Garlībs Helvigs Merķelis

Vuords
Garlībs Helvigs Merķelis
Dzymtais vuords
Garlieb Helwig Merkel
Kopsavilkums

Garlībs Helvigs Merķelis (1769–1850) – Baltijas vācu rakstnieks, publicists un literatūrkritiķis. Literāro darbību uzsāk, strādājot par mājskolotāju Liepupē, ar veltījuma dzejoli baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam, pasakoties par atbalstu un iespēju izmantot viņa bibliotēku. Latviešu kultūras vēsturē ievērojams ar publicistisko sacerējumu "Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās" (1796/97), sentimentāli romantisko teiku "Vanems Imanta" (1802) un romantizēto skatījumu uz latviešu vēsturi darbā "Vidzemes senatne" (1798–1799). Visiem trim iepriekšminētajiem darbiem ir būtiska nozīme latviešu atmodas laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē – latviešu tautas vēstures konstrukcijā, latviešu priekšstatu veidošanā par savu pagātni līdz Krusta kariem 13. gadsimtā, kā arī latviešu mitoloģiskā panteona izstrādē. Šajā laikā top veltījumi Merķelim un līdz ar viņa darbiem par latviešu kultūras atslēgas vārdiem kļuvušajiem simboliem – Zilais kalns, Līgo svētki Zilajā kalnā, Vanems Imanta u. c. Andrejs Pumpurs epā "Lāčplēsis" (1888) 6. dziedājuma sākumu – Jāņu svinības Zilajā kalnā – veido pēc Merķeļa darba "Vanems Imanta" parauga, šo pašu Merķeļa darbu Ādolfs Alunāns liek savas romantiskās lugas dzejā "Mūsu senči" (1890, publ.1905) pamatā, kura, starp citu, gandrīz kļūst par latviešu pirmās nacionālās operas libreta pamatu. Un tie ir tikai pāris piemēri. 1820. gadā pateicībā Krievijas caram Aleksandram par dzimtbūšanas atcelšanu Baltijā Merķelis publicē darbu "Brīvie latvieši un igauņi", par to viņš saņem 300 sudraba rubļus.
Lai gan Merķeli latvieši tradicionāli saista ar apgaismības laikmetu, viņa dzīves gājums iestiepās līdz 19. gadsimta vidum. Krievijas impērijas vēsturē ļoti nozīmīgi ir Merķeļa publicistiskie sacerējumi pret Napoleona karaspēka iebrukumu Krievijā 1812. gadā, savukārt vācu literatūras vēsturē – nelāgu slavu ieguvusī Merķeļa literatūrkritiskā darbība, peļot vētras un dziņu laikmeta – savu kolēģu un laikabiedru – novatoros sacerējumus. Mazāk zināmas ir Merķeļa darbības lappuses Vācijas un Baltijas publicistikā 19. gadsimta pirmajā pusē: viņš ir vairāku izdevumu ilggadīgs redaktors un neskaitāmu rakstu autors. Bez visa iepriekšminētā Merķelis ir publicējis arī ceļojuma aprakstus, memuārus un darbojies daiļliteratūrā – romānistikas un īsprozas žanros.

Personiskuo informaceja
Garlībs Helvigs MERĶELIS ir dzimis mācītāja Daniela Merķeļa (Merkel, 1714–1782) un viņa sievas Ģertrūdes Elizabetes dzimušas Brokh(a)uzenas (Brockh(a)usen,1763–1809) ģimenē. Garlībam Merķelim ir brāļi Johans Vilhelms (dzim. 1763), Hermanis Gotfrīds (dzim. 1765), Gustavs Oto (dzim. 1766) un māsa Beate Elizabete (dzim. 1768).
1807. gada 15. septembrī Rīgā Merķelis apprecas ar Rīgas Domskolas prorektora Albrehta Germana meitu, ārsta un botāniķa Gotfrīda Albrehta Germana (1773–1809) māsu, atraitni Doroteju Wilhelmīni Dorndorfu (Dorndorff, dzim. Germann, 1779–1853). Laulībā piedzimst trīs bērni Juliāne Ernestīne Amālija (1808–?), Albrehts Ernsts Emīls (1810–1863) un Ādolfs (1813–1830). Par Ādolfu Katlakalna baznīcas grāmatā ir ieraksts: Endete sein Leben durch einen Pistolenschuss in Riga ("beidza savu dzīvi ar pistoles šāvienu Rīgā").
1808. gadā Garlībs Merķelis iegādājas Depkina muižu, kurā nodarbojas arī ar lauksaimniecību, tomēr visticamāk, ēka, kas šodien pazīstama kā Depkina muiža, nav ēka kurā dzīvojis Garlībs Merķelis, tā gan atradusies turpat netālu.

