Evelīna Doiča-Šrainere
Dramaturga darba profils (1)
1) Darbs ar autoriem
Dramaturģijas attīstīšana [Entwicklungsdramaturgie]
Mākslinieciskās analīzes darbība
– Lugu ierosinājumu sniegšana, pētniecība, meklējot piemērotu saturu.
– Autoru piesaiste lugu rakstīšanai.
– Atbalsts autoriem lugu rakstīšanas procesā. Nepublicēta darba “pirmā kritiķa” uzdevumi, lugas “advokāts” visos tālākajos ražošanas posmos (arī koordinējot sadarbību ar izdevniecību) un komunikācijā ar plašāku auditoriju.
Darbs kā autoram
– Konkrēta tulkojuma izvēle ārzemju lugām (gadījumos, kad pieejami vairāki tulkojumi).
– Lugas pielāgošana (īsināta versija, uz skatuves iestudētās versijas teksta sagatavošana).
– Izrādes teksta sagatavošana vai arī piedalīšanās šajā procesā.
– Mēģinājumā improvizēto tekstu ierakstīšana, transkribēšana un rediģēšana, lai no aktieru improvizācijām sagatavotu izrādes ainām piemērotus darbības personu tekstus.
– Romānu dramatizējumi.
– Kino scenāriju adaptēšana skatuvei.
– Sākotnējo materiālu sagatavošana aktieru improvizācijai.
– Konteksta materiālu izpēte, izvēle un sakārtošana darbam.
– Programmiņas, bukleta vai grāmatas redakcija.
– Teksti medijiem.
2) Komunikācija un mediācija teātrī ar vadību [Intendanz]
Dramaturgs kā kultūras menedžeris; dalībnieks vadības grupā vai arī citā amatā, kuram piešķirta stratēģiskās vadības un kontroles atbildība
– Atbildīgie vadības pienākumi izrāžu norisei ikdienā jeb “vadības dežūra” [Abenddienst]. (2)
– Līdzdalība teātra institūcijas mākslinieciskā profila (3) izstrādē.
– Sadarbības iespēju un tīklošanās attīstība.
– Līdzdalība, izvēloties lugas repertuāram un skaidrojot katras lugas saikni ar repertuāra kopējo kontekstu.
– Dažādu formātu attīstīšana. (4)
– Lugu iestudēšanas tiesību saskaņošana.
– Līdzdalība māksliniecisko parādību komunikācijā un skaidrošanā [Kunstvermittlung].
– Pārliecināšanas darbs kādas lugas vai projekta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā.
– Līdzdarbošanās mākslinieku piesaistīšanā darbā.
– Piedāvājumi aktieru, režijas, scenogrāfijas un teātra mūzikas izpildītāju pozīcijām.
– Teātra vadības [Intendanz] atbalsts ikvienā aspektā (subsīdiju un finansējuma piesaistes, politikas veidošanas, sabiedrisko attiecību, sadarbības partneru un viesizrāžu jautājumos).
– Publikācijas (sezonas programmas buklets, mājaslapa, izdevumi par nozīmīgiem teātra vadības periodiem).
– Mākslinieku interešu pārstāvniecība teātra darba procesā, kā arī organizatoriskos un finansiālos jautājumos.
Komunikācija un mediācija izrādes tapšanas procesā teātra iekšienē
Izrādes ražošanas procesa dramaturģija [Produktionsdramaturgie]
– Līdzdalība lugas vai projekta apstiprināšanas procesā.
– Diskursu iezīmēšana, iesaistīšanās to izpētē un sarunu vadīšana; lugas politisko un sociālo kontekstu skaidrošana un pozicionēšana saiknē ar konkrētā teātra māksliniecisko profilu. (3)
– Cieša sadarbība ar režisoru, sākot ar izrādes koncepta izstrādi, strādājot ar lugas izrādes versijas sagatavošanu līdz pat ģenerālmēģinājumiem. Pētniecība, kas nepieciešama darbam teātrī. Iedvesmojošu materiālu atlase un to sagatavošana aktieriem.
– Konstruktīvas un radošas grupas dinamikas nodrošināšana.
– Atrašanās mediatora lomā starp iekšējām zināšanām par topošo izrādi un ārējo skatienu (outside eye), mēģinājuma procesa novērtēšana un dramaturģisko novērojumu un ieteikumu sniegšana saistībā ar ainas vai iestudējuma iespaidu uz skatītājiem.
– Atgriezeniskās saites un kritikas formulēšana, pildot “pirmā skatītāja” funkciju. (5)
– Mākslinieku atslogošana no noteiktu pienākumu veikšanas, lai viņi varētu koncentrēties uz savu darbu, vienlaikus paturot prātā teātra institūcijas finansiālās, organizatoriskās un laika grafika iespējas.
3) Komunikācija un mediācija uz ārpusi
Organizēšana, vadība
– Kontaktu veidošana un uzturēšana.
– Dramaturga darbs publiskās komunikācijas jomā.
– Publiku iesaistošu formātu attīstīšana.
– Norišu veidošana sezonas atklāšanas, atvērto durvju dienu pasākumos un teātra svētkos.
– Sadarbība ar atbildīgo teātrī par komunikāciju ar preses pārstāvjiem un medijiem.
– Iestudējumus pavadošo programmu attīstīšana (piemēram, simpoziji, diskusijas, lasījumi u.c.)
– Tradicionālie formāti darbā ar publiku – ievadvārdi [Einführungsvortrag] pirms izrādes (6) un saruna ar publiku pēc izrādes, rūpes par teātra aktīvo interesentu kopienu, skolēnu klasēm, saziņa ar skatītājiem.
