Gaujiena

ID	1069619
Nosaukums	Gaujiena
Veids	Ciems
Adrese	Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads
Platums	57.51694489
Garums	26.39888954
Precizitāte	Kartēts precīzi
Apraksts	lielciems
Eksistējošs	Eksistējoša
Pievienots	1514892767
Atjaunots	1594047868
Karte

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 1,407.

#	Numurs	Pierakstīšanas laiks	Saistījuma tips

1	#LFK-32-2082		Dzirdēšanas vieta
2	#LFK-32-2083		Dzirdēšanas vieta
3	#LFK-32-2086		Dzirdēšanas vieta
4	#LFK-32-2087		Dzirdēšanas vieta
5	#LFK-32-2372		Dzirdēšanas vieta
6	#LFK-32-2373		Dzirdēšanas vieta
7	#LFK-32-2374		Dzirdēšanas vieta
8	#LFK-32-2375		Dzirdēšanas vieta
9	#LFK-32-2375a		Dzirdēšanas vieta
10	#LFK-32-2583		Dzirdēšanas vieta
11	#LFK-450-1271	1928	Dzirdēšanas vieta
12	#LFK-450-1272	1928	Dzirdēšanas vieta
13	#LFK-910-945		Dzirdēšanas vieta
14	#LFK-910-984		Dzirdēšanas vieta
15	#LFK-910-986		Dzirdēšanas vieta
16	#LFK-910-987		Dzirdēšanas vieta
17	#LFK-910-989		Dzirdēšanas vieta
18	#LFK-910-993		Dzirdēšanas vieta
19	#LFK-1243-158		Pierakstīšanas laiks un vieta
20	#LFK-1600-3194b	24.12.1937	Pierakstīšanas laiks un vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 1,407.

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 24.

#	Vuords	Nodarbošanās	Notikuma laiks	Saistījuma tips	Aproksts

1	Elza Alka-Gaigala	dzejniece		Dzīvesvieta
2	Arnolds Auziņš	mazpulka dalībnieks folkloras vācējs	1936	Dalība organizācijās
3	Daina Avotiņa	dzejniece rakstniece prozaiķe redaktore		Izglītība Izglītība
4	Augusts Baltpurviņš	rakstnieks	1926 - 1930	Miršanas laiks/vieta Darbavieta	Latviešu valodas un literatūras skolotājs
5	Heinrihs Baumanis	mācītājs kultūrvēsturnieks	1739 - 1741	Darbavieta	mājskolotājs kapteiņa fon Bornemana (von Bornemann) ģimenē. Pēc: Paul Baerent. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien, 1977.
6	E. Biele	folkloras teicēja	1928	Dzīvesvieta
7	Arvīds Borincs	dzejnieks	1924 - 1925	Darbavieta	Pagasta valdes ierēdnis
8	Augusts Brūklenājs	rakstnieks	1903 - 1906	Dzīvesvieta Izglītība Izglītība	Kopā ar ģimeni pārceļas uz Gaujienu - tēvs dabūjis mežsarga vietu, domājams, uzturas Gaujienā līdz 1908. gadam. beidzis pilnu draudzes skolas kursu.
9	Augusts Kažoks	skolotājs dzejnieks tulkotājs ērģelnieks diriģents mūziķis folkloras vācējs	1887 - 1888	Darbavieta	Mājskolotājs.
10	Augusts Laiviņš	lauksaimnieks rakstnieks redaktors autors		Izglītība	Mācījies Gaujienas draudzes skolā.
11	Olīvs Mētra	fotogrāfs komponists	27.11.1891	Dzimšanas laiks/vieta	Dzimis Gaujienas "Dzērvēs".
12	Ernestīne Niedra	tulkotāja žurnāliste redaktore	1911 - 1913	Izglītība
13	Anna Ozola-Sakse	tulkotāja	1920 - 1921	Darbavieta	Skolotāja
14	Kārlis Priedīte			Dzīvesvieta
15	Erna Resgale	sabiedriskā darbiniece	09.12.1885	Dzimšanas laiks/vieta
16	Erna Rezgale	ārste zobārste	09.12.1885	Dzimšanas laiks/vieta
17	Antonija Rozenava			Dzīvesvieta
18	Eduards Sināts	dzejnieks publicists literāts karavīrs	28.03.1888	Dzimšanas laiks/vieta
19	Jūlijs Sīlis	skolotājs rakstnieks		Darbavieta	Skolotājs.
20	Arvīds Ulme	dzejnieks politiķis sabiedriskais darbinieks	1955	Izglītība	Mācības Gaujienas internātskolā

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 24.