Dēls Albrehts Ernsts Emīls Merķelis iegūst medīcīnas doktora grādu Tērbatas Universitātē, karjeru sāk kā praktizējošs ārsts Rīgā 1837. gadā, bet pievēršas balneoloģijai un kļūst par vannu jeb kurorta ārstu Dubultos (1839–1855), vēlāk – Ķemeros (1855–1863). Daudz publicējies vispirms kā teātra kritiķis un no 1847. līdz 1850. gadam kā Rīgas avīzes Rigaische Stadtblätter redaktors un vēlāk Rigaische Handels-Zeitung izdevējs (1862–1863); viņš arī aktīvi darbojies Dabaspētītāju biedrības valdē. 1842. gadā Ernst Merķelis apprecas ar Vilhelmīni Juliāni Germani (Germann, 1819–1899), Rīgas birģermeistara meitu, laulībā piedzimst astoņi bērni.

Sīkāk par Merķeļu dzimtu: Franziskus Pärn. Die Familie Merkel (Merckel) in Riga und ihre Nachkommen. Baltische Ahnen- und Stammtafeln. Sonderheft 24. Hamburg 1999.
Citātu galerija

PAR GARLĪBU MERĶELI

"Kā lasītāji jau gan zinās (..), Rīgas Latviešu biedrība bija apņēmusies un uzņēmusies latviešu tautas vārdā šim īstam latviešu labdaram no pateicības uz viņa kapa piemiņas akmini uzcelt. Lai to varētu izdarīt, biedrības priekšnieki izgādāja no Merķeļa famīlijas uzvēlēšanu, ka biedrība varēja Merķeļa bildi nofotografierēt un fotogrāfijas pārdot. Fotogrāfijas ir ar kārību pirktas, un dažs pircējs Merķeļa vērtību atzīdams, ar prieku desmit/ un simtkārtīgi noliktu maksu par fotogrāfiju aizmaksāja (..). Par piemiņas akmini jāsaka: tam nav nekāda stalta, grezna izskata. Viņš no granīta, un iz Daugavas ņemts, kur tas ar galu no ūdeņa laukā stāvējis. Piemiņas akmins ir no diviem gabaliem salikts, no pamata akmeņa un no virsakmeņa, kas vīra augstumā stiepjas; akmeņa virsgalā mazs apzeltīts krusts stāv, un akmeņa priekšpusē iekaltā dobumā ir četrkantaina tumšzila tāpele, uz kuras zelta bokstābos uzrakstīts: Garlieb Helwig Merkel (..) Par piemiņu no pateicīgiem latviešiem celts caur Rīgas Latviešu biedrību 21. oktoberī 1869.

No: Merķeļa simtgadu dzimšanas diena Rīgā. Mājas Viesis, 43 (1869), 27. okt.

"Viņš, kura krūtīs cilvēcīga sirds vēl lēce, / Pēc palīga ar nerimdamu balsi brēce,
Ar nāvīgajām dusmu čūskām aptīstīts, / No aprīdamiem elles pūķiem vajāts, dzīts (..)
Nedz ārīgs gods, nedz viltīgs zelts tā mērķis bij; / Nē! tādiem nevīstamus kroņus vis nevij!
Bet daudz, daudz jaukāki šā vīra nolūks mirdz - / Priekš citu ļaužu brīvības tam pukstēj` sirds:
Priekš latvjiem Merķels strādāja, / Par latvjiem Merķels gādāja."

