Iveta Ratinīka

Iveta Ratinīka

Dzejniece, skolotāja un literatūrkritiķe Iveta Ratinīka (1978) dzimusi Viļānos. Divu dzejoļu krājumu autore – "Rūgts" (2011) un "tikko & tikai" (2018).

Tēva brālēns – dzejnieks un keramiķis Voldemārs Voguls; tēva brālēns – mākslas kritiķis Jānis Borgs, kā arī viņa tēvs – literāts Bernhards Borgs.

Par dzejoļu krājumu "Rūgts" (2011)

"Ivetas Ratinīkas pirmais dzejoļu krājums "Rūgts" jau ar savu nosaukumu iezīmē sievišķīgu nosacītību, nedefinētību (ne īsti sajūtu, ne izsaucienu, ne ideju vārda pārnestā nozīmē) – instinktīvu apstāšanos pie simbolu izšķirtības robežas. Šī tematika raksturīga viņas dzejai kopumā. (..) Ratinīkas sievišķīgais subjekts ļoti skaidri apzinās un jūt savu ķermeni (ādu, lūpas, pirkstgalus, krūtis, kājas, maksti, smaržu, elpu, pulsāciju) un uzreiz atsakās no šīs skaidrības, tiecoties asociatīvi izpludināt robežas, pārvarēt savu ķermeni, transformēt visdažādākajos veidos, sajaukt ar apkārtni, pieskaņoties tās ritmiem, relativizēt un (ar dzejas palīdzību) atcelt."

Ilva Skulte. Sievišķais subjekts (S/S). Latvju Teksti Nr. 5, 2011, 48.–49. lpp.

Par dzejoļu krājumu "tikko & tikai" (2018)

"Valodu un izteiksmes veidu, ko Iveta Ratinīka lieto ikdienā, daudzi varētu raksturot kā asu un ironisku, tāpēc viņas brīžiem pat nepieklājīgi trauslie un atkailinātie dzejoļi savdabīgi kontrastē ar priekšstatu par "dzelzs učeni", kas nekautrējoties sper acīs citiem literātiem neglaimojošus viedokļus par viņu izsāpētajiem garadarbiem. Aiz mēģinājumiem "būt kā spartietei, / negausties, neklaigāt, neliekties / pretim cilvēkam līdzīgi zemei, / kas pārkalta gaidot uz lietu" un sevis formatēšanas procesa, kad tiek "aizvien ciešāk novilktas / sarkanās līnijas, / un līdz sāpēm cieši saspraustas / matadatas", lasītājiem atklājas maigas un viegli ievainojamas būtnes balss.
Abstinences sindromam tuva mīlestības trūkuma izjūta un neatgriezeniski aizejoša laika kā ķermeņa zaudēšanas apjauta ir pastāvīgas Ratinīkas dzejas tēmas, kas ieskanas viņas tekstos atkal un atkal."

Ronalds Briedis. Zemāda. Punctum 27.03.2018

"Krājumam "tikko & tikai" raksturīga runāšana no klusuma, fona pozīcijas, it kā starp "es" un "tu", starp sievišķo (plūstošo) un vīrišķo (iekāroto) subjektu, pastāvētu fundamentāla plaisa, kas liedz atrast kopīgu eksistences formu. [..] Runāt no klusuma pozīcijas, šķiet, nozīmē problematizēt saziņu, padarīt to nestabilu, atvērtu dinamiskām nozīmes maiņām, attālināties no "tiešas valodas", lai jau nākamajā brīdī to negaidīti liktu lietā. Līdzīgi arī Ratinīkas dzeja svārstās starp savas valodas meklējumiem ("tevistiece", "ēnavas", "ierīgoties"), jaunām metaforām ("Mīlestība ir / šaursliežu dzelzceļš piektdienas naktī") un vēlēšanos runāt atklāti, neaizšifrējot emocijas un izrādot padevību. Un šis klusums, kas sašūpo valodu, protams, izpaužas jutekliski: "klusēt ar ādu". Ratinīkas poētika vismaz šobrīd nav iedomājama bez elpas, maiguma, pirkstiem, glāstiem, skūpstiem, čukstiem un citiem ķermeniskiem atribūtiem, turklāt viņa nevairās tos reproducēt."

Artis Ostups. Dzeja pēc kritikas. Satori 13.03.2018

1998: pirmā publikācija – dzejoļu kopa Rēzeknes Augstskolas jauno autoru kopkrājumā "Emociju šķērēs".
2007: lasījusi lekcijas RS profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas kursos.
2011: nominēta "Latviešu literatūras gada balvas 2011" konkursā, kategorijā "Spilgtākā debija" (dzejoļu krājums "Rūgts").
2012: sagatavojusi nodarbību sēriju nodibinājuma "Iespējamā misija" projekta dalībniekiem "Metodika – literatūras un valodas mācīšanas metodika" vasaras semestra ietvaros (1. – 30. augusts), kā arī veikusi dalībnieku mentoringu, uzsākot darba gaitas skolās.
2016: dzejolis "es skatos.." dzejas diskā "Corpus poesis" (NABA MUSIC/Melo records).

Piedalījusies RS un reģionālo dzejnieku radošo apvienību rīkotajos pasākumos kā eksperte dzejas teorijas jautājumos.
Izveidojusi scenāriju un intervējusi autorus mācību līdzeklim – filmai "Ieskats latviešu jaunākajā dzejā".

Nominācijas

2015: izvirzīta Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015 titulam.