okt.
".. latvieši, kas Merķeļa darbā parādās, ir nevis vēsturisks, bet drīzāk literārs tēls, kas autoru interesē tik daudz, lai varētu to izmantot kā argumentu diskusijā par dzimtbūšanas atcelšanu (..). Merķelis viņus attēlo vispārināti, balstoties galvenokārt uz vācbaltiešu vidē izplatītajiem stereotipiem, kas gan, iespējams, ne vienmēr bijuši tālu no realitātes (..). Merķeļa patētiskais tonis, manuprāt, kļuva par pamatu arī saasināti nopietnai un pat traģiskai attieksmei pret sevi un savu vēsturi. Ja Merķeļa tradīcija ir atstājusi kādu ietekmi uz latviešu attieksmi pret sevi mūsdienās, tad tā ir tieši nespēja uz sevi paraudzīties ar humoru un pašironiju, bet gan nopietnība un dramatisms, kas visbiežāk ved strupceļā."
Pauls Daija. No: https://www.satori.lv/article/merkelis-un-latviesi
1865: York und Paulucci: Aktenstücke und Beiträge zur Geschichte der Convention von Tauroggen (18/30 December 1812). aus dem Nachlaß Garlieb Merkel's hrsg. von Julius Eckardt. Leipzig: Veit.
1820: Die freien Letten und Esthen: eine Erinnerungsschrift zu dem 6. Januar 1820 in Riga gefeierten Freiheitfeste. Leipzig: Hirschfeldt; Riga: Hartmann.
1818: Über Deutschland, wie ich es nach einer zehnjährigen Entfernung wieder fand. 2 Bde. Riga, Offenbach: Carl Ludwig Brede.
1816: Dr. G.Merkel's Uebersicht seiner Leistungen als Zeitschriftsteller Deutschlands. Leipzig, Riga: Meinshausen.
1814: Beweis daß es halb so viel koste, seine Ländereien von Tagelöhnern bestellen zu lassen, als von leibeigenen Bauern. Riga: Häcker, 1814.
1813: Europa's Lage und Aussichten im August 1813. Riga: Deubner und Treuy.
1812: Ein Bewohner Moskwa's an seine Landsleute: im Oktober 1812. St. Petersburg: Drechsler.
1811: Ist das Fortschreiten der Menschheit
1810, 1811: Sendschreiben an Herrn Prof. Dr.Heeren von G.Merkel: Ist das stete Fortschreiten der Menschheit ein Wahn? Riga: Deubner u. Treuy.
1804: Herder und Engel: Kunst-Nachricht. In: Der Freimüthige oder Ernst und Scherz. Bd.2, 125, S. 497-499.
1802: Randzeichnungen: Ein Buch dem der Verfasser viel Leser wünscht. Berlin: Charles Quien.
1801, 1971, 1984: Briefe über einige der merkwürdigsten Städte im nordlichen Deutschland Bd.1: Briefe über Hamburg und Lübeck. Leipzig: Hartknoch d. Jüngere.
1800: Sammlung von Völkergemählden: nebst einem Versuche über die Geschichte der Menschheit. Lübeck: Johann Friedrich Bohn.
1798: Supplement zu den Letten, oder Erklärung über die im zehnten Stück des Intelligenz-Blatts des allgemeinen Literatur-Zeitung erschiednene Anfrage des Herrn Ritters von Brasch: nebst einer Urkunde. Weimar: Carl Ludolph Hoffmann. Gottlob Siegmund von Brasch 1751-1803
1798–1799, 1807: Die Vorzeit Lieflands: Ein Denkmahl des Pfaffen- und Rittergeistes. 2 Bd. Berlin: Voss.
1797, 1800, 1870 krieviski, 1909 igauniski, 1924, 1998: Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: Ein Beitrag zur Völker und Menschenkunde. Leipzig: Heinrich Gräff.
1797: Hume's und Rousseau's Abhandlungen über den Urvertrag: nebst einem Versuch über Leibeigenschaft den Liefländischen Erbherren gewidmet. Leipzig: Heinrich Gräff [trīsvalodīgs kopsējums, bez Merķeļa arī Ruso un Hjūma darbs franču un angļu valodā.