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.

#	Numurs	Nūsaukums	Gods	Attēla veids	Saistījuma tips

1	0855-26988	Latvijas tautas brahiloģismu lietā	1925	Attēls	Attēla radīšanas vieta
2	19540003	Žurnālists Fricis Deglavs Gaujienas rajonā	1954	Attēls	Attēla radīšanas vieta
3	3032	L.K.L. Hērvāgens	1870	Attēls	Attēla radīšanas vieta
4	19540004	Deju kolektīvi Gaujienā	1954	Attēls	Attēla radīšanas vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.

#	Nūsaukums	Organizācijas veids	Laiks vietā	Saistījuma tips

1	Augšgaujas 473. mazpulks	Organizācija		Atrašanās vieta Organizācija dibināta
2	Gaujienas draudzes skola	Skolas un pirmsskolas		Atrašanās vieta
3	Gaujienas pagasta 2-klasīgā privātskola	Skolas un pirmsskolas		Atrašanās vieta
4	Gaujienas pagastskola	Skolas un pirmsskolas	1730 - 1922	Atrašanās vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.

Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.

#	Nūsaukums	Publicēšanas gads	Saistījuma tips	Teksta fragments

1	Ludviga Hērvāgena neoficiālie ieraksti Gaujienas baznīcas grāmatās 1849.-1876.	1931	Minēts tekstā
2	Sfinksa	1993	Minēts tekstā	— Kas zin’, vai toreiz viņš ar’ nebij tas, kas tos dedzinātājus mums uzsūtīja Gaujienā.; Un par šo gadījumu tu, mamma, taču zini, ka taisni, pateicoties Ojaram, Gaujiena palika neizpostīta.; Viņš Gaujienu izglāba.; Mūsu mīļo Gaujienu! Un par to jūs viņu nemitējaties vajāt ar tik smagiem vainojumiem, Omula pārmeta.; Jā, par Gaujienu paldies Ojaram, to viņš mums atstāja.; Tie tikai būs prieki vecmāmuļai Gaujienā!; Guntars Upsala, Omulas kaimiņš no Gaujienas pusmuižas tuvākajām mājām, Salām, priecīgi piebalsoja.; Līdz ko skolas beidzās, tā Gauju dzimta devās uz zemēm, Gaujienas pusmuižā, kur pa vasaru mēdza no tuvienes un tālienes sarasties vecās Gauju mātes bērni un bērnu bērni.; Viņa viena sargāja Gaujienā dzimtas pavarda uguni, un priecājās, ja pie tā varēja sasildīties dažs pasaules aukstajos vējos nosalis dēls vai meita, vai atpūsties, izpriecāties viņas mazbērni.; Gaujienā, pie vecmāmuļas ir vislabākā guļa un visjautrākā dzīve, tā mēdza teikt Gauju mātes mazbērni; un viņa bij laimīga par šādu atzinību.; Bez vecākā dēla, tirgotāja Pētera Gaujas ģimenes, kura, kā Gaujienas dabiskā mantiniece, dzimto māju uzskatīja par savu ligzdu un pavadīja tur katru vasaru, šogad uz ilgāku laiku šurp neatbrauca neviens.; Jā, nebij šovasar īstas omulības un jautrības Gaujienā; Netālu aiz Gaujienas laukiem, otrpus lielceļa piekalnē pretim rēgojās decembrī nopostītās vecās bruņinieku pilsdrupas.; Tās pašas jūtas pārgāja ari uz Valtu un Malvu, kad tie atbrauca ciemā Gaujienā.; Un Omula bij priecīga, kad varēja viņiem uz kādu laiku braukt līdz uz jūrmalu, un ari Leons nenocietās viens pats neparasti klusajā Gaujienā.; Omula aicināja Lilianu uz Gaujienu, bet tā nevarēja atstāt tagad Egilu vienu.; Omula aicināja Lilianu uz