Kolekcijā tiek rādīti Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju laikā latgaliešu un malēniešu mājās uzietie etnogrāfiskie un sadzīves priekšmeti.

Sākotnējā atlase balstās uz 2007. gada 3. februārī Ačinskas pilsētas D. Kargapolova novadpētniecības muzejā izstādītās ekspozīcijas pamata. Ar šo Ačinskas latgaliešu biedrība prezentējās plašākai sabiedrībai.

Iniciatīva izstādes sagatavošanai nāca no ekspedīciju dalībniekiem, ko sajūsmināja lauku mājās redzētie sieviešu rokdarbi: dvieļu galu, spilvenu sānu un gultas palagu apakšmalu mežģīnes, aizkaru, spilvendrānu, sedziņu, salvešu izšuvumi, cimdu, retāk zeķu augšdaļu, citu adījumu raksti. Daža saimniece vēl palepojās ar pašaustu segu vai galdautu.

Vīru tiesa bija pieticīgāka — kāds iegriezums galda dēlītī vai karotes, pavārnīcas kātā, sprēslīcas sānos. Toties viņu sētās varēja redzēt paštaisītus ratus un ragavas, aizjūga piederumus, bitenieku saimniecībās — bišu mājiņas un to iekārtojumu. Arī sieviešu lietotie vērpjamie ratiņi un vilnas sukas parasti izrādījās vietējo meistaru darbs. Dažs vīrs arī tagad uztaisa pa kādam bērza tāss traukam, kā, piemēram, Anatolijs Ugainovs.

Unikālākie Ačinskas apkaimē saglabājušies priekšmeti šķita divi, un abi nāk no Bogatojes: Planu Broņas tēva taisītā cītarkokle un brāļu Sprukuļu saglabātās rokas dzirnavas no lapegles.

Prasmīgi kokapstrādes meistari agrāk dzīvoja Dvinkā, sastapts ir Staņislavs Matusāns. Kreslavkas pusē vērpjamos ratiņus gatavojis kāds Ontužovs.