(Augusts, 1796) 1797: Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: Ein Beitrag zur Völker und Menschenkunde. Leipzig: Heinrich Gräff.
Polemika par G.Merķeļa Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts ("Latvieši", 1797)
1800, 1802: Johann Christoph Petri. Briefe über Reval, nebst Nachrichten von Esth- und Liefland: ein Seitenstück zu Merkels Letten, von einem unpartheiischen Beobachter. Hamburg, Altona, 1800, 1802. [Ietver Erfurtes profesora un mājskolotāja Petri viedokli par igauņu zemnieku stāvokli Vidzemē].
1803: Georg Friedrich von Fircks: Die Letten in Kurland oder Vertheidigung meines Vaterlandes gegen die Angriffe von G.Merkel in dessen Letten. Der Freimütige 201(1803), 19.Dez. [Par zemnieku stāvokli Kurzemē]
1804: Hermann Friedrich Tiebe. Lief- und Ehstlands Ehrenrettung gegen Herrn Merkel und Petri.
1805: Bruder Anton. Leipzig: Hartknoch.
1802: Wannem Ymanta: eine lettische Sage. Leipzig: Hartknoch.
1800: Erzählungen. Berlin: Johann Daniel Sander.
1800: Eine Reisegeschichte, ein Halbroman. Berlin: Heirich Frölich und Johann Wilhelm Schmidt.
1798: Die Rückkehr ins Vaterland: Ein Halbroman. Kopenhagen
1837: Kritische Antiken: ein Beitrag zur Literatur-Geschichte Deutschlands. 2 Bde. Riga: Götschel.
1800–1803: Briefe an ein Frauenzimmer über die wichtigsten Produkte der schönen Literatur. 7 Bd. Berlin: Sander.
1794, 1837: Versuch über Dichtkunst. In: Jegor von Sivers. Deutsche Dichter Rußland.
1814: Feier-Rede auf Moreau. Verf. Sergej Semenovič Uvarov (1786-1855). Piemiņas sacerējums Jean Victor Marie (1763-1813). Riga: Deubner, Treuy.
1804: Der Tempel zu Gnidos / von Montesquieu Le Temple de Gnide. Weimar: Carl Ludolph Hofmann
1808: G.Merkel's sämtliche Schriften. 2 Bd. Leipzig, Riga: Hartmann.
1987: Die Briefe Garlieb Helwig Merkels an Carl August Böttiger. Hrsg. von Bernd Maurasch. Bern: Lang.
1839–1840: Darstellungen und Charakteristiken aus meinem Leben. 2 Bde. Leipzig: Köhler; Riga, Mitau: Götschel.
1812-1816, 1824, 2010: Skizzen aus meinem Erinnerungsbuche. 4 Bde. Riga: Johann Friedrich Meinshausen.
Rakstu antoloģijas
1992: Kultūrvēsturiski raksti. P. Zeiles priekšvārds un komentāri Rīga: Zvaigzne.
1991: Vēstules kādai sievietei. Tulkojis un komentēhus Viktors Gammeršmits.P. Zeiles priekšvārds. Rīga: Zvaigzne.
1969: Izlase. Rīga: Liesma
Bez gada: Raksti [Latvieši; Brīvie latvieši un igauņi; Vidzemes senatne; Vanems Imanta]. Pēterburga: A.Gulbis.
1936: Atgriešanās dzimtenē: romāns. Tulkojis Kārlis Lejnieks. Rīga: Orients.
"Vanems Imanta"
1971: Vanems Imanta: senlatvju teika, sarakstīta 1802. gadā. Vaiverlija: Latvju grāmata.
1936: Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Anna Grēviņa. Rīga: Valters un Rapa.
1924: G.Merķeļa Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Lizete Skalbe. Rīga: Roze.
1924: Vanems Imanta. Tulkojis Aleksandrs Būmanis. Pārlabots izdevums. Rīga: Gulbis.1923: Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojis Alaksandrs Būmanis. Rīga: Gulbis.
1917: Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Lizete Skalbe. Rīga, Pēterpils: J.A. Kukurs.1909: Vanems Imanta: latviešu teika. Erdmaņu Lizetes tulkojums. Cēsis: J.Ozols.
1905: Vanems Imanta: latviešu teika. Erdmaņu Lizetes tulkojums. Cēsis: J.Ozols.
1905: Vanem Imanta: latviešu teika. Tulkojis Aleksandrs Būmanis. Pēterburga: A.Gulbis
"Vidzemes senatne"
2013: Vidzemes senatne: garīdzniecības un bruņinieku gara piemineklis. Tulkojis Kaudzītes Matīss. Rīga: Arto-1.
1906: Vidzemes senatne: garīdzniecības un bruņinieku gara piemineklis. Tulkojis Kaudzītes Matīss. Cēsis: J.Ozols.
"Latvieši"
2016: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. G.Straubes priekšvārds. Rīga: Zvaigzne ABC.
1999: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. G.Straubes priekšvārds. Rīga: Zvaigzne ABC.
1978: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A.Feldhūna red. J. Niedres ievads, M.Stepermaņa komentāri. Rīga: Zvaigzne.
1953: Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās. Tulk. A.Feldhūna red. J. Niedres ievads, M.Stepermaņa komentāri. Rīga: LVI.
1936: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A. Būmanis. Rīga: A.Gulbis.
1924: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A.Būmanis. Pārlabots izdevums. Rīga: A. Gulbis.
1905: Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. Aleksandrs Būmanis. Pēterburga: Gulbis.
1813 (1860): Moskvas, šī branga, plaša krievu-zemes cilts-pilsāta nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana, kas caur sprančiem rudens mēnesī 1812 notikusi, no kā acu liecinieks saviem zemes brāļiem šo ziņu dod.
Dzimšanas laiks/vieta | 01.11.1769 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads Dzimis Lēdurgas mācītājmuižā. |
---|---|
Dzīvesvieta | 1771 – 1776 Vecpiebalgas mācītājmuiža Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads pavadījis bērnību, kā arī mācījies pie tēva 1778 – 1785 Zādzenes muiža Zādzene, Madliena Parish, LV-5045, Latvia Dzīvo pie vecākiem tēva rentētajā muižā, daudz laika pavada apjomīgajā tēva bibliotēkā, kas gan drīz pēc tēva nāves pārdota. 1808 – 1850 Rāmavas Depkina muiža Rāmavas muiža Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111 Merķelis iegūst muižu savā īpašumā un ar nelieliem pārtraukumiem kopā ar ģimeni tur dzīvo līdz mūža galam. |
Izglītība | 1776 – 1782 Rīgas Domskola Mazā Skolas iela, Rīga Mazā Skolas iela, Rīga papildina izglītību 1776 – 1776 Rīgas pilsētas bāreņu nama rakstu skola Rīga Rīga Mācījies īslaicīgi pēc privātas lasīšanas skolas (Leseschule) beigšanas un pirms mācību uzsākšanas Domskolā tajā pašā 1776. gadā 1785 – 1786 Rīgas Domskola Mazā Skolas iela, Rīga Mazā Skolas iela, Rīga turpina izglītību, tomēr pilnu kursu nepabeidz. 1796 Leipcigas Universitāte Ritterstraße 26, Leipzig Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany Īslaicīgi studē medicīnu, tiekas ar apgaismotājiem Johanu Gotfrīdu Zoimi (Seume, 1763-1810) un Zīgfrīdu Augustu Mālmanu (Mahlmann, 1771-1826), publicē savu publicistisko darbu "Die Letten" ("Latvieši"). 00.09.1796 – 00.12.1796 Jēnas Universitāte Jēna Jena, Thuringia, Germany studējis valsts pārvaldes zinības un estētiku. 1801 – 1802 Frankfurtes pie Oderas universitāte Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder) Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)r, Brandenburg, Germany Merkelis pats biogrāfijā norāda, ka universitātē ieguvis doktora grādu (Dr.phil.), tomēr nekādi dokumenti, kas to apliecinātu, nav saglabājušies, nav arī zināma Merķeļa doktora darba tēma. |