No: Matīsa dēls, Jēkabs Pilsātnieks. Garlieb Merķeļa piemiņas zīmes celšanas dienā, 21. oktoberī 1869. Baltijas Vēstnesis 86 (1869), 29. okt.


PAR GARLĪBA MERĶEĻA DARBU "LATVIEŠI"

".. latvieši, kas Merķeļa darbā parādās, ir nevis vēsturisks, bet drīzāk literārs tēls, kas autoru interesē tik daudz, lai varētu to izmantot kā argumentu diskusijā par dzimtbūšanas atcelšanu (..). Merķelis viņus attēlo vispārināti, balstoties galvenokārt uz vācbaltiešu vidē izplatītajiem stereotipiem, kas gan, iespējams, ne vienmēr bijuši tālu no realitātes (..). Merķeļa patētiskais tonis, manuprāt, kļuva par pamatu arī saasināti nopietnai un pat traģiskai attieksmei pret sevi un savu vēsturi. Ja Merķeļa tradīcija ir atstājusi kādu ietekmi uz latviešu attieksmi pret sevi mūsdienās, tad tā ir tieši nespēja uz sevi paraudzīties ar humoru un pašironiju, bet gan nopietnība un dramatisms, kas visbiežāk ved strupceļā."

Pauls Daija. No: https://www.satori.lv/article/merkelis-un-latviesi

Profesionaluo darbeiba

SOCIĀLKRITISKI TEKSTI UN PUBLICISTIKA

1865: York und Paulucci: Aktenstücke und Beiträge zur Geschichte der Convention von Tauroggen (18/30 December 1812). aus dem Nachlaß Garlieb Merkel's hrsg. von Julius Eckardt. Leipzig: Veit.
1820: Die freien Letten und Esthen: eine Erinnerungsschrift zu dem 6. Januar 1820 in Riga gefeierten Freiheitfeste. Leipzig: Hirschfeldt; Riga: Hartmann.
1818: Über Deutschland, wie ich es nach einer zehnjährigen Entfernung wieder fand. 2 Bde. Riga, Offenbach: Carl Ludwig Brede.
1816: Dr. G.Merkel's Uebersicht seiner Leistungen als Zeitschriftsteller Deutschlands. Leipzig, Riga: Meinshausen.
1814: Beweis daß es halb so viel koste, seine Ländereien von Tagelöhnern bestellen zu lassen, als von leibeigenen Bauern. Riga: Häcker, 1814.
1813: Europa's Lage und Aussichten im August 1813. Riga: Deubner und Treuy.
1812: Ein Bewohner Moskwa's an seine Landsleute: im Oktober 1812. St. Petersburg: Drechsler.
1811: Ist das Fortschreiten der Menschheit
1810, 1811: Sendschreiben an Herrn Prof. Dr.Heeren von G.Merkel: Ist das stete Fortschreiten der Menschheit ein Wahn? Riga: Deubner u. Treuy.
1804: Herder und Engel: Kunst-Nachricht. In: Der Freimüthige oder Ernst und Scherz. Bd.2, 125, S. 497-499.
1802: Randzeichnungen: Ein Buch dem der Verfasser viel Leser wünscht. Berlin: Charles Quien.
1801, 1971, 1984: Briefe über einige der merkwürdigsten Städte im nordlichen Deutschland Bd.1: Briefe über Hamburg und Lübeck. Leipzig: Hartknoch d. Jüngere.
1800: Sammlung von Völkergemählden: nebst einem Versuche über die Geschichte der Menschheit. Lübeck: Johann Friedrich Bohn.
1798: Supplement zu den Letten, oder Erklärung über die im zehnten Stück des Intelligenz-Blatts des allgemeinen Literatur-Zeitung erschiednene Anfrage des Herrn Ritters von Brasch: nebst einer Urkunde. Weimar: Carl Ludolph Hoffmann. Gottlob Siegmund von Brasch 1751-1803
1798–1799, 1807: Die Vorzeit Lieflands: Ein Denkmahl des Pfaffen- und Rittergeistes. 2 Bd. Berlin: Voss.
1797, 1800, 1870 krieviski, 1909 igauniski, 1924, 1998: Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: Ein Beitrag zur Völker und Menschenkunde. Leipzig: Heinrich Gräff.
1797: Hume's und Rousseau's Abhandlungen über den Urvertrag: nebst einem Versuch über Leibeigenschaft den Liefländischen Erbherren gewidmet. Leipzig: Heinrich Gräff [trīsvalodīgs kopsējums, bez Merķeļa arī Ruso un Hjūma darbs franču un angļu valodā.
(Augusts, 1796) 1797: Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: Ein Beitrag zur Völker und Menschenkunde. Leipzig: Heinrich Gräff.

Polemika par G.Merķeļa Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts ("Latvieši", 1797)
1800, 1802: Johann Christoph Petri. Briefe über Reval, nebst Nachrichten von Esth- und Liefland: ein Seitenstück zu Merkels Letten, von einem unpartheiischen Beobachter. Hamburg, Altona, 1800, 1802. [Ietver Erfurtes profesora un mājskolotāja Petri viedokli par igauņu zemnieku stāvokli Vidzemē].
1803: Georg Friedrich von Fircks: Die Letten in Kurland oder Vertheidigung meines Vaterlandes gegen die Angriffe von G.Merkel in dessen Letten. Der Freimütige 201(1803), 19.Dez. [Par zemnieku stāvokli Kurzemē]
1804: Hermann Friedrich Tiebe. Lief- und Ehstlands Ehrenrettung gegen Herrn Merkel und Petri.


DAIĻLITERATŪRA

1805: Bruder Anton. Leipzig: Hartknoch.
1802: Wannem Ymanta: eine lettische Sage. Leipzig: Hartknoch.
1800: Erzählungen. Berlin: Johann Daniel Sander.
1800: Eine Reisegeschichte, ein Halbroman. Berlin: Heirich Frölich und Johann Wilhelm Schmidt.
1798: Die Rückkehr ins Vaterland: Ein Halbroman. Kopenhagen


LITERATŪRKRITIKA

1837: Kritische Antiken: ein Beitrag zur Literatur-Geschichte Deutschlands. 2 Bde. Riga: Götschel.
1800–1803: Briefe an ein Frauenzimmer über die wichtigsten Produkte der schönen Literatur. 7 Bd. Berlin: Sander.
1794, 1837: Versuch über Dichtkunst. In: Jegor von Sivers. Deutsche Dichter Rußland.


TULKOJUMI

1814: Feier-Rede auf Moreau. Verf. Sergej Semenovič Uvarov (1786-1855). Piemiņas sacerējums Jean Victor Marie (1763-1813). Riga: Deubner, Treuy.
1804: Der Tempel zu Gnidos / von Montesquieu Le Temple de Gnide. Weimar: Carl Ludolph Hofmann


KOPOTI RAKSTI

1808: G.Merkel's sämtliche Schriften. 2 Bd. Leipzig, Riga: Hartmann.


MEMUĀRI UN VĒSTUĻU IZDEVUMI

1987: Die Briefe Garlieb Helwig Merkels an Carl August Böttiger. Hrsg. von Bernd Maurasch. Bern: Lang.
1839–1840: Darstellungen und Charakteristiken aus meinem Leben. 2 Bde. Leipzig: Köhler; Riga, Mitau: Götschel.
1812-1816, 1824, 2010: Skizzen aus meinem Erinnerungsbuche. 4 Bde. Riga: Johann Friedrich Meinshausen.


GARLĪBA MERĶEĻA DARBI LATVIEŠU TULKOJUMĀ

Rakstu antoloģijas
1992: Kultūrvēsturiski raksti. P. Zeiles priekšvārds un komentāri Rīga: Zvaigzne.
1991: Vēstules kādai sievietei. Tulkojis un komentēhus Viktors Gammeršmits.P. Zeiles priekšvārds. Rīga: Zvaigzne.
1969: Izlase. Rīga: Liesma
Bez gada: Raksti [Latvieši; Brīvie latvieši un igauņi; Vidzemes senatne; Vanems Imanta]. Pēterburga: A.Gulbis.
1936: Atgriešanās dzimtenē: romāns. Tulkojis Kārlis Lejnieks. Rīga: Orients.

