Kaspars Elverss

Kaspars Elverss

Caspar Elvers

Elffers, Ellfers

Kaspars ELVERSS (Elvers, 1680-1750) ir Baltijas vācu teologs un valodnieks. Viņš ir dzimis Rīgas tirgotāja Melhiora Elversa ģimenē, mācījies Rīgas Akadēmiskajā ģimnāzijā, pēc tam studējis Jēnas un Halles universitātēs teoloģiju, iepazinies ar piētisma idejām un kļuvis par piētistu un vēlāk Rīgā arī hernhūtiešu atbalstītāju. Iespējams, Elvers studējis arī Greifsvaldē. Viņš atgriežas Rīgā 1710. gadā, strādā par palīgmācītāju, palīdz pie sprediķošanas un lūgšanu stundām mēra un kara skartajā pilsētā. No 1711. līdz 1712. gadam Elverss ir pirmais apvienotās Piņķu un Salas mācītājs, bet 1712. gadā jau ir atpakaļ Rīgā, kalpo kā diakons un vēlāk kā mācītājs Rīgas sv. Jāņa baznīcas draudzē. Kopš 1726. gada viņš ir arī pilsētas konsistorijas piesēdētājs. Elgers ir sastādījis ap 8000 vārdu plašu vācu-latviešu vārdnīcu "Liber memorialis Letticus.." (1748), kas - jādomā - atspoguļo tobrīd Rīgā un tās apkaimē lietoto latviešu leksiku. Vārdnīcas materiālus vēlāk izmantojis Gothards Frīdrihs Stenders saviem leksikas vākumiem. Elgers rakstījis arī vairākus gadījuma dzejoļus (apsveikumus un sēru dzeju) vācu un latīņu valodā, kā arī sacerējis runas. Latviešu literatūras vēsturē Elgers galvenokārt pazīstams kā valodnieks.

Kaspars Elverss ir dzimis tirgotāja Melhiora Elversa un viņa sievas Elisabetes, dzimušas Vites (Witte) ģimenē. Viņš ir pirmajā laulībā, noslēgtā Rīgā 1711. gada 13. februārī, precējies ar Hedvigu Šrēderi (Schröder), mācītāja Vilhelma Rodes (Rhode) atraitni; otrajā laulībā, noslēgtā Rīgā 1729. gadā, precējies ar Evu Baumani (Baumann, 1701-1774), mācītāja Andreasa Baumaņa meitu.

Šī vāciski - latviskā vārdnīca ir solīds darbs ar labu tiesu vecu, retu vārdu, kurus sakārtotājs dzirdējis no savu latviešu draudžu locekļiem. Jāpiezīmē, ka Elversam bijuši tuvi sakari ar Rīgas latviešu pirmo nacionālo cīņu vadoni Dānielu Šteinhaueru: viņš 1748. gadā izrakstījis apliecību, ka Šteinhauers "dzimis no kristīgiem, godīgiem un šeit labi pazīstamiem vecākiem." Tas bija viens no dokumentiem, kas sagādāja Rīgas rātei daudz galvas sāpju tās pūliņos nedot Šteinhaueram naminieka tiesības. Minētos sakarus varbūt veicināja apstāklis, ka Elverss bija piētists, bet Šteinhaueru ģimene pulcināja ap sevi tos Rīgas latviešus, kas simpatizēja brāļu draudzei.
No: Andrejs Johansons. Piētisma kustība Latvijā. Gana Balss, nr. 1 (1953), janvāris, 14. lpp.

Elversa vārdnīca latviešu leksikogrāfijas vēsturē tiešā veidā nav atstājusi lielu ieteikmi, jo drīz to apjomā pārsniedza divu citu autoru - Jākoba Langes un Gotharda Frīdriha Stendera vārdnīcas, kurās turklāt bija ne tikai vācu latviešu, bet arī latviešu vācu daļa. (..) Vēl precizējama Elversa vārdnīcas vieta latviešu leksikogrāfijas vēsturē - tās saistība ar Manceļa Lettus un agrākajām rokraksta vārdnīcām, tāpat arī ar Rīgas Domskolas skolotāja Franca Filipa Veigela vārdnīcas manuskriptu, kas datēts ar 1748. gadu. Jaunatklātais vārdnīcas Liber memorialis letticus variants tādējādi padara 18. gadsima leksikogrāfijas vēsturi reljefāku un izvirza jautājumus, uz kuriem meklējamas atbildes.
Pēteris Vanags. Līdz šim nezināms Kaspara Elversa vārdnīcas (1748) variants. Scientiae et patriae. Veltījums akadēmiķei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75. dzimšanas dienā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012., 287.-300.lpp.

1748: Liber memorialis Letticus, Oder Lettisches Wörter-Buch, Sowohl Für die Einheimischen als Fremden, Anstat eines Lexici eingerichtet.. [vācu latviešu vārdnīca, Rīgā, 18. gs. pirmajā pusē runātās valodas daļējs atspoguļojums, ap 8000 vārdu]. Rīga: Z.L.Frēlihs.
1732: Die Letzte Liebes-Pflicht Dem Weyland Wohl-Edel-Gebohrnen, Gestrengen, und Wohlweisen Herren Hn.Johann Hollander. [sēru dzejolis, Rīgas rātskungam Johanam Holanderam aizejot mūžībā. Rīga: Z.L.Frēlihs].
1717: Der zehnde November, als Ein Tag guter Botschafft welcher wegen der Reformation des Mannes Gottes Lutheri sowohl durch eine Solenne Intimation eines Zweyhundert-Jährigen Jubel-Festes von Einem Hoch Edlen und Hochweisen Rathe als auch von Lehrern und Predigern hieselbst öffentlich in der Versammelung aus geruffen : nunmehro aber in der Form eines kurtzen Historischen Berichts von der ganzen Reformations-Vorbereitung, Anfange und Fortgange nebst einer Lebens- und Gemühts Beschreibung Lutheri zur ferneren Betrachtung der göttlichen Vorsehung, Leitung und Führung bey diesem ganzen Wercke, Gott zu Ehren, und denen Unwissenden zum täglichen Gebrauche abgefasset und zum Drucke befordert worden [ziņojums jeb runa reformācijas piemiņai ar reformācijas gaitas un Mārtiņa Lutera dzīves izklāstu]. Rīga: Z.L.Frēlihs.
1704: Die Hoch-Edlen Väter unsrer Stadt [Riga] … werden hiedurch dienst-fleissigst ersuchet die verhöhnte und gekröhnte Unschuld die gerechtfertigte Gerechtigkeit und die durch Hohn dennoch belohnte Tugend [veltījuma dzejolis pilsētas tēviem]. Rīga: G.M.Nellers.