#LFK 450, 118

Nūsaukums
Āboliņa dzedziediņa
Vīneibys Nr.
118
Volūdys
Latviešu valoda
Pierakstītājs
Iesūtītājs
Iesūtīšanas datums
04.04.1927
Pierakstīšanas laiks un vieta
1927, Rīga
Rīga
Dzirdēšanas vieta
1897, Patkule
Patkule, Sarkaņu pagasts, Madonas novads
Atslāgvuordi
Fails
#LFK 450, 118
AtšifriejaElvīra Žvarte
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Sataiseits2021-06-17 20:50:03
Lobuots2021-06-19 10:00:32
Atšifriejums

97

Kas ta tāda griezas galva
Sēž pie mana bāleniņa [bāleliņa]
Mans baliņš ka kundziņš
Dzelteniem matiņiem

98

Nu Elziņa goda meita
Nu aiz galda sēdetāj
Cik sen bija tas laiciņš
Skruķē jāja maiseklē

99

Dēlu māte meitu māte
Abas lielas lielījas
Turpat bija dēlu mātei
Meitu māte jālūdzās

100

Dēlu mati suņi rēja
Pa nātrām vazadami
Meitu māte apsasmēja
pa lodziņu raudzīdama

101

Dēlu māte kurtu māte
Kājām skrēja baznīcā
Meitu māti mamaļiņu
Znoti vien vizināja.

102

Jauni puiši mutes deva
Pelekam akmeņam
Domadami meitu māti
ar pelēku sedzenīt

103

Brīnums liels brīnums liels
alkšņam zied rožu ziedi
Otrs liels brīnumiņš
Puišiem mīl meitu māte

104

Puiši rauga meitu godu
Savu vis neraudzija
Kaut but savu redzējuši
Stāvu lēktu ūdenī.

105

Ko puisit tu lielies
Es jau tavu godu zinu
Pieci bērni viena sieva
Guļ ezera dibinā

106

Es cimdiņa neadiju
Bez dzeltena dzīpariņa
Lai aug mans arājiņš
Dzelteniem matiņiem

107

Es diedziņu šketereju
Man nebija dzīpariņa
Es puškoju tautu dēlu
Man nebija bāleliņa

108

Uz tautieti raudzīja,
Ka uz zaļu ozoliņu
Tas bij' man tēvs mamiņa,
Tas maizītes vedējiņš.

109

Pie tautieša galvu glaudu
Vai dižens nedižens
Vai tie man maizes deva
Diženie bāleliņi

110

Man brālīts maizi deva
Pusrieciena dieniņā
Še brālīt tev ar klēpi
Nu man savs arājiņš

111

Nav neviena ozoliņa
Apaļam lapinām
Nav neviena tautu dēla
Pa manam prātiņam

112

Prasta kalpa meita augu
Prasta kalpa dēliņam
Ne mans ņēma saimenieks
Ne dižens amatnieks

113

Nu dzied gaiļi, nu dzied gaiļi
Nu dzer kāzas saimenieki
Kad tā elles pūce rūca
Tad tie kalpi spundenieki

114

Maza, maza es meitiņa
Kalnā kāpu gavilēt.
Lai šķiet tautas dižu meitu
Lai segloja kumeliņus.

115

Sīka, maza es gulēju
Šūpulīša dibinā,
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.

116

Pateic, Dievu, māmuliņ
Kad meitiņas skaistas auga
Nevajag liela pūra,
Nesēž ilgi bāliņos.

117

Pirkstainiekus vien adiju
Uz vacieša domādama
Velns atgrūda zemnieciņu
Kulainieku valkātāju.

118

Āboliņa dzedziediņa,
Smildziņām saaugusi
Visi mani bāleliņi
Svešinieki palikuši.

119

Ceļa malas āboliņ,
Iesim abi vienu viet'
Tevi ļaudis kājām mina
Man turēja valodām.

120

Kas no gara rudzu salma
Ka nav laba briedumiņa;
Kas no stalta tēva dēla,
Ka nav laba tikumiņa.

121

Tev elksnīte, trausla miza,
Tu nederi lūciņam,
Tev, tautieti, traka daba,
Tu ar mani nedzīvosi.

122

Kas no alkšņa lūkus plēsa
Kas no brāļa mīļus vārdus,
no liepiņas lūkus plēsa
No tautieša mīļus vārdus

123

Tautiets mani mazu ņēma
Dzīrās lielu audzināt,
Vairāk baltu balināja,
Nekā lielu audzināja
Atšifrēt tekstu
Attaiseit

Āboliņa dzedziediņa,
Smildziņām saaugusi;
Visi mani bāleliņi
Svešinieki palikuši.

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
1927Pierakstīšanas laiks un vietaPilsēta
2Patkule
(Patkule, Sarkaņu pagasts, Madonas novads)
1897Dzirdēšanas vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs