Tātad, katra nama logi, ir skatlogi. Jo kāpēc gan slēģi ierūsē, aizkari kalpo kā dekoratīvs elements un žalūzijas nemanīju. Es redzēju. * Pie zila ekrāna dīvānā iegrimušu šokolādes krāsas cilvēku. Sastāvs – 80% cacao un ledusauksti mirguļojoši gaismas lāsumi. *Ģimeni vakariņojam sveču gaismā. Divus vecus un divus jaunus. Virtuvē skapis nolīmēts zīmītēm, man šķiet, rakstīts - „jāizņem tāds un tāds no bērnudārza.” Tas, kurš šobrīd jau gadus divdesmit vecs. Šinī namā pat putekļi pārvietojas veca zirnekļa ātrumā un nopūšoties kaktā dzirdama atbalss. * Pustumsā sievieti adām, viņa redzēja, ka es skatos. Tās, kuras skatās, tās dzīvo dienvidos zem klints. Tur agrāk dzīvojuši atraitnes un kareivji, tāpēc mājiņām jumtu var aizsniegt ar roku. *Porcelāna vāzi - sievieti ar milzīgu bisti, izrotātu sīkiem sārtiem ziediņiem. Viņai uz pieres uzzīmēts zelta kronis un paceltās rokās kā nieku tur ūsainu kundziņu melnu katliņu gavā.
Visbijas ainavas III
iemācīties no planierputniem
smagnēji pacelties spārnos
aiztraukties garām kristālu kambariem
vāzītēm ar ziedošu venēras torsu
ierūsējošiem slēģiem
vārtiņiem apvītiem rozēm
porcelāna zvērēniem
un sirdīm klip-klap pret rūtīm
tās redz ir debesu arkas ķieģeļu rūtotas
mākoņi pietauvojas un pārsprāgst
to milzu vēderi izmutuļo lietu
iemāca tevi atkārtot gulbju
un viļņu jautājumu
kamēr zālamana godībā
neuzrūgušu rudzu krāsā
dīžājas pēdējais ziediņš