Darbavieta | 1786 Rīgas vietniecības sirdsapziņas tiesa Rīga Rīga īslaicīgi pēc Domskolas beigšanas strādā par rakstvedi tiesas kancelejā 1787 Rīgas pilsētas teātris Riharda Vāgnera iela 4, Rīga Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050 Īslaicīgi strādā par aktieri, piedalās viesizrādēs Jelgavā, iepazīstas ar Rīgas inteliģenci, t.sk. aktieri Karlu Gromani 1788 – 1792 Liepupes mācītājmuiža strādā par privātskolotāju mācītāja Johana Kristāna Klēmana (Cleemann, 1745-1805) ģimenē, iedraudzējas ar juristu Frīdrihu Georgu Gustavu fon Meku (von Meck, 1769-1794), brīvdomātāju un apgaismotāju. 1792. gadā kopā ar fon Meku dodas uz Rīgu. 1792 Rīgas apriņķa tiesa Rīgas pils Pils laukums 3, Rīga, LV-1050 strādā par apriņķa tiesas locekļa Frīdriha Georga Gustava fon Meka (von Meck) palīgu 1793 – 00.04.1796 Annas muiža "Annas Muiža", Annas, Zaubes pagasts, Cēsu novads, LV-4113 strādājis par mājskolotāju apriņķa maršala A.fon Tranzē (von Transehe) ģimenē. Muižas īpašnieka brālēns Oto fon Tranzē-Rozeneks (von Transehe-Roseneck, 1761-1837) ir Frīdriha Vilhelma fon Zīfersa (von Sivers, 1748-1823) agrarārreformu atbalstītājs. Jau aprīļa beigās Merķelis atgriežas Rīgā. 1797 – 00.12.1797 Dānijas valdība Kopenhāgena Copenhagen, Denmark Vairākus mēnešus Kopenhāgenā pēc J.G.Herdera ieteikuma finanšu ministra Ernsta Heinriha fon Šimmelmana (Schimmelmann, 1747-1831) sekretārs. 00.10.1802 Berlinische Nachrichten von Staats- und gelehrten Sachen Berlīne Berlin, Germany pārņem zinātnisko nodaļu laikrakstā un nodibina teātra hronikas sadaļu, līdzīgi Frīdriham Nikolai iesaistās vēlās apgaismības tradīcijas garā cīņā pret priekšromantiķiem un Veimāras klasiķiem, t.sk.J.V.Gēti. 1803 – 17.10.1806 Die Freimüthige oder Ernst und Scherz: in Unterhaltungsblatt Berlīne Berlin, Germany Merķelis nodibina laikrakstu "Ernst und Scherz", kuru 1804. gadā jau vada kopā ar Augustu fon Kocebū ar jaunu nosaukumu. Līdzīgi kā iepriekš, bet tagad kopā ar Kocebū Merķelis turpina vērsties kā pret priekšromantiķiem, tā Veimāras klasiķiem un J.V.Gēti, literatūras kritikā negatīvi vērtē arī sava tautieša K.U.Bēlendorfa dzeju. Kopš 1806.gada avīze publicē pret Napoleona agresīvo politiku un karadarbību vērstus rakstus, tādēļ tiek vajāts un spiests 1806. gada rudenī pamest Berlīni, dodas uz Štetini, Kēnigsbergu un decembrī sasniedz Rīgu. 1807 – 1819 Supplement-Blätter zum Freimüthigen Rīga Rīga Laikraksta izveidotājs un vadītājs, idejiski turpina Berlīnes izdevuma "Freimüthige" tradīciju, jaunu niansi Baltijas presē Merķelis ienes, izmantodams presi kā pretkara propagandas ieroci. 00.07.1807 – 1847 (Datums nav precizs) Der Zuschauer Rīga Rīga Laikraksta izveidotājs un ilggadīgs vadītājs, publicists, iespējams, līdz 1847. gadam. Merķelis pirmoreiz Baltijā lieto presi kā pretkara ieroci. 1827 – 1838 Provinzialblatt für Kur-, Liv- und Esthland Rīga Rīga Merķelis vada izdevumu, taču, nespēdams izturēt arvien pieaugošo cenzūras spiedienu, laikraksta izdošanu pārtrauc. |