"Vanems Imanta"
1971: Vanems Imanta: senlatvju teika, sarakstīta 1802. gadā. Vaiverlija: Latvju grāmata.
1936: Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Anna Grēviņa. Rīga: Valters un Rapa.
1924: G.Merķeļa Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Lizete Skalbe. Rīga: Roze.
1924: Vanems Imanta. Tulkojis Aleksandrs Būmanis. Pārlabots izdevums. Rīga: Gulbis.1923: Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojis Alaksandrs Būmanis. Rīga: Gulbis.
1917: Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Lizete Skalbe. Rīga, Pēterpils: J.A. Kukurs.1909: Vanems Imanta: latviešu teika. Erdmaņu Lizetes tulkojums. Cēsis: J.Ozols.
1905: Vanems Imanta: latviešu teika. Erdmaņu Lizetes tulkojums. Cēsis: J.Ozols.
1905: Vanem Imanta: latviešu teika. Tulkojis Aleksandrs Būmanis. Pēterburga: A.Gulbis

"Vidzemes senatne"
2013: Vidzemes senatne: garīdzniecības un bruņinieku gara piemineklis. Tulkojis Kaudzītes Matīss. Rīga: Arto-1.
1906: Vidzemes senatne: garīdzniecības un bruņinieku gara piemineklis. Tulkojis Kaudzītes Matīss. Cēsis: J.Ozols.

"Latvieši"
2016: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. G.Straubes priekšvārds. Rīga: Zvaigzne ABC.
1999: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. G.Straubes priekšvārds. Rīga: Zvaigzne ABC.
1978: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A.Feldhūna red. J. Niedres ievads, M.Stepermaņa komentāri. Rīga: Zvaigzne.
1953: Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās. Tulk. A.Feldhūna red. J. Niedres ievads, M.Stepermaņa komentāri. Rīga: LVI.
1936: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A. Būmanis. Rīga: A.Gulbis.
1924: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A.Būmanis. Pārlabots izdevums. Rīga: A. Gulbis.
1905: Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. Aleksandrs Būmanis. Pēterburga: Gulbis.

1813 (1860): Moskvas, šī branga, plaša krievu-zemes cilts-pilsāta nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana, kas caur sprančiem rudens mēnesī 1812 notikusi, no kā acu liecinieks saviem zemes brāļiem šo ziņu dod.

Dzimšanas laiks/vieta01.11.1769
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads
Dzimis Lēdurgas mācītājmuižā.
Dzīvesvieta1771 – 1776
Vecpiebalgas mācītājmuiža
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads
pavadījis bērnību, kā arī mācījies pie tēva

1778 – 1785
Zādzenes muiža
Zādzene, Madliena Parish, LV-5045, Latvia
Dzīvo pie vecākiem tēva rentētajā muižā, daudz laika pavada apjomīgajā tēva bibliotēkā, kas gan drīz pēc tēva nāves pārdota.

1808 – 1850
Rāmavas Depkina muiža
Rāmavas muiža
Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111
Merķelis iegūst muižu savā īpašumā un ar nelieliem pārtraukumiem kopā ar ģimeni tur dzīvo līdz mūža galam.
Izglītība1776 – 1782
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
Mazā Skolas iela, Rīga
papildina izglītību

1776 – 1776
Rīgas pilsētas bāreņu nama rakstu skola
Rīga
Rīga
Mācījies īslaicīgi pēc privātas lasīšanas skolas (Leseschule) beigšanas un pirms mācību uzsākšanas Domskolā tajā pašā 1776. gadā

1785 – 1786
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
Mazā Skolas iela, Rīga

turpina izglītību, tomēr pilnu kursu nepabeidz.


1796
Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany
Īslaicīgi studē medicīnu, tiekas ar apgaismotājiem Johanu Gotfrīdu Zoimi (Seume, 1763-1810) un Zīgfrīdu Augustu Mālmanu (Mahlmann, 1771-1826), publicē savu publicistisko darbu "Die Letten" ("Latvieši").

00.09.1796 – 00.12.1796
Jēnas Universitāte
Jēna
Jena, Thuringia, Germany
studējis valsts pārvaldes zinības un estētiku.

1801 – 1802
Frankfurtes pie Oderas universitāte
Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)
Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)r, Brandenburg, Germany
Merkelis pats biogrāfijā norāda, ka universitātē ieguvis doktora grādu (Dr.phil.), tomēr nekādi dokumenti, kas to apliecinātu, nav saglabājušies, nav arī zināma Merķeļa doktora darba tēma.
Darbavieta1786
Rīgas vietniecības sirdsapziņas tiesa
Rīga
Rīga
īslaicīgi pēc Domskolas beigšanas strādā par rakstvedi tiesas kancelejā

1787
Rīgas pilsētas teātris
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050
Īslaicīgi strādā par aktieri, piedalās viesizrādēs Jelgavā, iepazīstas ar Rīgas inteliģenci, t.sk. aktieri Karlu Gromani

1788 – 1792
Liepupes mācītājmuiža

strādā par privātskolotāju mācītāja Johana Kristāna Klēmana (Cleemann, 1745-1805) ģimenē, iedraudzējas ar juristu Frīdrihu Georgu Gustavu fon Meku (von Meck, 1769-1794), brīvdomātāju un apgaismotāju. 1792. gadā kopā ar fon Meku dodas uz Rīgu.


1792
Rīgas apriņķa tiesa
Rīgas pils
Pils laukums 3, Rīga, LV-1050
strādā par apriņķa tiesas locekļa Frīdriha Georga Gustava fon Meka (von Meck) palīgu

1793 – 00.04.1796
Annas muiža
"Annas Muiža", Annas, Zaubes pagasts, Cēsu novads, LV-4113
strādājis par mājskolotāju apriņķa maršala A.fon Tranzē (von Transehe) ģimenē. Muižas īpašnieka brālēns Oto fon Tranzē-Rozeneks (von Transehe-Roseneck, 1761-1837) ir Frīdriha Vilhelma fon Zīfersa (von Sivers, 1748-1823) agrarārreformu atbalstītājs. Jau aprīļa beigās Merķelis atgriežas Rīgā.

1797 – 00.12.1797
Dānijas valdība
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Vairākus mēnešus Kopenhāgenā pēc J.G.Herdera ieteikuma finanšu ministra Ernsta Heinriha fon Šimmelmana (Schimmelmann, 1747-1831) sekretārs.

00.10.1802
Berlinische Nachrichten von Staats- und gelehrten Sachen
Berlīne
Berlin, Germany
pārņem zinātnisko nodaļu laikrakstā un nodibina teātra hronikas sadaļu, līdzīgi Frīdriham Nikolai iesaistās vēlās apgaismības tradīcijas garā cīņā pret priekšromantiķiem un Veimāras klasiķiem, t.sk.J.V.Gēti.

1803 – 17.10.1806
Die Freimüthige oder Ernst und Scherz: in Unterhaltungsblatt
Berlīne
Berlin, Germany
Merķelis nodibina laikrakstu "Ernst und Scherz", kuru 1804. gadā jau vada kopā ar Augustu fon Kocebū ar jaunu nosaukumu. Līdzīgi kā iepriekš, bet tagad kopā ar Kocebū Merķelis turpina vērsties kā pret priekšromantiķiem, tā Veimāras klasiķiem un J.V.Gēti, literatūras kritikā negatīvi vērtē arī sava tautieša K.U.Bēlendorfa dzeju. Kopš 1806.gada avīze publicē pret Napoleona agresīvo politiku un karadarbību vērstus rakstus, tādēļ tiek vajāts un spiests 1806. gada rudenī pamest Berlīni, dodas uz Štetini, Kēnigsbergu un decembrī sasniedz Rīgu.

