#LFK 714, 1, 89

[714]
Uzrakstīts 1928. g. vasarā Liezēres Zvejniekos; teicēja 77 g. v. Viļumsone.
27. III. 33. nod. V. Šturma

83

Danco, tētiņ, danco, tētiņ,
Sava dēla krustabās!
Kam tu tādas kūmas ņēmi,
Kas dancot nemācēja!

84

Sudrabiņa, sudrabiņa
pre tā vara gabaliņa!
vai mēs pili mūrēsim
ar tiem vara gabaliem?

85

Nāc, Jānīti, paskaties,
Kas gulēja šūpolie!
Te gul tavs krustabērns
zobu naudas gaidīdams.

86

Precenieki sajājuši
pinkainiem kumeļiem;
cik gribēja riņķiem griezt,
tik pinkās satinās.

87

Panāksnieku puisīšiem
treju ādu kažociņš:
suņa ādas, kaķa ādas,
aizpērnāja kumeliņa.
Sunīts rēja, kaķīts vēkša,
kumeliņš bubināja.
Uzrakstīts Liezērē 1928. g.; teicēja 79 g. v. Sīveņu Mada.

88

Kas tur nāca no Liezēra?
visi meži šķurstījās.
Jānīts nāca no Liezēra
sev vārdiņa dabūdams. ("šitā dziedāja, kad no baznīcas nāca" - pēc kristībām)

89

Guli, guli, Jāņa māt,
smalkos linu palagos!
Dzeldīs tevi Jāņa bērni
smalkajām nātrītēm.

90

Jānīts tup kalniņā,
zāļu nasta mugurā.
nāc, Jānīt, sētiņā!
došu siera gabaliņu.

91

Jāņa mātes pagalmā
trīs sudraba avotiņi.
vienā dzēra raibas govis,
otrā bēri kumeliņi,
trešā pate Jāņa māte
staigā rokas mazgādama.

92

Liela, gara Jāņam sieva
nozūd Jāņa vakarā.
Noriet saule meklējot,
uzlec saule dabījot.
Gul zem tilta palīduse,
galvu vien izkāruse.

93

Guli, guli, Jāņa māte,
tavi darbi izdarīti:
cūkas pupas izravēja,
kaza šķina kāpostiņus.