Dalība organizācijās | 1786 – 1794 Praviešu klubs Rīga Rīga Kluba biedrs un domājams - tā nosaukuma devējs, kā arī idejiskais iedvesmotājs iestāties par sociālām pārmaiņām Baltijā. 1817 – 1850 Kurzemes literatūras un mākslas biedrība Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Biedrības loceklis, viens no biedrības 127 īpaši uzaicinātajiem locekļiem. 1841 – 1850 Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība Rīga Rīga Merķelis tiek uzņemts par goda biedru, tas izraisa skandālu, kura laikā citādi mierīgais biedrības loceklis Karls Eduards Napierskis no biedrības demonstratīvi izstājas, bet 1843. gadā tiek uzņemts atpakaļ, arī goda biedra statusā. |
Emigrē | 00.06.1812 – 00.11.1812 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Jūnijā, kara laikā Merķelis bēg uz Tērbatu, bet atgriežas Rīgā 1812. gada novembrī, izpelnījies ģenerālgubernatora Pauluči uzmanību ar vienlapi (9.07.1812.), vērstu pret Napoleona agresiju un ideju par prūšu un krievu vienotu uzbrukumu franču karaspēkam, kā arī ar pretkara rakstiem savā izdevumā "Der Zuschauer". |
Ceļojums | 1797 – 1800 līdz rudenim Veimārā, draudzība ar Kristofu Martinu Vīlandu (Wieland, 1733-1813), J.G.Herderu, arheologu, filologu un pedagogu iluminātu Karlu Augustu Betigeru (Böttiger, 1760-1835) un anatomu, ārstu un zoologu Ludvigu Heinrihu fon Bojanuss (von Bojanus, 1776-1827). Pēc Herdera ieteikuma Merķelis rudenī dodas uz Kopenhāgenu, bet jau decembrī atgriežas Veimārā, ceļo uz Drēzdeni, Brēmeni, Hamburgu un Lībeku, tomēr asu pret pilsētu vērstu izteikumu dēļ no Lībekas policijas izraidīts. 1798. gada rudenī Merķelis ir Berlīnē, 1799. gada pavasarī - atkal Veimārā, tad Berlīnē un 1800. gada pavasarī - Potsdamā, rudenī - Berlīnē. 1816 – 00.05.1817 Berlīne Berlin, Germany Agrā pavasarī izceļo uz Berlīni, īslaicīgi tur izdod laikrakstu "Ernst und Schertz oder der alte Freimüthige", tomēr cieš zaudējumus un 1817. gadā izdošanu pārtrauc, ceļo uz Kaseli, Frankfurti pie Mainas, Veimāru, Leipcigu, Šverinu un maijā caur Lībeku atgriežas Rīgā. |
Miršanas laiks/vieta | 09.05.1850 Rāmavas muiža Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111 1847. gadā Garlību Merķeli ķer trieka. Tās dēļ pēc ārsta, Merķeļa dēla ziņām, viņam ir traucēta redze un labās rokas darbība. Viņš vārgst savā muižiņā līdz nāvei 1850. gada pavasarī. |
Apglabāts | 00.05.1850 Vecie Katlakalna kapi "Vecie Katlakalna kapi", Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111 1869. gadā par latviešu saziedotajiem līdzekļiem (t.sk. pērkot lielā tirāžā publicēto G.Merķeļa portretu) uz kapa Rīgas Latviešu biedrība uzstāda pieminekli. Līdzekļu vākšana uzskatāma par vienu no pirmajām un svarīgākajām latviešu pirmās atmodas laikmeta akcijām. Lai pamatīgo akmeni ar čuguna krustu virs tā, ienestu kapos, nākas izplēst kapsētas sētu, kuru vēlāk aizmūrē. 19. gadsimta otrajā pusē Garlība Merķeļa kapavietas apmeklējums pārvēršas par savdabīgu svētceļojuma vietu. 1992.g. 1.novembrī, G.Merķeļa dzimšanas dienā, pieminekļa plāksne tika izlauzta un krusts – nogāzts. 1994.g. pēc fotodokumentiem plāksni ģipsī atjaunoja tēlnieks Zigurds Galūns, Rīgas Tehniskajā universitātē to atlēja čugunā. |
