Atšifriejums | 7Māriņa, svētā sieviņa, atver tos vara vārtus! Nāc, pelīte, nāc pa kalniem, pa lejām, – sēdies savā zelta krēsliņā ar sudraba lēnīti – kreisajos sānos, apakš nabas*).
8Dzemtīte, mātīte, vendies, veļies savā vietiņā: kreisajos sānos, apaks nabas – tur zelta gultiņa, tur dūņu spilventiņš. Dievs Tēvs....
9Dzemtīte, mātīte, vendies, veļies savā vietā! Mīksts tavs krēsliņš, kā liepu lapa, kā dūņu kuksītis.
10Māte, māte, veca sieva, apžēlojies par kristīgu sievu (vārdu)! Sirds trūkums, sirds trūkums, sirds trūkums! Tec, mana mātīte par diedziņu čokarā, guli kā kaķīte saliekusēs, kā melnas vilnas ērkulis savēlusēs – tas tavs darbs**).
11Māte mīļā, dodies mierā! Es tev satīšu kamolā, es tev piesiešu pie auklas, es tev nolikšu savā vietā; kur tev Jēzus stādījis, tur tev jāgul bez sāpēm un bez raizēm.
12Mīļā Māriņa, aunies baltas kājas, sēdis zelta krēsliņā, neej ciemā – melni suņi ries, melnas kaķes plēsīs! Jēzus māte, (vārda) māte, stāvi savās mājiņās, guli savā gultiņā, sēdi zelta krēsliņā – melni suņi ries, melnas kaķes plēsīs.
13Māte, māte, esi lēna, esi mīksta lēna, kā vilnas sprodzīte, kā pūpēdis! Neklimsti, neluksti, nepuksti – asins vidū, asins vietā – salūst vaŗa zēģeles. Dievs Tēvs....
14Māte sēd savā krēslā, kā saule un mēnesis sēd zelta krēslā. Māte sēd savā krēslā, kā saule un mēnesis sēd sudraba krēslā. (Šie vārdi deviņas reizes teicami.)
15Jēzus māte, (vārda) māte, maucies zelta gredzenu, sēdi zelta sēdeklī kā kungs, sudraba krēsliņā kā saule mēnestiņš, kā vasku rituliņš. Dievs Tēvs....
16Māte iet ciemā, māte tek ciemā – par mežiem, par ūdeņiem, par akmeņiem. Mātīte mīļā, neej ciemā, netec ciemā! stāvi savās mājiņās – suņi kaķes tevi saplosīs, suņi kaķes tevi saplosīs!
17Mātīte mīļā, neej augstu, neej zemu, neplēties plati, nevelcies gari; sēdi savā krēsliņā, guli savā gultiņā, kur tev Dievs ierakstījis!
18Māte mīļā, nestaigā pa kalnu kalniem, guli savā vietiņā! Mīļā Māriņa, bagāta sieviņa, liec savu rociņu ari klāt! Dievs Tēvs.... |