Gaujienu, bet tā nevarēja atstāt tagad Egilu vienu.; Gaujienā nonācis Leons jutās kā satriekts.; Viņš iegriezās birztalā. Pa dziļo sniegu brizdams, tas visdrīzāk varēja nonākt Gaujienā.; Viņš bij iznācis uz Gauju, tai vietā, no kuras varēja labi pārredzēt Gaujienas pusmuižu.; Guntaru ieraudzījis, viņš priecīgi to apsveica un, ar asti luncinādamies, atpakaļ skatīdamies, it kā aicināja nākt ciemos Gaujienā.; Suns skrēja pa priekšu un pa taisnāko teku aizveda Guntaru Upsalu uz Gaujienu.; Bet te, Gaujienā, nebij tā kā Salās.; Te prieks bij runāt par saimniecību, Tirgotājs Gauja netaupīja neko priekš Gaujienas; viņš lika daudz naudas iekšā, cerēdams uz nākotni; viņš jau varēja iztikt kādus gadus ari bez peļņas.; Vai tu zini, ko es tev pateikšu: Omulai jāpaliek Gaujienā, es tā lēmu.; Omula aizbrauca uz Gaujienu, kurp vecmāmuļa viņu sauca ar lielu saukšanu.; Pa daļai sarūgtināta, pa daļai aiz stūrgalvības, viņa rudenī vairs nebrauca mātei līdz uz pilsētu, bet palika pie vecmāmuļas Gaujienā uz dzīvi.; Vecmāmuļa pamazām un ar sapratīgu uzmanību, bez spaida, lūkoja Omulu ieinteresēt lauku dzīvē un darbā, Omula gluži nemanot sāka ņemt dalību Gaujienas lielajā saimniecībā; viņa pa daļai ari kaunējās vecmāmuļai līdzās stāvēt malā no visām viņas raizēm, atņemot vismaz vienu daļu no viņas pūlēm uno pārraudzības.; Būdama aizvien liela izgulētāja, viņa tagad Gaujienā sāka agri celties, lai pavadītu vecmāmuļu uz kūti, kad meitas slauca govis; vai atkal pārraudzīt staļļus, vai puiši zirgus pabarojuši kā pienākas.; Citā vietā Omula, ievērojusi, ka vecmāmuļai ar stārastu Pusvacieti pagrūti veicas grāmatu vešana, tā ņēma šo nodaļu pilnīgi savā pārziņā. Drīz ari bez viņas neiztika vairs visā Gaujienas plašajā piensaimniecībā.; Un kad apaļš gads bij pagājis Omulai Gaujienā dzīvojot, tad viņa tā bij iedzīvojusies lauku dzīvē un to iemīļojusi, ka uz visiem laikiem atsacījās no vilinošiem skatuves lauriem.; Jums tašu vasarā tik daudz svabada laika, apciemojat mūs Gaujienā, jūs katrā laika būsat mums mīļš viesis. Vai nē, Omula?; Omula tagad bija nākusi, lai ņemtu līdz Ansīti uz Gaujienu, kā viņa to bieži darīja.; Vasara Gaujienā.; Gaujienā arvien bij rosīga kustība un dzīvība; it īpaši svētdienās, kad sabrauca no pilsētas viesu pilna māja.; Vecmāmuļai bija paradums uz vasaru sataupīt visādas svinības: tad bija jauna rija iedzerama, tad jauni akas grodi, vai pļaujmašīna; vienreiz ieradās no svešatnes dēls Jēkabs nosvētīt Gaujienā savu dzimšanas dienu, citreiz Jānis savu vārda dienu.; Un tā vasaras svētdienās dzīrām Gaujienā nebija gala, un vecmāmuļas lielākais prieks bij, ka varēja celt mīļajiem viesiem priekšā pilnu galdu, klausīties valodu čaloņā, skaļos jauniešu smieklos un nevaldāmās izpriecās.; Reizēm, pa lielākiem svētkiem, kā pa Jāņiem un jūlijā, vecmāmuļas dzimšanas dienā, Gaujienā sabrauca tik daudz svešu, ka visas liekās