Ernests Brastiņš

Ernests Brastiņš

Dzintars Sodums - Māsasdēls
Arvīds Brastiņš - Bruoļs
Hermīne Brastiņa - Muote
Velta Medaine - Sīva
Milda Brastiņa - Svaine

Ernests Brastiņš (1892–1942) – rakstnieks, publicists, gleznotājs. Dzīves laikā pievērsies folklorai, jo īpaši dievturībai. Šie motīvi ieraugāmi Ernesta Brasliņa gleznās, dievturības tēmai veltītas vairākas grāmatas un daudzi raksti periodikā. Strādājis Latvijas Folkloras krātuvē, laikrakstos "Tēvijas Sargs", "Rīts" un "Brīvā Zeme". 1926. gadā izveidojis Dievturu draudzi. Bijis mākslinieku biedrības "Neatkarīgo mākslinieku vienība" vadītājs un Ziemeļvidzemes mākslinieku biedrības "Baltā vārna" dalībneks.

Tēvs – kalējs Augusts Brastiņš, māte – saimnieka meita Hermīne Brastiņa (dzimusi Zeibota). Brālis – tēlnieks un rakstnieks Arvīds Brastiņš, kurš pēc Ernesta Brastiņa nāves turpinājis kopīgi iesākto darbu pie dievturības popularizēšanas.

Par filozofisko apceri "Samulsuma pārspēšana" (Zemnieka Domas, 1938)

"Viņš pieder pie tiem auglīgajiem domātājiem, kam dots allaž teikt ko jaunu, vēl nedzirdētu un vienreizēju, kas iespaido visu domājošo sabiedrību. "Samulsuma pārspēšana", ar pusotra simta lapaspusēm, ir viena no apmēra ziņā mazākām Brastiņa grāmatām, bet koncentrētā, precizētā filozofisko problēmu bagātības ziņā un mākslinieciski slīpētā, īpatnēji spilgtā stila labad tiešām uzskatama par autora dziļāko un skaistāko grāmatu. [..] Pats viņš grib dot, līdzīgi senatnē Platonam, vai vēlāk Kantam, dažus iespējamās sintezēs jeb viengabalīgas pasaules uztveres pamatus, atrazdams tādus tieši latviešu tautas gara mantās, kur Dievs ir gara jeb logoja, bet Māra — matērijas jeb biosa iemiesojums, pie kam šīs divas it kā nesavienojamās psichofiziskās paralēles savieno pats indivīds, kura mūžu lemj Laima, izmantodama laimīgu apstākļu sagadīšanos, kad matērijas sedlos var ieklupt gars ar savas brīvās griba iniciatīvu, to sev pārkārtojot un pakalpinot. Liekas, autors šādu iespēju pārdzīvojis pats sevi dziļi psicholoģiski, pirms to atradis par iespējamu arī kosmoloģiskā plāksnē. Un taisni šī, kā liekas, nesamierināmo pretrunu atrisināšanas iespēja Brastiņam kā filozofam, ļauj uzbūvēt pareizības filozofijas pamatdomas jeb samulsuma pārspēšanu. Še viņš atrod atslēgu ari indivīda nemirstīgā Es problēmas atrisināšanai, ap kuru pašlaik valda vislielākais samulsums [..]."

Eglītis, Viktors. Samulsuma pārspēšana. Brīvā zeme, 24.12.1938.

Kultūrvēsturiski darbi

1922: "Glezniecības pastardienas" (Vālodze). Atkārtots izdevums: 1985.
1923–1930: "Latvijas pilskalni" 4 sējumi (Pieminekļu valdes izdevums).
1923: "Latviešu ornamentika" (Vālodze). Atkārtots izdevums: 1986; 2017.
1925: "Latvju raksta kompozīcija" (Neatkarīgo mākslinieku vienība). Atkārtots izdevums: 1950; 1978; 2018.
1926: "Daiļā sēta" (Zemnieka Domas). Atkārtots izdevums: 2005.
1927: "Beverīnas pilsvieta" (b.i.). Atkārtots izdevums: 1992; 2005.
1929: "Latvju tikumu dziesmas" (Latvju Dievturu draudze). Atkārtots izdevums: 1976; 1990; 1996; 1997; 2017.
1929: "Latviešu tautasdziesmu tikumi" (Latvju Dievturu draudze).
1931: "Latvija, viņas dzīve un kultūra" (Grāmatu Draugs). Atkārtots izdevums: 2007.
1932: "Dievtuŗu cerokslis jeb teoforu katķisms, tas ir senlatviešu dievestības apcerējums" (Latvijas dievturu sadraudze). Atkārtots izdevums: 1967; 2015.
1935: "Latviskās Latvijas labad" (Zemnieka Domas). Atkārtots izdevums: 1950; 1994.
1936: "Tautības mācība" (Zemnieka Domas).
1936: "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkaŗošana" (Labietis). Atkārtots izdevums: 1950; 1986; 1994; 2004; 2013.
1938: "Samulsuma pārspēšana" (Zemnieka Domas).
1947: "Latviešu Dieva dziesmas" (E. Krastkalns). Atkārtots izdevums: 1970.
1993: Ernesta Brasliņa rakstu izlase "Tautai, Dievam, Tēvzemei" (Zvaigzne).