Kopsavilkums
Adolfs Čerbikovs Jūlija un Emmas dēls, dzimis 1921. gada 4.aprīlī Annas pagasta "Veršās". Pēc tam ar saviem vecākiem pārcēlies dzīvot uz Rīgu - cik ilgi tur nodzīvojis, neatceras. Kad Adolfam bijuši četri gadi, ģimene atkal pārcēlusies uz "Veršām". Kad Adolfam bijuši pieci gadi ģimene saņēmusi "Kļavupīšu" zemi. Adolfa māte bija Purīšu ģimenes vecākā meita.
1929. gadā Adolfs sācis apmeklēt Annas četrgadīgo pamatskolu, bet otro klasi sācis sešklasīgajā Annas pamatskolā. To pabeidz 1936. gadā un iestājās Gulbenes arodskolā, no kuras katru sestdienu braucis uz mājām, Gulbenē dzīvoja skolas internātā. No arodskolas ticis izslēgts 1939. gada jūnijā eksāmenu laikā, kad jau bijis nolicis pirmo eksāmenu. Adolfa dzīvesstāstā mazmeita Līva kā izslēgšanas iemeslu pierakstījusi kavētas konsultācijas: "Aizgulējos un neatnācu uz nākamā eksāmena konsultācijām".
1940. gadā Adolfa alga bijusi Ls 90.-, kā jau praktikantam uz ceļu remontmašīnām. No 1941. gada maija strādājis Strenču Mežu departamentā kā traktorists. Tobrīd dzīvesvieta bijusi Valka.
1942. gadā salaulājies ar savu Valkas arodskolas laiku draudzeni Alisi Ruzankinu, kura pēc Valkas valsts sieviešu arodskolas absolvēšanas strādājusi Valkas pat. b. bas [patērētāju biedrības] grāmatvedībā, vēlāk veikalā.
1943. gada 20. oktobrī Adolfs iesaukts leģionā. Līdz 1943. gada 5. decembrim bijis Vaiņodes kazarmās pulkveža Januma pulka 1. bataljona 1. rotas 1. vadā. Pēc kāda laika štābā saņēmis dienesta paaugstinājumu un ievainojuma nozīmi - "melno ķiveri". Ticis iecelts kaprāļa dienesta pakāpē kā vada seržants.
1943. gada 2. oktobrī Valkā ticis mobilizēts apmācības kazarmām Vaiņodē. 1943. gada 25. decembrī izbraucis uz fronti.
1945. gada 8. maijā Hellas pussalā kapitulēja Vācija. 1945. gada 9. maijā devās uz gūstekņu nometni, kurā saslima ar tīfu, tika ievietots Graudences cietokšņa gūstekņu lazaretē.
1945. gada rudenī nonāca lāgerī. Tika mocīts, līdz ieslodzītie tika pārsūtīti uz Rīgas lāgeri, savukārt 1946. gada aprīlī no tā ticis atlaists uz mājām.
1946. gada augustā sāka strādāt Papardes stacijā pie mežmateriālu iekraušanas (profesija - brigadieris).
1948. gada novembrī sāka strādāt Annas pagasta pienotavā kā laborants.
1949. gadā Liepājā neklātienē beidza piensaimniecības tehnikumu. Annas pienotava tika likvidēta un sākot no 1953.-1955. gadam strādāja par Annas tautas nama vadītāju.
1955. gadā atgriežas no dziesmu svētkiem pāriet darbā kā akordstrādnieks, pēc tam kā ceļu meistars. Tā tika nostrādāts līdz pat pensijai, kurā aizgāja 1983. gadā.
No 1948.- 2004. gadam Annā un Jaunannā strādāja par teātra režisoru, vienlaicīgi bija arī aktieris.
1949. gadā piedzima dēls Didzis, bet pēc desmit gadiem otrais dēls - Ainis (mans tētis).
Pirmā mazmeita piedzima 1974. gadā, bet otrā mazmeita (Līva Čerbikova, kura pierakstījusi vectēva dzīvesstāstu), 1989. gadā. Mazmazmeitiņa 2001. gadā.