Kruojumi

• Barona biedrības krājums
• Bērnu dziesmu kolekcija
• Autobiogrāfiju krājums
• Novadpētniecības materiālu krājums
• Liepājas Universitātes krājums
• LFK Digitāli radītu materiālu krājums
• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas krājums
• Folkloras kustības krājums

Latviešu folkloras krātuves (LFK) krājumu veido vairāk nekā 2200 kolekcijas. Krājuma izveide aizsākās pēc LFK dibināšanas 1924. gadā un turpinās arī mūsdienās. Krājuma hronoloģija aptver laika posmu no 19. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām.

Krājumu lielākoties veido folkloras pieraksti rokrakstā, mazākā mērā arī ilustrācijas un fotogrāfijas. Sākot ar 20. gadsimta otro pusi, bet jo īpaši kopš 20. gadsimta 80./90. gadiem, folklora arvien biežāk dokumentēta audio un video formātā. Folkloras pieraksti veikti vai nu latviešu literārajā valodā, vai izloksnēs, savukārt Latgales materiāli – latgaliešu rakstu valodā. Krājumā atrodami arī lībiešu folkloras materiāli, kā arī dažādu Latvijas mazākumtautību – vācbaltiešu, lietuviešu, igauņu, poļu, baltkrievu, krievu, ebreju un romu – folkloras materiāli. Atsevišķās kolekcijās dokumentēta diasporas latviešu (piemēram, Sibīrijas latviešu) folklora. Krājumā kopumā reģistrēti vairāk nekā 3 miljoni visu žanru folkloras vienību. Dažādu laiku izdevumos materiāli apzīmēti ar burtu savienojumiem LFK, FI, EFI, FS un kopš 1992. gada atkal ar LFK.

Barona biedrības (1924–1940), kuras viens no uzdevumiem bija turpināt Krišjāņa Barona folkloras krāšanas darbu, organizēts 53 471 vienības krājums. No 49 Bb kolekcijām, kur atrodams arī Jurjānu Andreja vākums, lielu daļu devuši Rīgas Skolotāju institūta audzēkņi. Barona biedrībai bija tiesības neatkarīgi publicēt savus materiālus. LFK tie apzīmēti ar šifru Bb.

Folkloristes un skolotājas Annas Bērzkalnes ierosināts pēc īpašām jautājumu lapām sakrāts (1922–1930) skolēnu 42 358 folkloras vienību krājums, kas iesākumā sūtīts uz Rīgas 2. vidusskolu. LFK apzīmēts ar šifru Bdz.

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārajā institūtā rodami pētnieku organizēto etnogrāfisko ekspedīciju materiāli, kā arī 300 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi (pavisam 300 klades), kas vākti laikā no 1987. gada līdz 2012. gadam. Studentu apkopotie folkloras materiāli ir nozīmīga Kurzemes kultūras mantojuma dokumentācija. Krājumā kopumā ir 28 kolekcijas, kurās apkopotas 25290 folkloras vienības.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas krājums

Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumu veido materiāli, ko dažādos laikmetos cilvēki rakstījuši, lai dokumentētu savu dzīvi un laikmetu, kurā dzīvojuši. Lielākoties tās ir rakstītas dienasgrāmatas, dzīvesstāsti un atmiņas, kā arī dažādi materiāli, kas sniedz papildinošu informāciju – fotogrāfijas, intervijas ar rakstītājiem un radinieku stāsti par viņiem. Autobiogrāfiju krājums sākts veidot 2018. gada sākumā ar mērķi saglabāt dzīves pierakstīšanas tradīciju Latvijā, dokumentēt to un veicināt šīs tradīcijas turpināšanos.

Kontaktpersona: Sanita Reinsone, sanita.reinsone@lulfmi.lv

Lasīt vairāk...

Krājumu veido Krišjāņa Barona "Dainu skapja" saturs: tautasdziesmu teksti — arī tie, kas netika publicēti "Latvju dainās" — un attēli. Virtuālais "Dainu skapis" pieejams www.dainuskapis.lv.

