Par raganām
Kādu rītu bijis lietains un miglains laiks. Ganiem, kuri ganījuši noklīdušas govis, govis bijušas ieskrējušas mežā. Gani gājuši pakaļ govīm. Tie dzirdējuši vienu lecam un saucam: "Man tas sviestiņš, man tas pieniņš, tev tās sūkaliņas." No tā laika govīm piena nebijis, lai gan barotas ar miltiem un auzām. Arī gani iedomājušies tāpat darīt. Gani lekuši un saukuši: "Man tas pieniņš, man tas sviestiņš, tev tās sūkaliņas.” No tā laika govīm bijis atkal piens.