#LFK 1389, 424
Sir nalačo kamdža romendīr čāvores čhorel te sir mūle romen hohadle
Kā nelabais gribēja čigāniem bērnu nozagt un kā mošķi čigānus mānija
424
Latviešu valoda, Romu valoda
09.09.1934
Tukums
Tukums, Tukuma novads
Tukums, Tukuma novads
Fails
Fails
Fails
Fails
Fails
Fails
Fails
Fails
Fails
| Atšifrieja | Kristīne Po |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2019-10-10 13:13:50 |
| Lobuots | 2015-11-25 23:43:36 |
| Atšifriejums | Teika, ka nelabais gribēja čigāniem bērnu nozagt un ka mošķi čigānus mānija. Pheniba, sir nalačo kamdža romendīr čhāvores čhorel te sir mūle ramen hohadle. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrieja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2018-07-20 09:17:09 |
| Lobuots | 2018-07-20 10:46:38 |
| Atšifriejums | [424.]Pheniben.Phendža Vilis Gindra Dores d. (Puinis) 50. g. vec. Dzīvo Liepājā. Stastīja [Stāstīja] Tukuma-Talsako rīg. Začhindža rom Jānis (Berņis) Leimanis ane Rīga. Beļveļe braucindoi piro bāro drom Kuldigako-Saldako drom. Ane Kuldigake rīg Lutrinakēri lošč. Pevār Rīg bāro drom Rutengīro mlinos, nadūr pe Kuldigake rīg rah ko bāro drom ano nabare priedi vidijam māre gren zatirdijam māre uzdona te romņa līne keren čhibena. ne napšegija paš štunda, sir lijam vidas gren holobjendir, zahadijapes balval te jača čemno, lija thurdel bļiskavica te gruminel grumos. Gren našmijandijam pe čhār avri mukhas, sobi narodzdžan Dēvel džin kai * Teika Stāstīja Vilis Gindra Dores d. (Puinis) 50. gadu vec. Dzīvo Liepājā Tīklu ielā Nr. 11. stāstīja Tukumu-Talsu apriņķī Sarakstīja čigāns Jānis Leimanis (Berņis) Rīgā folk. krātuvē. Vakarā braucot pa Kuldīgs[Kuldīgas]-Saldus lielceļu, Kuldīgas apr. Lutriņ pagastā, pret Rūtu mājas, vēju dzirnāvām [dzirnavām], pāri lielcelām [lielceļam], kurš iet no Kuldīgas uz Saldus pilsētu. Pie paša lielcēļa [lielceļa] nelielās priedēs bij izjūguši čigāni savus zirgus. Čigānietes taisija [taisīja] savas guļamās vietas. Nepagāja pusstunda no ta [tā] laika ka izjūdza zirgus bija sacēlies vēšs [vējš] un palika arkārtīgi [ārkārtīgi] tumš [tumšs], saka [sāka] zibens krustoties un perkons [pērkons] gŗaut. Zirgus nedrikstēja [nedrīkstēja] ārā laist ganibās [ganībās,] lai tie neaizietu. Dievs zin kur, tāda laika |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrieja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2018-07-20 10:48:08 |
| Lobuots | 2018-07-20 12:40:34 |
| Atšifriejums | piro brišind te grumos, vašo dova gren dophandžam te kokore lijam keras būdi. Puinis kerdža būda po holobji. Začhakirdža oprāl te vistruju cerhensa, koldrensa te opral začhudža naštendir zaphagirde skuji sobi balval narospurdel začhakirdo te brišind nazamočinel tikne čhāvoren. Kedi būdi isis gotovva togi lijam rakiras so tekēras māre nahaji grensa. Doi pat pe čhinibnaskīri isis začhindlo khas norakirdžam džas nabūt las vaš nahaji grenge. Iramas trin pāri roma: Puinis pekīri žaimasa, romņasa, čhāvesa, čhasa te tikne nabolde čhāvoresa. Puikiskīre bibjako rom Andrejos (Halado) Haladeske denas goli vašo dova so isis hāra ano halade. Halado non isis sāri peskīri šai - masa: romņasa denas goli bogos te būte čhāvorensa... * Lietus un perkons [pērkons] sirgus [zirgus] piesēja pie ratiem cits pie koka un paši sāka taisit [taisīt] būdas. Puinis uztaisīja būdu uz ratu ilknēm. Sasedža [sasedza], virsū un apkārt ar palagiem, segām un virsū uzlikam [uzlikām] no kokiem salaustas skujas lai vējš nenopuš [nenopūš] segas un palagus no būdas un lietu [lietus] lai neizmērcētu mazos bērniņus. Kad būdas bija gatavas tad sakam aprunāties ko lai daram ar izālkušiem [izsalkušiem] zirgiem. Turpat ne tāļu bija plavā [pļavā] sapļauts siens, norunājam dabūt notā nedaudz lai apmierinātu zirgus. Bijam trīs pāri čigānu: Puinis ar savu ģimeni: sievu, dēlu, meitu un mazu nekristītu dēlēnu, un Puiņa tantes vīru Andrēju (Krievu) par Krievu sauca viņu tādēļ ka viņš ilgi dienēja kara dienestā. Krievs ari ar savu ģimeni: ar sievu, kuŗu sauca (Nabags) un |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrieja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nui |
