#LFK 910, 1182

Nūsaukums
Pēc Miķeļiem sākas garu laiks
Vīneibys Nr.
1182
Volūdys
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Pierakstītājs
Iesūtīšanas datums
30.12.1929
Dzirdēšanas vieta
05.07.1875 - 02.02.1878
Atslāgvuordi
Fails
#LFK 910, 1182
AtšifriejaMaigaJankevica
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Sataiseits2024-08-30 18:22:55
Lobuots2024-10-02 11:54:41
Atšifriejumskā ļoti svētu mantu cienija pret ļaunam kaitem ko dziedinaties. Dieviem, gariem arvien to labako nolika, kā: biezo putru, ari labi daudz tecinatas cūku gaļas taukiem pa virsu. Biezputras trauku pielika ar kaudzi pilnu. /Tāda pilniba apzīmejot tādu pašu devibu – ka kuru katru viesi saņemot./ Ne tikai gaļu ar biezputru, ari karašas cepa, sieru sēja un līdzas alu, brandvīnu nolika dieviņiem. Citā vietā vecišus saņēma saimnieks, citā saimniece, kurš ne [nu] to labaki prata. Ja kāva lopus vienalga kādu – tad vecišu laikā bij tas likums, ka nedrīksteja no kauta lopa ne to mazako izlietot, kamēr nebij nolikts zinamā vietā dieviem. Ja kāds pārgalvis tomēr iedrošinajās pirmais ēst, tad tādam piesitas kāds nelabums. Šo nelabumu sālēm [zālēm] nevareja dziedinat – vienigi vārdodami. Jeb ja nobeidzās ari kāds lops – tad sacija: "Tas par to, ka vecišu ziedu ēdi !" Kad vecišus saņēma, tad nolika bļodu zinamā vietā, attaisija logus, durvis, gāja ārā un ar slotu jeb rungu pačukaja gar visiem rijas, piedarba pakšiem un kur vien kādus ridas atradas, sacidami klusam: "Tev trīs reizites, man trīs reizites – abiem uz pusem! Ir jau tur pataisiti tas labakais, kas manā mājā – ēdi, dieviņi, ko tupats [tu pats] devis! dodi laimes zirgiem lopiņiem!" Tā runadams, tas vandijās pa pakšiem, ridam sākdams, līdz durvim, logiem, ar kāju čakadams. Tad durvis, logus aiztaisija un nu dzenaju [dzenāja] pa iekšpuses kaktiem līdz tai vietai, kur maltite bij nolikta. Kad pie maltites bij klāt, tad teica: "Ēdat tikai nu!" Vēl apskatijas visapkārt riņķī un tad gāja prom, atpakaļ neskatidamies. Tā nu bij veciši saņemti. Ja pa vecišu laikmetu atkal ko no jauna kāva, jeb maizi cepa, alu taisija, tad atkal zinamā vietā pirmo kumosu ziedoja, vakaros kad pēc dienas darbiem sasēdās pie vakaru darbiem, tad vecaki stāstijas [stāstīja] cits citam, ko par vecišiem dzirdejuši, ko paši redzejuši, piedzīvojuši, ka tam bijusi nelaime uz nelaimes līdz nākošam vecišu laikmetam, tapēc ka pareizi neizdarijis pie dieviņi un cik daudz labi tam klājies, tam klājies, kas eisu [esot] pareizi izdarijis, vecišus labi uzņēmis. Vecišu laikmetam beidzoties atkaltos pacienaja un beidzamo dienu uz pašu vakaru tas pats saņēmejs gāja ar to pašu slotu vecišus aizvadit prom, no mielasta vietas sākdams, uz durvju pusi dzīdams. Ari uz lauka jeb ari pirtīs garus pamieloja. Zinams, cauru gadu šos dievus cienija, bet mielot nemieloja.

1177

Veļu laiks iesākās to pirmdien pēc Miķeļiem un velkas 4 nedeļas līdz diedienam. Diedienas /dievdienas/ iesākas veļu vakariem nobeidzoties un svin 3 dienas. Beidzamo diedienas vakaru gari atvadās. Šai vakarā saimniecei jaizcep rauši un ap pusnakti jaizvāra bieza putra ar cūku gaļu. No šis baribas ness [nes] rijā, pirtī un liek istabā uz galdu, lai gariņi pamielojās.

1178

Dievainēs taisija kamus – zirņus ar kaņepēm kopā sastampaja un pipās sapikoja.

1179

Veļu laiks vecļaužu dienas – iesākās 9 dienas priekš Miķeļiem un beidzās 9 dienas priekš Mārtiņiem.

1180

Veco ļaužu dienā ēdinaja nomirušus un meta viņiem ēdienu apakš galda šiem vārdiem: "Paēdaties un aizejat !" Paēduši viņi lielā rindā ejot uz baznicu.

1180a

Viņus [nomirušus] varot redzet, ja uzbāžot zirga sakas kaklā un tad lūkojoties caur čukura galu. Bet lūkotajam par gadu esot jamirst.

1181

Miķeļos gaidija vecišus – miroņu dvēseles – tā: izvārija biezputru ar gaļu, ienesa aizkrāsnē un sacija: "Ēdat nu, Veciši!"