– Sadarbība ar teātra pedagogiem.
– Sadarbība ar visiem pārējiem teātra departamentiem.
4) Komunikācija un mediācija starp diskursiem un teātra praksi
Zinātniskā un mākslas teorijas pieeja
– Diskursu, tēmu un norišu iezīmēšana, kas attīsta sabiedrisko domu.
– Zināšanu bāzes nodrošināšana dažādu pētniecības jautājumu risināšanai, to skaidrošana plašākai publikai, kā arī ieviešana un iekļaušana mākslinieciskajā darbībā.
– Aktuālo pētniecisko, sociālpolitisko u.c. tēmu sasaiste ar lugām un projektiem.
– Konteksta sniegšana izaicinošu mākslas notikumu izpratnes veicināšanai.
– Kontaktu veidošana ar zinātnes un pētniecības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, neatkarīgā teātra un mākslas sektoru utt.
Grūtības formulēt konkrētus dramaturga darba uzdevumus vienlaikus ir šīs profesijas būtība un galvenā iezīme: tā ir darbošanās un dažādi pienākumi vairākos laukos un disciplīnās, kā arī neiespējamais uzdevums dramaturģisko darbību iespiest vienā, konkrētā rāmī. Šai profesijai, kas sāka attīstīties 18. gadsimtā, raksturīga tīklota darbība, noturība un elastīgums [Resilienz], zinātniskās pieejas, pētniecības un mākslas starpdisciplinaritāte, un šis kopums patlaban izskatās pārsteidzoši laikmetīgi. Dramaturgi pārvalda šo starpmediālo un starpdisciplināro darbu ar savu spēju analītiski, patstāvīgi domāt, vienlaikus iekļaujoties kopējā sadarbībā – tas nozīmē iniciatīvu un komandas prasmes augstākajā līmenī –, un viņu mediācijas kompetences, lai komunicētu starp dažādām iesaistīto grupām, kas mūsdienās ir nepieciešama un plaši pieprasīta lietpratība. Globalizētā, satīklotā un neoliberālā sabiedrība pieprasa mūsdienu profesijās prasmes, kuras dramaturgi pārvalda kopš savas profesijas rašanās (7): gatavību sākt arvien no jauna, pielāgošanās spēju ilgstošām pārmaiņām, iemaņas nepārtraukti rast radošus risinājumus un strādāt ierobežotu līdzekļu apstākļos.
Dramaturgi pazīst arī šā darba trūkumus: būt mobiliem, nereti nodarbinātiem tikai īstermiņa darba attiecībās, strādāt spiediena apstākļos ar augstām satura un laika prasībām, ko nevar apvienot ar ģimenes dzīvi un kas tomēr spēj sniegt lielu gandarījumu. Dramaturģiskā jaunrade ir daļa no divarpus tūkstošus gadu senā teātra potenciāla: teātris kā estētiska vieta cilvēku līdzāspastāvēšanai tiek spēles veidā arvien no jauna pārbaudīts, un arvien tas spēj sevi izgudrot no jauna.
Piezīmes
1) Autore katru lietvārdu šajā tekstā lieto kā vīriešu, tā sieviešu dzimtē. Tulkojumā teksta uztveramības un īsuma labad saglabāta vienīgi vīriešu dzimte. [tulk. piez.]
2) “Vadības dežūra” ir Latvijas Nacionālājā operā un baletā savulaik lietots termins, ar to saprotot personu no vadības, kas izrādes vakarā ir klātesoša, uzraugot izrādes un skatītāju apkalpošanas kvalitāti un reaģējot, risinot ārpuskārtas situācijas; Latvijas Nacionālajā teātrī šo pienākumu sauc “izrādes dežurants”, Valmieras drāmas teātrī – “izrādes administrators”. [tulk. piez.]
3) Ar jēdzienu “teātra institūcijas mākslinieciskais profils” jāsaprot tēmas, estētika un auditorijas segmenti, ar kuriem konkrēta teātra vadība ir izvēlējusies strādāt, tādējādi īstenojot stratēģijas mākslinieciskā virziena mērķu sasniegšanai.
4) Autore šeit varētu būt domājusi kā izrāžu un koncertu, tā arī diskursīvu un citu norišu jaunu formātu ieviešanu. [red. piez.]
5) Šajā un iepriekšējā punktā autore raksturo vācvalodīgās teātra vides dramaturga pienākumu piedalīties mēģinājumos kā novērotājam un sniegt atgriezenisko saiti par redzēto režisoram un aktieriem. Šīs atgriezeniskās saites komunikācijā tiek ievēroti noteikti nosacījumi, ievērojot režisora atbildības lauku un labvēlīgu, atbalstošu darba procesu aktieriem, scenogrāfiem utt. [red. piez.]
6) Vācvalodīgajā teātrī tradicionāla sastāvdaļa ir dramaturga ievadvārdi pirms izrādes, kas ierasti notiek pusstundu pirms izrādes sākuma, kurā tiek sniegts ieskats iestudējuma materiāla (lugas, operas, literārā materiāla u.tml.) vēsturiskajā kontekstā, tā interpretācijā konkrētajā iestudējumā un ar to saistītajām aktuālajām tēmām tā brīža sabiedrībā.
7) Šajā kontekstā ir runa par tāda dramaturga darbu, kādu to ieviesa G. E. Lesings 18. gadsimtā, strādājot Hamburgas Nacionālajā teātrī. Par to plašāk izklāstīts “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas” tekstā “Kas ir dramaturģija?”.