istabas bija pilnas; un projām jau nevienu nelaida, bija jāpaliek pa nakti, jāpaciemojas kādas dienas.; Un Dieva svētības jau Gaujienā netrūka, visi apcirkni bija pilni tā ziemā, kā vasarā.; Patlaban bij Gaujienā iestājies klusums uz nenoteiktu laiku.; Bija aizvadīta lielāka partija tuvu, tālu viesu, kas bija ciemojušies veselu nedēļu: vecie Lībieši ar Valtu bija aizbraukuši atpakaļ uz jūru, un Jānis Gauja bija devies atpakaļ Krievijā, atstādams uz ilgāku laiku Gaujienā sievu Evelīnu ar jaunākajiem bērniem, meitiņām Valduli un Agrīti. Leona līgava Liliana, kā no Vasaras svētkiem viesojās Gaujienā.; Leona līgava Liliana, kā no Vasaras svētkiem viesojās Gaujienā.; Jau četras dienas valdīja tāds klusums Gaujienā, ka vecmāmuļa jau sāka palikt nemierīga.; Omula tik nevaļīga, viņa jau tagad rīkojas pa Gaujienu kā saimniece; vecmāmuļa visas atslēgas nodevusi viņas rokā, Gaujas kundze turēja par vajadzīgu vēl tuvāk paskaidrot.; Viktors Strēlnieks, kā jau Gaujienā parasts, drīz jutās te kā tuvinieks savās mājās.; Leons šonedēļ ari palika Gaujienā.; Leons teica, lai tad viņš pie viena apskatoties ari to viņu Lūšu purvu, kur Gaujienai tas jaunais mežs aug.; Viņam bij jāapsolās vēl reiz nākt uz ilgāku apciemojumu; bet līdz tam vismaz svētdienās neaizmirst Gaujienu.; Viņa ļoti priecāšoties drīz atkal viņu Gaujienā redzēt, un katrā ziņā ar vijoli. Egils apsolīja. Tad iestājās uz kādu laiku klusums Gaujienā.; Viņa ļoti priecāšoties drīz atkal viņu Gaujienā redzēt, un katrā ziņā ar vijoli. Egils apsolīja. Tad iestājās uz kādu laiku klusums Gaujienā.; Bet par daudz viņa bij pieradusi pie Gaujienas trokšņainās vasaras dzīves, un drīz vien sāka garlaikoties viena pati ar vecākajām dāmām, kurām taču bij gluži citas intereses.; Liliana, kamēr bij Gaujienā, spēlēja tikai technikas dēļ, un pat nepavadīja Omulu dziedāšanā un ne labprāt atļāva Omulai vispār dziedāt, jo negribēja, ka tā ar svešām melodijām izjauc viņas radošo fantaziju.; Viņa bij Gaujienā sakomponējusi savu kāzu maršu un strādāja pie kāda lielāka darba, par kuru viņa nekā neizpauda.; Tas viss kopā saderēja tik smuki un glīti, ka patīkami krita acīs katram svešniekam, kas pirmo reiz soli spēra pār Gaujienas slieksni.; Daudz Gaujas mātei savā laikā bija jākaro ar vedeklu Veroniku, Omulas māti, kura, kā dzimusi pilsētniece negribēja sākumā saprast šai zinā vīra māti, un ar visu varu, gan tieši, gan netieši meģināja vismaz vasarā izsmalcināt pa pilsētas modei Gaujienas stilu, ievedot kā kontrabandu, gan puķainas grīdsegas, smalku damasta galda veļu un pirktas vieglas gultas segas, pašu un viesu lietošanai.; Omula jau no mazām dienām pa vasaru Gaujienā staigāja tautas apģērbā; viņa to atrada par ērtu un glītu.; Vecmāmuļa jau viņu uzrunāja kā tuvinieku, tāpat kā katru, kas Gaujienā nakti bija pārgulējis.; Nekad Gaujienā nebija vērojams stīvums vai kautrība vienas