Nu šķirsimies mēs, balodīt,
Jo nu ir laiks uz mājam iet.
Drīz uzmodīsies mana māt
Un iesāks mani bargi rāt.
Kur biji tu, mans vazaņķi,
Jo kājas tev ar rasu ir.
Jo kājas tev ar rasu ir
Un mati ar nav ķemmēti.
#LFK 43, 14
Nu šķirsimies mēs, balodīt
14
Latviešu valoda
1925
1925, Brušvīti
Brušvīti, Nīcas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Brušvīti, Nīcas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Pierakstītāja komentārs: "Šo vēl tagad dzied samīlējušies pāri pie atvadīšanās."
Fails
| Atšifrieja | Antra Upeniece |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2019-10-10 13:13:50 |
| Lobuots | 2015-06-10 17:03:59 |
| Atšifriejums | 14Nu šķirsimies mēs baloditJo nu ir laiks uz mājam iet Drīz uzmodisies mana māt Un iesāks mani bargi rāt. Kur biji tu mans vazanķi Jo kājas tev ar rasu ir. Jo kājas tev ar rasu ir Un mati ar nav ķemmeti. MZvirbul Šo vēl tagad dzied samīlejušies pāri pie atvadišanās. 15Kalnu starpā, klajumāDivi zaķi sēdeja Zaļā zālē barojas To līdz saknem ēda. Kad jau diezgan ēduši Palika tie sēdot Kamēr nāca gēgeris Šāva tos tur redzot. Tukšu plintu turedams Gēgeris nu brēca Abus zaķus redzedams Kad tie proja [projām] lēca. Šo atminos no savas bērnibas kad aukle man dziedaja MZvirbul 16Puķe, puķe, roze, roze.Kam tu mani kaitinaji Kad es gāju baznicā Tu ziedeji ceļmalā Kad sapīkšu tad noraušu Aizpuškošu cepuriti. |
| Atšifrēt tekstu |
