Teodors Kārkluvalks

Teodors Kārkluvalks (1873–1896) – skolotājs, literāts, tulkotājs, folkloras vācējs. Žurnālista, publicista Friča Kārkluvalka brālis. Dzimis Dundagas apkaimes "Kārklos" mežsarga ģimenē, mācījies Dundagas pagasta un draudzes skolā, pēc tam – Talsu pilsētas skolā. Strādājis par palīgskolotāju pie skolotāja Reiznieka Rikterē, par palīgskolotāju Mīlgrāvī, pēc tam – par palīgskolotāju Pēterupē. Rakstījis dzeju, pārspriedumus, publicējies galvenokārt "Austrumā", vācis tautasdziesmas. Miris no tuberkulozes.

"Teodors Kārkluvalks bija savā dabā kluss, bet centīgs jauneklis. Viņa mīļākais laika kavēklis bija grāmatas. Ar dedzīgu kārību viņš centās savas zināšanas papildināt, savu redzes aploku paplašināt. Savu tautu karsti mīlēdams, viņš cītīgi ņēmās krāt tautas dziesmas un citas gara mantas, kā arī raudzīja savas iegūtās zināšanas caur laikrakstiem darīt pieejamas saviem mazāk mācītiem tautas brāļiem. "Baltijas Vēstnesī, "Austrumā" un "Balsī" atrodas dažs labs raksts no viņa spalvas."

-s. No Dundagas [T. Kārkluvalka nekrologs]. Balss, nr. 24 (12.06.1896).

"Bet tad jo čakli viņš nodevās arī latviešu tautas gara mantu studijai. Tos iemīlējis, viņš pats palika par uzcītīgu gara mantu krājēju tā, ka prāvi tautas dziesmu un citu gara mantu krājumi pabiež tika iesūtīti Zinību Komisijai gan no Rikteres, gan Mīlgrāvja, gan Dundagas, gan Popes. No sakrātām dziesmām dažai liela vērtība tādēļ, ka nelaiķis tās prata izvilināt taisni vistumšākos apgabalos no vecām sieviņām un vecīšiem. "Austrumā" viņš sakopojis dažādus spriedumus par mūsu tautas dziesmām. Bet arī pie citiem latviešu laikrakstiem, kā pie "Baltijas Vēstneša" un it sevišķi pie "Balss" viņš ņēmis dzīvu, aktīvu dalību, rakstīdams visvairāk zem pieņemtā vārda "Gaigalītis". No viņa atrodam gan ziņojumus, gan oriģinālus un tulkotus dzejoļus, gan ievadrakstus un lielu pulku stāstu tulkojumu."

T. Kārkluvalks [nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 121 (4.06.1896).

"Viens no pirmajiem izvērstākajiem literatūrteorētiskajiem rakstiem par bērnu literatūru ir Gaigalīša [Teodora Kārkluvalka] apcere "Kāds materiāls der mūsu bērnu literatūrai" (1894). Raksta autors aplūko tautas pasaku žanru, tā noliedzēju, tāpat aizstāvju ieskatus, pakavējas pie bērnu beletristikas, populārzinātniskajiem ("ziniski beletristiskiem") un didaktiskajiem rakstiem, cenzdamies noteikt visu šo žanru galvenos nosacījumus, kas izriet no bērnu literatūras specifikas. [..] Raksta autors cenšas risināt bērnu literatūras specifikas jautājumus, izvirzīt mākslinieciskos principus, kas ņemami vērā bērnu literatūrā." 

Jāzeps Osmanis. Latviešu bērnu literatūras kritika gadu atskatā. Karogs, nr. 2 (1.02.1975).