1807 – 1819
Supplement-Blätter zum Freimüthigen
Rīga
Rīga
Laikraksta izveidotājs un vadītājs, idejiski turpina Berlīnes izdevuma "Freimüthige" tradīciju, jaunu niansi Baltijas presē Merķelis ienes, izmantodams presi kā pretkara propagandas ieroci.

00.07.1807 – 1847 (Datums nav precizs)
Der Zuschauer
Rīga
Rīga
Laikraksta izveidotājs un ilggadīgs vadītājs, publicists, iespējams, līdz 1847. gadam. Merķelis pirmoreiz Baltijā lieto presi kā pretkara ieroci.

1827 – 1838
Provinzialblatt für Kur-, Liv- und Esthland
Rīga
Rīga
Merķelis vada izdevumu, taču, nespēdams izturēt arvien pieaugošo cenzūras spiedienu, laikraksta izdošanu pārtrauc.
Dalība organizācijās1786 – 1794
Praviešu klubs
Rīga
Rīga
Kluba biedrs un domājams - tā nosaukuma devējs, kā arī idejiskais iedvesmotājs iestāties par sociālām pārmaiņām Baltijā.

1817 – 1850
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001
Biedrības loceklis, viens no biedrības 127 īpaši uzaicinātajiem locekļiem.

1841 – 1850
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Rīga
Rīga
Merķelis tiek uzņemts par goda biedru, tas izraisa skandālu, kura laikā citādi mierīgais biedrības loceklis Karls Eduards Napierskis no biedrības demonstratīvi izstājas, bet 1843. gadā tiek uzņemts atpakaļ, arī goda biedra statusā.
Emigrē00.06.1812 – 00.11.1812
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Jūnijā, kara laikā Merķelis bēg uz Tērbatu, bet atgriežas Rīgā 1812. gada novembrī, izpelnījies ģenerālgubernatora Pauluči uzmanību ar vienlapi (9.07.1812.), vērstu pret Napoleona agresiju un ideju par prūšu un krievu vienotu uzbrukumu franču karaspēkam, kā arī ar pretkara rakstiem savā izdevumā "Der Zuschauer".
Ceļojums1797 – 1800

līdz rudenim Veimārā, draudzība ar Kristofu Martinu Vīlandu (Wieland, 1733-1813), J.G.Herderu, arheologu, filologu un pedagogu iluminātu Karlu Augustu Betigeru (Böttiger, 1760-1835) un anatomu, ārstu un zoologu Ludvigu Heinrihu fon Bojanuss (von Bojanus, 1776-1827). Pēc Herdera ieteikuma Merķelis rudenī dodas uz Kopenhāgenu, bet jau decembrī atgriežas Veimārā, ceļo uz Drēzdeni, Brēmeni, Hamburgu un Lībeku, tomēr asu pret pilsētu vērstu izteikumu dēļ no Lībekas policijas izraidīts. 1798. gada rudenī Merķelis ir Berlīnē, 1799. gada pavasarī - atkal Veimārā, tad Berlīnē un 1800. gada pavasarī - Potsdamā, rudenī - Berlīnē.


1816 – 00.05.1817
Berlīne
Berlin, Germany
Agrā pavasarī izceļo uz Berlīni, īslaicīgi tur izdod laikrakstu "Ernst und Schertz oder der alte Freimüthige", tomēr cieš zaudējumus un 1817. gadā izdošanu pārtrauc, ceļo uz Kaseli, Frankfurti pie Mainas, Veimāru, Leipcigu, Šverinu un maijā caur Lībeku atgriežas Rīgā.
Miršanas laiks/vieta09.05.1850
Rāmavas muiža
Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111
1847. gadā Garlību Merķeli ķer trieka. Tās dēļ pēc ārsta, Merķeļa dēla ziņām, viņam ir traucēta redze un labās rokas darbība. Viņš vārgst savā muižiņā līdz nāvei 1850. gada pavasarī.
Apglabāts00.05.1850
Vecie Katlakalna kapi
"Vecie Katlakalna kapi", Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111