| Sataiseits | 2018-07-20 13:24:20 |
| Lobuots | 2018-07-21 13:33:33 |
| Atšifriejums | Te trito paris isis Haladesko čhāvo Fricis peskīri romnasa te tikne čhāvorensa. Romņa čhāvorensa jačle talo būdi te graja dophandle te rama gīne palo nabūt khas. Puiniskīri romni drovin sig aizpašijapes. Ne druhe lindza joi halija so jek tirdela lakīre vastendir avri lake tikne nabolde čhāvores. Joi kerdža pšire peskīre jakha te ane bāre švatlo bliskavicakīro trušulitko thurdipen, joi dikša greskīro šēro dandensa zadīno caplam tikne nabolde čhāvores sāre zapačkirde idžensa te te tirdela budatir avri. Eva [Ieva] nadžindža so mekerel strahatir joi zervo vastesa kamdža mārel pīro greskīro šēro te iedijapes goli: vai! Davlale so isi dava? joi nadolija da lava vi- * daudz bērniņiem un trešais Krievu dēls ar sievu un maziem bērniņiem. Sievas ar bērniem palika (zem) būdās. Zirgus piesējam [piesējām]. Puiņa sieva ātri aizmiga. Caur miegu ta [tā] manīja [mānīja] ka kāds, tai no rokam [rokām], lēni vel [vēl] mazo bērniņu, kuŗš vel [vēl] bija nekristīts. Viņa atdarīja savas acis, un lielā krust zibeņa gaismā, viņa ieraudzīja zirga galvu un ar zobiem saķēris mazo nekristīto bērniņu ar visiem satītiem autiem taisās vilkt no būdas ārā. Ieva nezināja ko darīt nobaidijusēs [nobaidījusies], viņa gribēja zirgam ar kreiso roku sist par galvu, iesaukdamās: vai! Dieviņ kas tas ir? Viņa nedabūja šos vārdus izrunāt, ka zirga galva pazuda. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrieja | Natalia Perkova |
|---|---|
| Pabeigts | Nui |
| Apstyprynuots | Nā |
| Sataiseits | 2019-08-07 14:57:14 |
| Lobuots | 2019-08-07 15:05:48 |
| Atšifriejums | kīre khures togi an do statno brīža leskīro čhāvo Tricis dija goli so khuro isi phandlo doi pat rah ke lengīri būda, te togi kedi rišija pāle Halado togi šundle sir an do vešs karīg uhča khūro jek mardžapes ano gļoni te sajindoi našča duredīr. Ušti taša rodīne Triciskīri stādi Eva bača rah ke dromeskīro bregos umbladi po zaros. Roma sāre rakirde so do khūro savo kamdža, Evakīre te Puiniskīre čhāves čhorel avri čhāves būdatir, nasis Haladeskīro khūro ne nalačo. Sāre jone dova pačandīne sir nalačo rati ano čemnuma pšeparuvela čhāven. Nalačo janela vai sai zaphagirdes zaličkirdes te butir(425)dasajen saje isi nalače duhosa, dola isi nanorikirbnaskīre uže tiknoral vāre mānušendir naiedikhle vaš* kumeļu. Tani paša [tanī pašā] laikā, viņa dēls sauca tēvu no meža lai nāk ka [kā] kumeļš ir tur pat [turpat] pie viņu būdas piesiets. Kad nu atgriezās Krievs tad visi čigāni dzirdēja, ka mežā, tur kur kumeļu dzirdēja tur viens rokās sasities un smiedamies aizskrēja tālāk mežā. No rīta meklēja čigānu (Trica) cepuri, kuŗu tas bija iebāzis būdā. Ieva atrada ceļa malā uz koka pakārtu. Čigāni visi tagad ticēja un runāja ka tas nav bijis kumeļš bet nelabais un tas gribēja bērnu no būdas izzagt. Visi čigāni ticēja ka 425.nelabais nakts tumsā parmaina [pārmaina] bērnus. Nelabais atnes salaustu [salauztu] jeb ar ļaunu garu apsēstu, tie ir nevaldāmi un no citiem |
| Atšifrēt tekstu |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
| # | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tukums (Tukums, Tukuma novads) | (Nav nūruodeits) | Dzirdēšanas vieta | Pilsēta |