Piemiņas vietas | 1923 Merķeļa iela, Rīga Merķeļa iela, Rīga Bijusī Lielā Parka iela (1860-1885), marķīza Pauluči iela (1885-1923) nosaukta Merķeļa vārdā. Vācu okupācijas laikā ielu pārsauca par Bismarka ielu, pēc kara ielai tika atjaunots Merķeļa vārds. 1969 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads Netālu no Lēdurgas luterāņu baznīcas uzstādīts tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais Garlība Merķeļa piemineklis. 1969 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads Mājas, kurā dzimis Garlībs Merķelis, vietā uzstādīts piemiņas akmens. 1994 Vērmanes dārzs, Rīga Vērmanes dārzs, Rīga Rīgā, Vērmanes dārzā uzstādīts piemineklis, tēlnieks Alberts Terpilovskis, arhitekts Jānis Krastiņš. 21.07.1998 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads Lēdurgas Garlība Merķeļa pamatskola - ar pagasta padomes lēmumu, godinot Merķeļa piemiņu, kā arī dzimtas devumu Lēdurgai. |
Kolekcejis | 2 |
---|---|
Darbi | Darba autors(31) Redaktors(1) Recepcijas persona(43) |
Biļdis | Persona attēlā(7) |
# | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Lēdurga (Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads) | 01.11.1769 | Piemiņas vietas | Ciems |
2 | Vecpiebalgas mācītājmuiža (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1771 - 1776 | Dzīvesvieta | Muiža |
3 | Zādzenes muiža (Zādzene, Madliena Parish, LV-5045, Latvia) | 1778 - 1785 | Dzīvesvieta | Muiža |
4 | Rāmavas muiža (Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111) | 1808 - 1850 | Miršanas laiks/vieta | Muiža |
5 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 01.06.1812 - 01.11.1812 | Emigrē | Pilsēta |
6 | Vecie Katlakalna kapi ("Vecie Katlakalna kapi", Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111) | 01.05.1850 | Apglabāts | Kapsēta |
7 | Mazā Skolas iela, Rīga (Mazā Skolas iela, Rīga) | 1785 - 1786 | Izglītība | Iela |
8 | Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder) (Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)r, Brandenburg, Germany) | 1801 - 1802 | Izglītība | Ēka, māja |
9 | Rīga (Rīga) | 1776 - 1776 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
10 | Ritterstraße 26, Leipzig (Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany) | 1796 | Izglītība | Ēka, māja |
11 | Jēna (Jena, Thuringia, Germany) | 01.09.1796 - 01.12.1796 | Izglītība | Pilsēta |
12 | Riharda Vāgnera iela 4, Rīga (Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050) | 1787 | Darbavieta | Ēka, māja |
13 | Liepupes mācītājmuiža | 1788 - 1792 | Darbavieta | Ēka, māja |
14 | Rīgas pils (Pils laukums 3, Rīga, LV-1050) | 1792 | Darbavieta | Pils |
15 | Annas muiža ("Annas Muiža", Annas, Zaubes pagasts, Cēsu novads, LV-4113) | 1793 - 01.04.1796 | Darbavieta | Muiža |
16 | Kopenhāgena (Copenhagen, Denmark) | 1797 - 01.12.1797 | Darbavieta | Pilsēta |
17 | Berlīne (Berlin, Germany) | 01.10.1802 - 17.10.1806 | Ceļojums | Pilsēta |
18 | Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001) | 1817 - 1850 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
19 | Vērmanes dārzs, Rīga (Vērmanes dārzs, Rīga) | 1994 | Piemiņas vietas | Parks |
20 | Merķeļa iela, Rīga (Merķeļa iela, Rīga) | 1923 | Piemiņas vietas | Iela |