kategorijas viesiem pret otriem.; Zemnieku radi nāca labprāt uz Gaujienu sērst, jo tāpat kā Gaujas māte, ari viņas dēls un vedekla nelika manīt turīgu pilsētnieku tukšo lepnību, vai iedomību.; Savā mājā Gauja tādiem «bizmaņiem» ieeju aprobežoja pēc iespējas, un Gaujiena tādiem palika pavisam nepieietama.; Visi, kas šodien Gaujienā bij sapulcējušies, bija laba omā.; Kā jau Latvijā uz laukiem no seniem laikiem parasts un Gaujienā jau cieši turējās pie vecām parašām, viena no viesību svarīgākām daļām bija ēšana un dzeršana.; Visi jutās kā viena liela saime Gaujienā.; Kā allaž, tā ari šogad Gaujienā pēc vecmāmuļas goda dzīrēm nāca grūta darba nedēļa - siena novākšana, ja tikai negadījās lietains laiks.; Tūlīt pēc lielās balles stārasts ar puišiem rīta rasā devās uz pļavām pļaut, turpat pie Lūšu purva, kur Gaujienas un Salu robežas sagāja kopā.; Pasveicināt viņu, un kālab tad viņš ari tik' pa lieliem svētkiem rādās Gaujienā? Vai dusmīgs uz mums?; Malva ari gribēja savu pēdējo atvaļinājuma laiku pabūt pie vecākiem un bij jau Gaujienu atstājusi; ari tante Evelīna ar bērniem bij jau prom.; Kad visi Gaujienas viesi bij aizbraukuši, Egils vien vēl palika kādas dienas.; Omula atcerējās, ka ilgi, pus vasaras Guntars nav rādījies Gaujienā.; Viņš jau piederēja pie visa tā, kas viņai Gaujmalā tik tuvs un mīļš, kā Gaujienas zeme, kā Gaujas ūdeņi, kā upes meldru sīkie stiebriņi.; Trīs dienas Egils nodzīvoja Gaujienā, trīs bezgala laimīgas dienas.; Nākošā svētdienā vai visas debesu slūžas bij vaļā un aiz stiprajām lietus gāzēm vairs nekur nevarēja glābties. Pat ne Strēlnieks neatbrauca Gaujienā.; Tad jau gan būšot ari Gaujienā jāsāk ņemt tos polīšus.; Kad Pusvācietis ieminējās par polīšu līgšanu Gaujienā, vecmāmuļa gribēja viņu vai sākt kaut.; Omula nemaz negribēja ticēt tādām tenkām, jo kā Kaspars, tā Bērtulis jau dažus gadus dzīvoja Gaujienā, un ka viņi par kaut ko varētu sūdzēties, tas gandrīz nebij domājams.; Tur nu vecmāmuļai radās padoms: viņa apņēmās saprecināt abus un ierīkot tos vai nu uz pusgraudu, vai citādi kā tepat Gaujienā.; Viņa cerēja, ka varbūt ari to varēs saprecināt ar kādu pašu pagasta meitu un tad saistīt pie Gaujienas, ja ari viņai būtu jāuzceļ vēl kāds jauns ērbeģis saviem gājējiem.; Tur gan nebij tādas dižciltīgas Lielmātes un Cienīgmātes, kā Gaujienas kūtī, bet Salu mātes daža laba raibaļa varēja droši sacensties ar pirmējām, kuras prasīja pārmērīgi smalku apiešanos, kā jau smalkās ārzemes pansijās audzinātas.; Viņa pati ilgi varēja nodzīvot Gaujienā gluži apmierināta.; Kādu dienu viņa pieprasīja Guntaram, vai viņš varēšot atnākt ikvakarus uz Gaujienu, viņa gribot iet uz pilsētu; lauku ziemas garlaicību viņa uz ilgu laiku nevarot panest, viņa esot pilsētas niecības radījums.; Viņa braukāja no Gaujienas uz pilsētu, no pilsētas uz Gaujienu, nevarēdama atstāt savu saimniecību un mūzikas stundas Guntara