Rencēnu pamatskolas folkloras vākums [116] ir viens no lielākajiem un kvalitatīvākajiem skolēnu veidotajiem krājumiem LFK. Laikā no 1926.–1939. gadam iesniegti 26 433 folkloras varianti, ir arī daži senāki pieraksti. Darbu organizējis un vadījis skolotājs Arturs Tenis Lapsiņš (1896 Sēļu pag.–1976 Rencēnos). Viņš evakuācijā Sizraņā (1918) beidzis Valmieras skolotāju semināru, īsu laiku strādājis dažādās Vidzemes skolās, bet no 1921. gada 1.VIII līdz 1944.X bijis Rencēnu pamatskolas pārzinis ar nelielu pārtraukumu padomju gadā. Pēc kara mācījis latviešu valodu, no 1951. gada bijis bibliotekārs un Rencēnu tautas grāmatnīcas vadītājs. 1933. gadā ir viens no pieciem Latvijas skolotājiem, kas apbalvoti ar TZO (5. šķ.) par gara mantu vākšanas organizēšanu. Viņam ir arī savs personīgais krājums [866] ar 383 variantiem, kas galvenokārt iegūti no mātes Jūlas Lapsiņas un sievas Amālijas dzim. Kuplis vecākiem.

Skolotājs virzījis savus audzēkņus uz godīgu vietējo tradīciju pieraksti, visu rakstītāju savāktais sakārtots uzvārdu alfabēta kārtībā, vākšana noritējusi atkārtoti pa dažādām klašu grupām. Izveidoti krāšņi noformēti teiku, sakāmvārdu un mīklu krājumi, kur katrā lapā bijis cits rakstītājs. Pavisam iegūts 2053 tautasdziesmu (tas ir tikai 7,8%), bet ļoti bagāts ir vēstītājas folkloras materiāls, kas sniedzis daudz atziņu folkloristam Sandim Laimem nakts raganu pētniecībā. Viņš arī ticies ar folkloras vācēju pēcnācējiem, pārbaudot tradīciju saglabāšanās iespējas.

Skolotājs Lapsiņš arī pats papildinājis pierakstus, piemēram, par Mašu māju pēdakmeni, uz kura bērni baidījušies uzkāpt (116, 3071). 1933. gada 15.XII viņš pievienojis vēstulīti, par bailēm, ka skolēni varētu izrakstīt no grāmatām. Tās burtnīcas, kurās uzķēris, ka rakstīts no veciem kalendāriem, izņēmis ārā no sūtījuma. Bērni ieguvuši arī vairākas senas Debesu grāmatas ar pievienotajiem buramvārdiem. Krājumā precizitātes dēļ atrodami arī pašu teicēju rokraksti.

Rencēnu skolas folkloras krājumu, pateicoties rūpīgā skolotāja darbībai, nav ietekmējusi vākšanas kampaņa 30. gadu otrajā pusē, kas mākslīgi palielināja LFK fondus.

Pētersone, I. Zeme un ļaudis. Rencēnu pagasta vēsture. Rīga: Drukātava, 2006, 528 lpp.

Laime, S. Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas. Rīga: LU LFMI, 2013, 84.–93. lpp.

Aprakstu sagatavoja: Māra Vīksna

Kolekcija digitalizēta ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.