Berlīnes Valsts bibliotēka (Staatsbibliothek zu Berlin – SBB) dibināta 1661. gadā. Tā ir viena no vecākajām un plašākajām bibliotēkām Eiropā, kā arī nozīmīgākais humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības centrs vāciskajā akadēmiskajā vidē. Bibliotēkas krājumu veido vairāk nekā 11 miljoni grāmatu un daudz vērtīgu Vācijas un pasaules kultūras mantojuma kolekciju. Bibliotēka ir Prūsijas kultūras mantojuma fonda (Stiftung Preußischer Kulturbesitz) pārziņā, un tās krājums ir izvietots vairākās Berlīnes ēkās. Materiāli pieejami izpētei lasītavās Unter den Linden 8 un Potsdamas ielā 33, tāpat, pastāvīgi pieaugot digitalizētā krājuma apjomam, lasāmi tiešsaistē.

Nacionālās mutvārdu vēstures krājums. Krājuma pārzine: Ieva Garda-Rozenberga, ieva.garda@lulfmi.lv

• Apgaismības projekts
• LZP projekts "Dzīve līdzās ostai"
• Franču literatūra Kurzemes hercogistē
• LNB Brāļu draudzes rokraksti
• Skatuves mākslas tekstu tulkojumu antoloģija
• Atslēdzot aizsauli

Krājumā iekļauti dati, kas saistīti ar apgaismības kustību Livonijā. Šeit varat atrast gan personu biogrāfijas, gan veikumu 18./19. gs. mijā. Krājuma kolekcijās iekļauti pirmie folkloras vākumi, t. sk. Livonijas vācbaltiešu savākto latviešu tautasdziesmu sūtījumus vācu filosofam J.G. Herderam, kā arī digitalizētus pirmos latviešu tautasdziesmu krājumus.

Krājums tapis ar projekta „Medienpraktiken der Aufklärung“ atbalstu. Pateicamies par atbalstu arī LU Akadēmiskajai bibliotēkai, kas veica pirmo tautasdziesmu kolekciju digitalizēšanu.

Krājums tapis projekta "Ģeotelpiskās informācijas digitāla vizualizācija un analīze: franču literatūras izplatība 18. gadsimta bibliotēkās Kurzemes hercogistē" ietvaros no 01.10.2018. līdz 30.09.2021.

Pagaidu krājumā iekļauti unikāli Latvijas kultūrvēstures materiāli – Brāļu draudzes tekstu kopums, kura tapšanā hernhūtisma kustības ietekmē 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē bija iesaistīti vairāki tūkstoši Vidzemes latviešu zemnieku un kas atrodami Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā kolekcijā “Brāļu draudzes (rok)raksti". Krājums LFMI digitālajā platformā izvietots ar mērķi iesaistīt sabiedrību manuskriptu pārrakstīšanā, tādējādi ļaujot labāk iepazīt šo Latvijas kultūras mantojumu.

Skatuves mākslas profesionāļiem un interesentiem tiek piedāvāti kvalitatīvi tulkoti 20. un 21. gadsimta nozīmīgāko skatuves mākslas teksti. Pirmajā posmā tulkoti, rediģēti un kontekstualizēti Bertolta Brehta, Konstantīna Staņislavska, Ērikas Fišeres-Lihtes, Tima Etčelsa, Džonatana Barovsa, Žaka Lekoka, Floriana Malcahera, Klēras Bišopas, Hansa-Tīsa Lēmana u.c. ievērojamu teātra teorētiķu un pētnieku, režisoru un dramaturgu, horeogrāfu un citu praktiķu esejas, raksti, fragmenti no monogrāfijām u.c. Teksti veltīti dažādām tēmām, globāliem procesiem un parādībām, kas ir aktuālas vietējā nozarē un laikmetīgā teātra norisēs Latvijā.

Krājumā apkopoti divu universitāšu – Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts universitātes – Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju (2004-2009) nozīmīgākie audio, video un foto materiāli. Ekspedīcijas notikušas Krievijas Federācijas Krasnojarskas apgabalā, ietverot arī tam tuvāko apkaimi.