Jānis Baltvilks

Jānis Baltvilks

Jānis Baltvilks (1944–2003) – dzejnieks, rakstnieks, ornitologs. Viens no populārākajiem bērnu grāmatu autoriem. Rakstījis arī pieaugušajiem. Rakstījis dzeju, īsprozu un populārzinātniskas grāmatas. Jāņa Baltvilka dzejai raksturīgs ētisks maksimālisms savienojumā ar dabas pētnieka skatījuma savdabību, izteiksmes lakonisms. Strādājis vairāku bērnu un jauniešu izdevumu redakcijās. Bijis bērnu žurnāla "Zīlīte" ilggadējs darbinieks un arī galvenais redaktors. 2004. gadā Jāņa Baltvilka vārdā nosaukta literārā prēmija, bērnu literatūrā, ko saņem labākie bērnu grāmatu autori un ilustratori.

Dzimis zemnieka Teodora un Emmas Baltvilku ģimenē. Māsa Daila (1937) un brālis Juris Armands (1945).
Dzīvesbiedre Dzintra Baltvilka (dzimusi Spriņģe), bērni – meita Zanda (1972) un dēls Matīss (1977).

"Rakstniece Māra Zālīte atrakstīja man skaistas rindas par savu pazīšanos ar Jāni Baltvilku: "Mēs iepazināmies 1972. gadā Rakstnieku savienībā. Jauno autoru studijā. Mūs tuvināja tas, ka bijām no kaimiņu pagastiem. Mana vecāmāte bija gājusi vienā klasē ar Jāņa tēvu. Tuva izcelsme, reāla vēstures izpratne un uz tās balstītas kopīgās vērtības – tas mūs darīja par draugiem. Savstarpējā uzticība toreiz bija liels dārgums. Mēs zinājām, kas mēs esam un ka nekad viens otru nenodosim. Mēs slēpām sevī Latviju un jutām dziļu solidaritāti. Jānis bija ģenētiski godīgs. Krietnums – tas ir īstais vārds, kas caurvija viņa mūžu. Dabas mīlestība kā dzimtenes mīlestības izpausme. Jānim piemita gavilējošs esības prieks. Kā jaunam dzīvniekam. Bet tai pat laikā – liela godbijība pret Dievu, Dabu, sievietēm. Pazemība dzīves mistērijas priekšā. Vitalitāte, karsti garaiņi no muguras un brālīgs maigums.""

Bērziņa, Rita Laima. Cīrulis, atnāks, zaļš, gaisma. Jaunā Gaita, Nr. 236, 2004.

"Māris Rungulis: "Formulēšu šo jautājumu citādāk: kas man patika Jānī? Vispirms jau tas, ka mēs praktiski bijām vienas paaudzes cilvēki (Jānis gan bija sešus gadus vecāks, bet es esmu pirmskaŗa un kaŗa laiku piedzīvojušu vecāku bērns un tos gadus izdzīvojis caur vecāku atmiņām). Un pēckaŗa bērni, kas piedzīvojuši nabadzību, ir diezgan pieticīgi savās materiālās vēlmēs un pateicīgi Dievam par to, kas viņiem ir. Tāds arī Jānis bija. Rakstīja uz kompjūtera izdruku otrajām pusēm, varēja nēsāt vienkāršas drēbes, centās saprast izdevējus, kuŗiem vienmēr, kā zini, naudas pietrūkst tieši honorāriem. Ja bija santīmi, meta tos lūdzēju cepurēs un izstieptās saujās, sacīdams, ka mānīšanās ir uz viņu pašu sirdsapziņas... Tādejādi mums abiem diezgan vienkārši bija saskaņot mūsu apgāda virzību, arī grāmatu un žurnālu cenas. Un vēl pēckaŗa bērniem, kuŗu tuviniekus skāra represijas (Jāņa tēvs uz vairākiem gadiem bija nokļuvis kādās Krievijas ogļu raktuvēs), bija stingrs un nepārprotams uzskats par Latvijas neatkarību. Protams, to vēl vairāk stiprināja Jāņa kādreizējā izslēgšana no Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes par sveču nolikšanu pie Čakstes pieminekļa 1967. gada novembrī. Arī vēlākās pratināšanas un baidīšanas čekā, kur viņu centās piespiest parakstīt visādus papīrus un laipni, bezgala laipni apjautājās par bērnu veselību... Nenoliedzami pastāv uzskats, ka visi dzejnieki ir „gaisā parauti,” un Jānis tātad tai skaitā, bet var droši apgalvot, ka Jānim bija ļoti loģiska un skaidra domāšana. Visam notiekošajam adekvāta uztvere. Par to liecina arī viņa īsie un koncentrētie dzejoļi. Vienmēr mūsu mazajā kolektīvā esmu apgalvojis, ka Jānis galvā rēķina ātrāk un labāk nekā es ar rēķināmo mašīnu.""