Upsala skolā.; Viņa braukāja no Gaujienas uz pilsētu, no pilsētas uz Gaujienu, nevarēdama atstāt savu saimniecību un mūzikas stundas Guntara Upsala skolā.; Es rīt braukšu uz Gaujienu un vecmāmuļa jau šoreiz tik drīz nelaidīs atpakaļ, Omula bilda.; Darbi Gaujienā un skolā šoreiz tikai maz spēja saistīt Omulas uzmanību.; Viņa steidzīgi kārtoja saimniecību Gaujienā, ka drīzāk varētu doties atpakaļ uz pilsētu, viņa tuvumā.; Omula jau bij dažas dienas Gaujienā.; Viņa no sirds novēlēja abiem savu Gaujienu, kā nākamās dzīves mītni, un deva ceļā līdz savu svētību.; Viņas domas lidoja tālumā. Viņa sāka ilgoties pēc dzimtenes, bieži domāja par mājām, par Gaujienu un savu darbu tur, vecmāmuļu un skolu.; Diezgan bieži pie Gaujām pilsētā, kā Leona draugs, nāca Strēlnieks, bet tā kā Omula pa lielākai daļai dzīvoja Gaujienā, tad viņi redzējās tikai reti, un satikās kā ļoti sveši, tāli cilvēki.; Gaujienā Omula kādreiz satikās zemkopības skolā ar Guntaru, tur tad ari tā izprasīja viņam vajadzīgos padomus saimniecībā, un uz Gaujienu ar nodomu to neaicināja.; Gaujienā Omula kādreiz satikās zemkopības skolā ar Guntaru, tur tad ari tā izprasīja viņam vajadzīgos padomus saimniecībā, un uz Gaujienu ar nodomu to neaicināja.; Kad pienāca pavasaris, Leons bieži ieradās Gaujienā pie Omulas un vecmāmuļas.; Pērnvasar zem Guntara uzraudzības Gaujienas tīrumos bij ievestas drenāžas, un šovasar gribēja stāties pie Lūšu purva nosusināšanas.; Bez tam, Omulai pašai bij radies kāds jauns nodoms, radīt Gaujienā priekšzīmīgu fermu ar praktisku mājturības skolu sievietēm - lauksaimniecēm.; Māte ari vēl bija pilsētā un drīzumā taisījās pārbraukt zaļumos uz Gaujienu.; Viņam atvadoties Omula noteica rīt zināmā laikā atnākt, pirms viņa aizbrauc uz Gaujienu.; Vakarā Omula aizbrauca uz Gaujienu.; Nu, paciemojies Gaujienā kādu laiku, atpūties. viņa bilda laipni, kā viņa teiktu katram svešam viesim.; Un viņa jau bij pilnīgi sagatavojusies saņemt viņu uz pastāvīgu dzīvošanu Gaujienā!; Jau dažas dienas Ojars Zīle ir Gaujienā.; Viņa pierunāja to vēl palikt tepat Gaujienā kādu laiku atpūsties.; Svētkos ieradās ciemā Gaujienā ari brālēns Valts Lībietis un Guntars.; Tā bij bagātīga viela jautrībai. Un kad tā bij izsīkusi, pasts atnesa Gaujienā jaunu, svarīgu zinu: Lībiešu Malva šķīrusies no Manfreda Vīganta un jau apprecējusies otrreiz, atstādama skatuvi.; Rudenī kādu dienu pārbraucis no gara ceļojuma pa dienvidiem un Volgu, Viktors Strēlnieks ieradās Gaujienā.; Omula visu vasaru strādāja mierīgi Gaujienā savu mājas darbu.; Viņa negribēja, ka tēvs, vai māte, brālis viņu pavada uz Gaujienu, no kurienes viņa dosies tālāk projām.; Viņa negribēja, ka tēvs, vai māte, brālis viņu pavada uz Gaujienu, no kurienes viņa dosies tālāk projām.; Auksta, vētraina rudens diena bij, kad Omula ar pastu ierādās Gaujienā.

Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.