Kārlis Draviņš

Kārlis Draviņš

Līze Draviņa - Muote
Velta Rūķe-Draviņa - Sīva
Fricis Draviņš - Tāvs

Kārlis Draviņš (1901–1991) – letonists, dialektologs, valodas un literatūras vēsturnieks, literāts un novadpētnieks. Viņa raksti publicēti latviešu, zviedru un vācu valodā. Temati – valodniecība, latviešu valodas vēsture (Mancelis, Fīrekers, Gliks, Vecais Stenders, Elgers, Ādolfijs, Jānis Reiters), folklora, kultūrvēsture. Trimdā viens no izcilākajiem veclatviešu rakstu (16.–18. gs.) pētniekiem; jāmin viņa izdotais Elgera ap 1640. g. manuskriptā veiktais evaņģēliju un epistulu tulkojums latviešu valodā. Rakstos skarti daudzi aktuāli folkloras, dialektoloģijas, etnogrāfijas, literatūras, toponīmijas un citu zinātņu jautājumi. K. Draviņa bibliogrāfijā pavisam ir četri ar pus simta vienību. To apraksts publicēts Latvijas Universitātes Baltu valodu katedras rakstu krājumā "Baltu filoloģija", X (2001). 2002. gadā nelielā grāmatā izdota dzeja "Gadījuma dzejoļi".

Dzimis mežziņa Friča Draviņa un viņa sievas Līzes ģimenē.

1915–1918: bēgļu gaitās Krievijā.
1944: apprecējies ar valodnieci Veltu Rūķi.
1944. gada rudenī devās bēgļu laivā uz Zviedriju.

Vēlējies kļūt par literātu.
1921: pirmā publikācija dzejolis ("Kapi" – Kad es noguris esmu).
1933: īsprozas darbi publicēti izdevumā "Latvijas Jaunatne".
1934–1935: dzeja publicēta bērnu žurnālā "Cīrulītis".

Taču vēlāk pamatos darbojies valodniecības nozarē, īpaši latviešu senāko rakstu un senāko rakstu autoru pētīšanai. Ne mazums uzmanības viņš veltījis arī latviešu folklorai un novadpētniecībai.

Studiju laikā piedalījās valodnieka Jāņa Endzelīna vadītajās valodas sēdēs.
Kopš 1933: pirmās zinātniskās publikācijas valodniecībā.
Pirmā publikācija – "Stendes vecie uzvārdi" rakstu krājumā "Filoloģijas materiāli". Sekoja raksti par Stendi – vietvārdiem, mērī izmirušām mājam, par siena pļaušanu.
1933. un 1934. gadā publicēti pirmie raksti par jaunāko latviešu rakstniecību ar kopīgu virsrakstu "Atskaņas" (rakstu krājumā "Ceļi" 3. un 4. sējumā).
1936: Luža Bērziņa rediģētajā "Latviešu literatūras vēsture" (5. sēj.) publicēts raksts "Kārlis Krūza".

Darbība valodniecībā

1936: sagatavojos "Ramaves" projekta "Latviešu valodas izoglosu atlants" izstrādes plānu.
Piedalījies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas sēdēs.
1941–1944: lasījis lekcijas latviešu valodniecībā un folkloristikā Latvijas Universitātē un Tartu universitātē.
1944: neilgu laiku bijis Rakstniecības muzeja pārzinis.
1945 līdz aiziešanai pensijā strādāja par zinātnisko izdevumu redaktoru un latviešu valodas un folkloras lektoru Lundas universitātē Slāvu valodas institūtā.

Studēdams Latvijas Universitātē, bet īpaši strādādams Tērbatā, pievērsies 16. un 17. gadsimta latviešu rakstu pieminekļiem - Georga Manceļa un Kristofera Fīrekera darbiem, pirmajām latviešu ābecēm, vēlāk trimdā sarakstījis apceres par H. Ādolfiju, Ernestu Gliku, Kristoferu Fīrekeru, par veclatviešu rakstu valodu. Daļa šo materiālu apkopoti krājumā "Altlettische Schriften und Verfasser" ("Veclatviešu raksti un to autori", 1966).
Pamatoti uzlūkots par profesionālāko vecās latviešu rakstniecības (16. un 17. gs.) pazinēju un redaktoru.
Sakārtojis, komentējis un rediģējis "Evangelien und Episteln ins lettische uebersetzt von Georg Elger" ("Evanģēliji un epistulas, Georga Elgera tulkojums latviešu valodā"; 1–2, 1961–1976), kā arī K. F. Temlera "Glossarium Letticum" ("Latviešu valodas glosārijs"; 1971).

Kopā Veltu Rūķi-Draviņu pētījis Stendes izloksni, publicējis 4 grāmatas par Stendes izloksnes fonētiku, morfoloģiju un leksiku (1955–1962). Stendes un apkārtējām izloksnēm veltījis virkni rakstu gan Latvijas, gan citzemju izdevumos.
Daudz zinātnisku publikāciju latviešu un citzemju periodiskajos izdevumos.

Darbība folkloras materiālu vākšanā

1929: februārī Latviešu folkloras krātuvei iesūtījis 233 vienības, martā – 21 vienību.
1930: martā Latviešu folkloras krātuvei iesūtījis 120 vienības, aprīlī – 19 vienību.
1973: paudis atziņu par nepieciešamību pēc dainu motīvu rādītāja.

Kārļa Draviņa iesūtītie folkloras vākumi (skat.: Kārļa Draviņa folkloras vākums) glabājas Latviešu folkloras krātuves arhīvā; laikā no 1929.–1940. gadam pārsvarā Stendes, arī Dundagas, Gramzdas, Taurupes un Iecavas apkaimē pierakstījis ticējumus, nostāstus, teikas, pasakas, paražas, bērnu dziesmas un skaitāmpantus, izteicienus, buramvārdus, sakāmvārdus.

Apbalvojumi
1961: Krišjāņa Barona prēmija.
1962: Ziemeļamerikas Latviešu kultūras fonda balva.
1982: Annas Ābeles piemiņas fonda laureāts.

1966–1986: biedrības "Ramave" literatūrzinātnisko rakstu krājuma "Ceļi" redaktors.