1869. gadā par latviešu saziedotajiem līdzekļiem (t.sk. pērkot lielā tirāžā publicēto G.Merķeļa portretu) uz kapa Rīgas Latviešu biedrība uzstāda pieminekli. Līdzekļu vākšana uzskatāma par vienu no pirmajām un svarīgākajām latviešu pirmās atmodas laikmeta akcijām. Lai pamatīgo akmeni ar čuguna krustu virs tā, ienestu kapos, nākas izplēst kapsētas sētu, kuru vēlāk aizmūrē. 19. gadsimta otrajā pusē Garlība Merķeļa kapavietas apmeklējums pārvēršas par savdabīgu svētceļojuma vietu.

1992.g. 1.novembrī, G.Merķeļa dzimšanas dienā, pieminekļa plāksne tika izlauzta un krusts – nogāzts. 1994.g. pēc fotodokumentiem plāksni ģipsī atjaunoja tēlnieks Zigurds Galūns, Rīgas Tehniskajā universitātē to atlēja čugunā.

Piemiņas vietas1923
Merķeļa iela, Rīga
Merķeļa iela, Rīga
Bijusī Lielā Parka iela (1860-1885), marķīza Pauluči iela (1885-1923) nosaukta Merķeļa vārdā. Vācu okupācijas laikā ielu pārsauca par Bismarka ielu, pēc kara ielai tika atjaunots Merķeļa vārds.

1969
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads
Netālu no Lēdurgas luterāņu baznīcas uzstādīts tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais Garlība Merķeļa piemineklis.

1969
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads
Mājas, kurā dzimis Garlībs Merķelis, vietā uzstādīts piemiņas akmens.

1994
Vērmanes dārzs, Rīga
Vērmanes dārzs, Rīga
Rīgā, Vērmanes dārzā uzstādīts piemineklis, tēlnieks Alberts Terpilovskis, arhitekts Jānis Krastiņš.

21.07.1998
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads
Lēdurgas Garlība Merķeļa pamatskola - ar pagasta padomes lēmumu, godinot Merķeļa piemiņu, kā arī dzimtas devumu Lēdurgai.

Kartes leģenda





















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Siguldas novads)
01.11.1769Piemiņas vietasCiems
2Vecpiebalgas mācītājmuiža
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
1771 - 1776DzīvesvietaMuiža
3Zādzenes muiža
(Zādzene, Madliena Parish, LV-5045, Latvia)
1778 - 1785DzīvesvietaMuiža
4Rāmavas muiža
(Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111)
1808 - 1850Miršanas laiks/vietaMuiža
5Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
01.06.1812 - 01.11.1812EmigrēPilsēta
6Vecie Katlakalna kapi
("Vecie Katlakalna kapi", Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111)
01.05.1850ApglabātsKapsēta
7Mazā Skolas iela, Rīga
(Mazā Skolas iela, Rīga)
1785 - 1786IzglītībaIela
8Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)
(Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)r, Brandenburg, Germany)
1801 - 1802IzglītībaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1776 - 1776Dalība organizācijāsPilsēta
10Ritterstraße 26, Leipzig
(Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany)
1796IzglītībaĒka, māja
11Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
01.09.1796 - 01.12.1796IzglītībaPilsēta
12Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
(Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050)
1787DarbavietaĒka, māja
13Liepupes mācītājmuiža1788 - 1792DarbavietaĒka, māja
14Rīgas pils
(Pils laukums 3, Rīga, LV-1050)
1792DarbavietaPils
15Annas muiža
("Annas Muiža", Annas, Zaubes pagasts, Cēsu novads, LV-4113)
1793 - 01.04.1796DarbavietaMuiža
16Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1797 - 01.12.1797DarbavietaPilsēta
17Berlīne
(Berlin, Germany)
01.10.1802 - 17.10.1806CeļojumsPilsēta
18Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1817 - 1850Dalība organizācijāsĒka, māja
19Vērmanes dārzs, Rīga
(Vērmanes dārzs, Rīga)
1994Piemiņas vietasParks
20Merķeļa iela, Rīga
(Merķeļa iela, Rīga)
1923Piemiņas vietasIela

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.