#LFK 450, 626

Nūsaukums
Abas acis izraudāju
Vīneibys Nr.
626
Volūdys
Latviešu valoda
Pierakstītājs
Iesūtītājs
Teicējs
Iesūtīšanas datums
17.06.1927
Pierakstīšanas laiks un vieta
1927, Rīga
Rīga
Dzirdēšanas vieta
Straupe
Straupe, Straupes pagasts, Cēsu novads
Atslāgvuordi
Fails
#LFK 450, 626
AtšifriejaLigaB
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Sataiseits2024-06-26 19:40:27
Lobuots2024-06-26 21:43:54
Atšifriejums

620

Žīdam ar meitu salmu kaudzē randiņš. Meita grib žīdu piemuļķot, ieliek tur cuku. Žīds aiziet uz kaudzi, grābsta ar roku - ass. Žīds prasa: Kaci, kaci, vai tev kažoks mugurā - cūka atrukš pretī rooch. Žīds grābsta atkal. Cūka nobīstās, ieskriem žīdam biksēs, no kaudzes ārā un skrien prom. Citi smejas, ka vai gals klāti, jo ne cūka tiek no biksēm ārā, ne žīds no cūkas nost.

621

Aijā žūžū lāča bērni
Pakainām [Pekainām] kājiņām
Tēvs aizgāja bišu laust
Māte ogu palasīt.
Man būs ogas, man būs medus
Par bērniņa glabašan

622

Velc pelīte saldu miegu
ieliec šūpļa galiņā.
Savilkusi saldu miegu
Guli pate pagalvī.
Kas lācim, kas briedim
Mežā kāra šupulīti
Lieli vīri uzauguši
Nešūpoti neloloti

623

Reiz kāds zaldāts nācis dienesta mājās, viņam bijusi tāda ranica, ka ja pateicis: visi manā raņicā, tad visi tur bijuši (teicēja neatceras kur zaldāts raņicu dabujis, tomēr sākumā kaut kur dabujis) Viņš atnācis pie vienas lepnas pils. Pie pils bijis krogs. Zaldāts iegājis krogā. Krāsnī cepušās divas pīles. Zaldāts ievācis savā ranicā, krodznieks nemaz nemanījis. Zaldāts piegājis pie bufetes palūdzis čarku, teicis, ka nākot no kara mājās. Visa mugura degot ar zilu baltu uguni un metājis raņicu pa muguru, jo kārstās pīles dedzinājušas. Tad izgājis ārā un notiesājis. Ienākusi krodzniece, brīnījusies par pīlēm, bet neviens nebijis zagļa redzejis. Krodznieks teicis, ka viens zaldāts te esot bijis, bet ņēmis tas jau neesot. Izgājuši ārā skatīties, redzējusi tik pīļu kaulus vien. Zaldāts sācis prasīt par pili. Krodznieks stāstījis, ka tā apburta, kas tur pa nakti paliekot, tas no rīta beigts. Bet zaldāts gribējis izprovēt. Līdz pusnaktij zaldāts guļ mierīgi. Ap 12 visa zāle gaiša, sanāk daudz velnu un tik danco, zaldāts neko, ja jau viņam virsū nekāp, viņš neviena neaiztiek. Bet velni paliek aizvien trakāki un sāk jau šo aizķert. Zaldāts cieš, cieš, kad vairs nevar, uzsauc: visi velni manā raņicā. Kātad visi iekšā gan No rīta citi nāk lūkāt, domā nu zaldāts beigts bet nekā. Nu tik lūkā kalēju un divus stiprus zeļus ar āmariem. Likuši uz bluķa un kaluši ka put vien. Tad raņicu izkratījuši, visi velni bijuši beigti, tik viens ar sasitu kāju vēl vienā stūrī bijis paglābies. Tas nu pasprucis Un tapēc pasaulē vairs tik viens velns ir un tas pats pusklibs.

624

Es mātei viena meita
Kā dzeltena cielaviņa
Puiši mani tā meklēja
Ka riekstiņu lezdiņā

625

Tēvs ar māti sabārās
Mani mazu būvedam
Tevs gribēja arajiņu
Māte govu slaucējiņu

626

Abas acis izraudāju
Tēva cūkas ganīdama
Paldies saku vilciņami,
Pa vienai nolasija

627

Pirmo dienu suni kāru
Otro dienu nodīrāju
Trešdie maizi iežūrēju
Ceturdie abikāj
piekdie cepli kurināju
sesdie jālaiž krāsnī
Svēdie jaiet baznicā

628

Laimit kliedza, laimīt brēca
Kalniņai stāvedama
Redzej' mani ievedot
Nelaimītes vietinā
Laudis teica, laime liedz
Klausīš laimes liegumiņu
Ne ļautiņu teikumiņu

629

Es uzaugu pie mamiņas
Tā ka viena magonīte
Baltām diegu zeķītēm
Sarkanām kurpītēm

630

Tīli tupi tevainīti
Mātei mazi krikainīši
Tie būs cūku ganītaji
Meitām pupu knaibītaji

631 - 632

Zaķīts nesa grāmatiņu
Bīriņ muižas lielkungam
Lai tas dodot savu meitu
Inciem muižas mežkungam
Rīgā pirka kumeliņu
Cēsīs sakas šūdināja
" " "
Straupē loku liedināja
Aiz burtnieka ezeriņa
Gredzentiņu kaldināja
Aiz Valmieras mazs krodziņš
tur tie kāzas noturēja
Lielas kāzas mazs krodziņš
Nebij rūmes kāzniekiem
Es jums lūdzu kāzu ļaudis
Gar upmalu pastaigāt
Liekat galvu uz cinīt
Uz peleku akmentiņ
Sapnī ēdu, sapnī dzēru
Nebij rūmes kāzu namā
Vai bāliņi, vai bāliņ
Kāda tava līgaviņ
Ar cimdiem govis slauca
Ar dakšām vietu taisa

633

Kad es biju jauna meita
Bez tabaka nestaigaju
divi ragi azotē, 3. doze kājsarpī

634

Gailīts saka uz vistiņu
Kur mēs šonakt gulēsim
Dziļi sniegi, basas kājas
Taļu salmu gubentiņ

635

Es ieslēju, es iesēju
es iesēju, es iesēju,
kaņepit, kaņepīt
Ta izauga - - -
debesīs - - -
Atskrien zaglis
zvirbulis
Noknāb manu
kaņepīti
Es jau viņam
spārnu spalvas
izplūkšu
Viņš vairs nespēs
projam skriet
Manu kaņepīti
Manu zalumiņu
Vairs neknābs

Atšifrēt tekstu

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
1927Pierakstīšanas laiks un vietaPilsēta
2Straupe
(Straupe, Straupes pagasts, Cēsu novads)
(Nav nūruodeits)Dzirdēšanas vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs