Atšifriejums | 6Dievs dōd ūsu kundzinam Vilņōt rudzus tīrumā Ar laztēm sadzīt klētiņā. R.
7Dvēselīte mīļa Nāc pie manim drōša; Glaba manu naudas maku, Redz ko es tev dōšu; Kad es gulēt iešu, Tad es mutes dōšu. Kad es augšam celšōs, Pateicību dōšu: Cepuriti ņemšu, Ar labu rīt dōšu. Nu ar Diev' mīļa meit', Vairak es ne atnākšu. R.
8Dzērves kliedz, meitas dzied Dūņupites maliņā: Dzērves kliedz ne šaujamas, Meitas dzied ne vedamas. W.
9Darbinieki! darbinieki! Vilks apēde vagarit' Sametami pa grašami Pirksim jaunu vagarīt'. R. K.
10Divi dienas mežā gāju, Ne kā labu ne dabuj. Nu vēl iešu trešā dienā, Dabuš' mellu kumeliņ. Uzkāpīšu mugurā, Uzjājīšu augstu kalnu: No ta kalna nojājišu, Iejājišu smukā birzī, No tās birzes izjājišu, Nogriezišu šautru šaujiņ', Iztrūks ciema suniņi: Iztek tur trīs skaistas meitas; Divi mani pašu ņēme, Viena, manu kumeliņ. Kumeliņu stallī vede, Mani pašu istabā: Kumeliņam auzas silē, Man piecēle liepas galdu, Uzklāj baltu galdautiņ; Uzlikuši galdautiņ, Uztais' manim sienu vietu, Lūdza mani lai es guļu: Guledams nolūkaju Ko dar ciema meitiņas. Viena šue, otra ade, Treša tine zīžu dienus, Cetorta jaunaka, Ta cūciņas ēdinaj'. Dōd man māmiņ to meitiņu Kas cūciņas ēdinaj' Ja ne dōsi to meitiņ, Mirīš meitas bēdiņās. Kur jūs mani racisiet? Racīs rōžu dārziņā, Apakš rōžu saknitēm. |