1182

Pēc Miķeļiem pa nedeļu sākās garulaiks [garu laiks]. Vispāri teikās atrodam, ka veļu laiks sākas, kad zeme nomirst t. i. nerāda vairs nekādas dzīvibas zīmes. – nekas vairs neaug, koku augļi vairs nebriest, lapas sāk krist zemē. Zemkopji tad ziedoja mirušo gariem, kuri tiem kā rūķiši palīdzeja visōs rudens darbōs un augļus padarija raženakus. Pirtī, rijā, kūtī
Atšifrēt tekstu
Fails
#LFK 910, 1182
AtšifriejaMaigaJankevica
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Sataiseits2024-08-31 20:25:38
Lobuots2024-10-02 15:14:33
Atšifriejumstiem nolika šķīvišus ar gaļu, ēdiena bļodiņas. Laimigi bija tie, no kuru bļodiņam gari bij ēduši. Pa nakti ari uz galda atstāja gariem ēdienu. Veļu laiki vilkās piecas nedeļas.

1183

Ja pēc veļu laika miroņus, ķēmus no mājas atkal grib aizdzīt, tad jaizvāra kāposti, janoliek istabas vidū; tad jasamērcē pirti slota ūdenī un, slotu vēdinot, jatraipa uz visām pusem, sacidami: "Nu esot [esat] izēdušes [izēdušies] izdzīvojušies, nu variet iet projam!" Pēc tam ar to pašu slotu istaba izslaukama – tad visi veļi aizeimot.

1184

Ilģus uzņem jeb sāk svētit 4. okt. un vada 1. un 3. nov. Ilģus uzņemot aizdedzina sveci, uz galda noliek sviestu, maizi. Svece deg cauru nakti. Pa visu Ilģu laiku dienai austot nav brīv strādat. Kad ilģus vada, tad kauj aitas, cūkas. Šo gaļu vāra tais divi rītōs – 1. un 2. nov. – un priekš gaismas ēd, gaismai austoto [austot] ēdienu atstāj uz galda un visi iet gulet, lai ilģi pa to laiku varetu netrauceti pagodaties.

1185

Ap 1880. gadu ik gadus Lutriniešos vadija gariņus – tas bija dvēseļu laikā. Tad vakarā nolika aizbaru biezputru un degošas sveces uz galda. Ap pusnakti nāca piederigo dvēseles mieloties. Katrs no viesiem /dvēselem/ jāja uz ta kustoņa, kas kauts uz viņa bērem. Gaiļos tie jāja atpakaļ uz kapiem.

1186

Gariem esot spēja dzīvo klāšanos grozit, – vaj nu par labu t. i. aplaimot, svētit, – jeb par ļaunu: sodit un likt uziet dažadam likstam. Tapēc mirušo gari pieminami tikai ar labu, ar bijibu. Senak, kad svētijuši veļu atnākšanu, tad sagaidijuši, saņēmuši tos tik labi, cik vien bijis iespējams. Vislabako, kas bijis no ēdieniem, tiem cēluši priekšā un izlūgušies svētibu savām druvam, lopiem, paši sev. Gariem esot viss iespējams. Senak dažiem cilvekiem esot bijuse spēja garus izlietot, lai savus nolūkus panāktu un kādus darbus tiem liktu padarit.

1187

18. sept. 1911. g. miglainā rītā dzirdejis šādu izteicienu: Tagad rīti tik ļoti miglaini, laikam veļu laiks iesācies.

1188

Par veļiem aizrunajas kāds šejienes jauneklis.

1189

Pirts dibenā pie maza lodziņa bij zems galds ar rupju, bet baltu galdautu apklāts. Galda viducī stāveja liela bļoda ar siltu putru, blakam divas mazakas ar vāritu, kaltetu gaļu, pa starpam šķēlēs griestu [griezta] rudzu un miežu maize un koka kannas ar miestiņu, apkārt kādi desmit lēzeni koka šķīvji. Ap galdu bij soli, galda galā atsvltnis [atzveltnis]. Cik viesu bij gaidami, tik nātnu vasaras svārku bija uz soliem nolikti, grīda bij ar salmiem apklāta. Pie durvim kaktā liels ūdens kublis stāveja ar garu baltu dvieli piekārtu, ir perama slota, mīksta izsutinata un suseklis nebij aizmirsts. No priedes bluķa pāra skalu noplēsa vienu aizdedzinaja – pusdziedadams vectēvs iesāka viesus aicinat: vīcinaja aizdedzinato skalu augstu pār galvu, brīžam līdz zemei un dziedaja: "Kur jūs esat manu mīļo gari? Kapēc jūs kavejaties to apmeklet, kas jūs godā un pie bagati klāta galda grib pacienat? Nākat, nākat, jūs manu vecaju gari! – tu mans tēva tēvs Mugules un mans tēvs Vargele, nāci ari tu, mana mīļa sieva Bitbuna un dēls Vilks, nākat manas meitas Vetba un Zetele un jūs visimani [visi mani] citi radi! Redzat, te ir ar labu gaļu, maizi, alu un miestiņu galds apkrauts. Nākat, barojaties pēc patikas un liekat maniem lopiem augt, labas ganibas atrast, stipriem un veseliem būt; lai labiba manōs laukōs labi izdodās, rudzi maizei, mieži alum. Te priekš jums stāv svētku drēbes, ģērbaties ar tām un sildaties saltā rudens laikā; svētijat linus manās druvās ka varam papilna sagšu, drēbju aust! Tur ir priekš jums ūdens sildits, dvielis pakārts un salmi pakaisiti – mazgajaties, slaukaties, sukajaties un atdusat uz salmiem, ka varat sev jaunus spēkus krāt jūsu garā ceļā. Svētijat manu pirti,
Atšifrēt tekstu

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs