Failas
| Šifravo | Kurts |
|---|---|
| Atlikta | Taip |
| Patvirtintas | Ne |
| Suformuotas | 2022-11-12 13:19:06 |
| Taisytas | 2022-12-12 17:46:49 |
| Šifravimas | palicuis. Baidzūt sīva atnoukuse gan. Nu okal (=atkal) brauc uz prīkšu un atkal gadās kopsēta. Un tei sīva - iten vaiņai nu gan juoīt, iten povisam tuenīki aprakti. Veirs napakū (=neparko) nagrib nūlaist vairs bet ši nu milzīgi loudzas, soka, ka ātri ātri tiks atpakaļ. Tis veirs ar nu palaiž, lai nu īt ar. Nu bet tuo pat, kuo pirmuok, otkal nanuok atpakaļ. Nu veirs jau milzīgi puorskaistās, īs nu raudzīt. Nu īt un redz pa gobalu, kū sīva dora. Viņam moti suokuš celtīs stuovus no šausmām. Vi'n's redz, ka siva ir atraukuse vīnu kopu un miruni izvilkuse nū kopa un pošu reizi taisissīs iest. Viņš pa tuodu darīšanu dūmajs, - pagaid, kuo nu puormuocīs (=pārmācīs) reiksti un gaidijs, ka sīva nu nuok. Un kuo tei sīva parusdīs, tuo iz reizi viņš uzbreic: -Kur tik ilgi tur dariji Šei tuoda meilīgā balstiņā: - Veiriņ, apskatijūs tuveniīku kapiņus. Šis Uzklīdz: -Ak šituo, tuvenīku kapiņuss, miruņu ādaja! Un - zlaukt! Guoz ar sār- KURTS |
| Šifruoti tekstą |
| Krājums | Latvių tautosakos archyvas |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of the Faculty of Philology and Phylosophy, UL |
| Atslēgvārdi |
|