Bērziņa, Rita Laima. Cīrulis, atnāks, zaļš, gaisma. Jaunā Gaita, Nr. 236, 2004.

"Man nav neviena ienaidnieka – neviena paša cilvēka, kam es gribētu kaut ko atriebt. Dažu cilvēku – to, kuri kādreiz mēģinājuši mani iebiedēt un apklusināt, – man ir patiesi žēl. Man nav skaudības – ne pret tiem, kam biezāks naudas maks, ne pret tiem, kas talantīgāki par mani. Man ir daudz mākslinieciski vāju dzejoļu, bet nav nevienas rindiņas, par kuru būtu jātaisnojas, ka to esmu rakstījis, kaut kādu apstākļu spiests.
Ko es vēl vēlos? Uzrakstīt dažas labas grāmatas, no kurām strāvotu mīlestība. Tā, ar kuru Dievs mani ir apveltījis."

Baltvilks, Jānis. Laimīga cilvēka dzīvesstāsts un 33 dzejoļi. Rīga: Likteņstāsti, 1997, 28. lpp.

1970: pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnāla "Liesma" 6. numurā.

---

Dzejoļu krājumi

1976: "Pa vidu vasara".
1981: "Kad esmu apdzīvots".
1984: "Tu esi glābts".
1984: miniatūru krājums "Cielaviņa pie jūras".
1989: "Sniegam nav izvēles".
1992: "Kāds putns".
1998: "Zelta klimpas".
1999: "Sarunāties zem kokiem" (teksts paralēli arī angļu valodā).
2002: "Saule met loku".

Dzejoļu krājumi bērniem

1979: "Meža malas zaļais knauķis".
1981: "Skrejvabole pieliek soli".
1984: "Stērstes sniegā".
1987: "Kā zīlīte pie loga".
1990: "Zāle visu dienu zaļa".
1993: "Krūmu krāmu jēru jūra".
1994: "Trīsdesmit trīs".
1994: "Sīksolīte un Lamzaks".
1997: "Circeņa malciņa".
1999: "Purva burvis".
2000: "Mazā meža ābece".
2000: "Izmazgātās debesis".
2002: "Mīklupanti".
2003: "Vilki velk malku".
2003: "Susura vasara".

Proza

1985: "Vasarā laukos".
1986: "Reibeņu meža stāsti".
1988: "Stāsti par ceļojumiem".
1992: "Sienāži un zvaigznes".
1993: "Vējlukturis mežā".
1995: "Gadalaiki".
1996: "Pasakas par pasakām".
1997: "Mergusiņš".
1998: "Ķirzaku pils".
1998: "Līdakas trešā vasara".
1998: "Divpadsmit pastaigas dabā".
2000: "Plīvija un citas pasakas".
2000: "Gludekļa klejojumi".

Populārzinātniskas grāmatas bērniem

1981: "Sarunas par putniem".
1984: "Zeme, maizes devējiņa".
1985: "Brālis ozols, māsa liepa".
1991: "Mana putnu grāmata".
1996: "Daba. Dzīvība".

---

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1978: Eduards Uspenskis "Krokodils Gena un viņa draugi".
1981: Valentīns Berestovs "Kā atrast ceļu?"
1985: Irina Tokmakova "Ābecija" (kopā ar Vitautu Ļūdēnu).

No lietuviešu valodas
1984: lietuviešu tautasdziesmas bērniem "Danco zaķis, danco lapsa".

No vācu valodas
1992: vācu tautasdziesmas bērniem "Visas manas pīlītes".

---

Pagodinājumi

Kopš 2004: pēc Jāņa Baltvilka nāves izveidota ikgadēja Jāņa Baltvilka balva par sasniegumiem bērnu literatūrā labākajiem bērnu grāmatu autoriem un ilustratoriem. Balvu pasniedz katru gadu Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, 24. jūlijā.
2006–2010: programma "Baltā vilka grāmatas: latviešu oriģinālliteratūra bērniem". Programmas nosaukums radies par godu Jāņa Baltvilka piemiņai. Konkursa tēls – Baltais Vilks, kas lasa grāmatu, izveidojies par savdabīgu bērnu literatūras totēmu.