Nikolajs Kalniņš (1911–2001) – rakstnieks. Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu. Strādājis par skolotāju Latvijā, Vācijā un ASV. Pirmās literārās publikācijas 1932. gadā. Rakstījis īsprozas darbus bērniem un jauniešiem, dzeju un reliģisko dzeju, arī humoreskas ar Dāvja Dievputniņa vārdu. Autobiogrāfiskā dominante, plašs laikmeta faktu un noskaņas materiāls iestrādāts romānu triloģijā par mācību gadiem un skolotāja gaitām – "Laipu licēji" (1965), "Tikai saulei nav ēnu" (1972) un "Cēsis nav Rīga" (1981).
Dzimis rentnieka divpadsmitbērnu ģimenē kā vienpadsmitais bērns. Smagus pārbaudījumus ģimenei nesa Pirmais pasaules karš – nomira brālis, māsa un tēvs, un visas rūpes par bērniem un ikdienu sagūlās uz mātes pleciem un Nikolajs Kalniņš gāja ganu gaitās, "tur iemīlēju dabu, tur mana pirmā saskare ar grāmatām, kas vienmēr gana tarbā bija līdz".
"Stāsti visi norisinās vienā vidē – Vācijas nometnē. Vides vienība pati par sevi piešķir grāmatai zināmu noapaļotību un reizē ir kultūrvēsturisks dokuments par kādu latviešu trimdinieku dzīves posmu. Pēc stāstiem var vērot, ka rakstnieks ar dziļu psiholoģisku izjūtu ir iedziļinājies bērnu domu pasaulē, izjūtā un pārdzīvojumos. Šis uzdevums nebūt nav viegls, kā tas pirmā mirklī varbūt šķistu, jo bērns ir pasaule par sevi ar savu interešu loku, skumjām, prieku un bēdām, ko "lielie", diemžēl tik bieži aizmirst. Nikolajs Kalniņš ar "Anitas stāstiem" pierāda, ka bērna vissmalkākos dvēseles pārdzīvojumos viņš jūtas kā mājās. Tas liecina par gauži pacietīgu novērošanu un redzīgām acīm. Ja salīdzinām abas grāmatas – "Anitas stāsti" un "Rotaļas negaisā", ir jāliecina, ka nule iznākušajā grāmatā rakstnieks ir panācis lielāku māksliniecisku slīpējumu un stāstītais vairāk pārliecina. "Rotaļas negaisā" lasot, lasītājs negribot kādreiz redzēja savā priekšā izšaujamies it kā pamācītāja pirkstu, ko par laimi šeit vairs gandrīz nemana. Nikolajs Kalniņš ir teicams stāstnieks. Attēlotās sarunas risinās viegli, dabiski, it kā rotaļājoties. Tomēr netrūkst arī dažbrīd nepieciešamā dramatiskā spraiguma. Patiesi iepriecina rakstnieka skopais un reizē smalkjūtīgais stils. Šķiet, no ikvienas rindas dveš pretī latviskas sirds siltums un labestība."
Dāle, Karola. Grāmata jaunatnei. Latvija Amerikā, Nr.13 (17.02.1954)"... tēlojis Latvijas laika Rīgas skolotāju institūtu, īpaši divas institūta klases – Putnu klasi un Jautro klasi, to audzēkņus un audzinātājus. Mūsu rakstniecībā šis darbs ar savām 414 lappusēm ir plašākais šāda veida romāns, pie tam gandrīz vai visi mācības spēki (daudzi no tiem tautā plaši pazīstami zinātnieki un grāmatu autori) saukti vārdos. Tik reāli tiešs tēlošanas veids bieži vien ieintriģē arī tādus lasītājus, kuriem literārās intereses nav pirmajā vietā, jo ar zināmiem un personīgi pazīstamiem cilvēkiem romāna norisē tad asociatīvi saistās arī pašu lasītāju atmiņas. [..] Tēlotie trīsdesmitie gadi institūtā skatīti Dauna Apoga acīm. Vai viņš ir šī romāna galvenais varonis? Taču ne. Lai ari cik intensīvi šis jauneklis dzīvo līdz visam, kas vien institūtā nozīmīgāks notiek, darba kompozīciju autors veidojis tomēr tik izsvarotu, ka vispirmā kārtā šis darbs saucams par visa institūta, nevis ar kāda personīga varoņa romānu. Un šai gadījumā tieši šis apstāklis ir tas, kas visam romānam piešķir retas un izcilas grāmatas nozīmi."
Aistars, Ernests. Laipu licēji. Latvija Amerikā, Nr.2 (05.01.1966)
"Nikolajs Kalniņš, kas šā darba pirmajā daļā – Laipu licēji plašā ainavā bija tēlojis Rīgas skolotāju institūtu, šai grāmatā rāda institūta absolventus – jaunos skolotājus darbā savās skolās, šim nolūkam izvēlētas tās darba vietas, kurās autors savas dzīves notikumu secībā nonācis – bērnu nams Kuldīgas ielā, grūti audzināmo patversme Pleskodālē un Rīgas skolotāju institūta parauga pamatskola. Visas tās ir ļoti interesantas vietas, maz pazīstamas plašākai sabiedrībai to notēlošanu attaisno jau tas apstāklis vien, ka var parādīt maz izgaismotu Latvijas dzīves daļu. [..] Rakstnieks savu grāmatu veidojis mozaīkas tehnikā, noapaļotās nodaļās, kas dažuviet lasāmas kā patstāvīgas noveles. Meistariski ir bērnu tēlojumi, pusaudžu izaugšanas konflikti un rakstura nobriešana. Ja citos tēlos krāsas vietām dzidrinātas, vietām sabiezinātas, to loģiski prasījis sižeta risinājums. Nikolajs Kalniņš ir uzcēlis skaistu pieminekli jaunās Latvijas augšanai."
Andrups, Jānis. Saules skats. Ceļa Zīmes, Nr.51 (01.01.1973)"Grāmatā valda jauneklīgs optimisms un cerīga gaisotne, kaut arī institūta Cēsu posms risinās gados, kad straujā notikumu gaitā pār Eiropu brāžas lielā katastrofa ar Čehoslovakijas okupāciju, iebrukumu Polijā un Otra pasaules kara sākumu. Šie notikumi veido grāmatas fonu, bet priekšplānā ir dzīves priekā mutuļojošā jaunatnes dzīve ar neatņemamu ticību nākotnei. Nikolajs Kalniņš uzskatāmi notēlojis tiklab skolotāju, kā audzēkņu saimi. Grāmatā notēloto cilvēku loks ne ietver tikai skolotājus un audzēkņus, bet arī lielu skaitu latviešu, kas vai nu dzīvojuši Cēsis un apkārtnē, vai bijuši jaunatnes audzināšanā nozīmīgi. Tā pēc Edvarda Treimaņa-Zvārguļu apciemojuma viņa dzīves vietā Leukādijās uzzīmēts raksturīgs šī savdabīgā dzejnieka portrets. No cēsiniekiem notēloti komponisti Helmers Pavasars un Arnolds Kalnājs, pianiste Daina Pavasara, gleznotājs Arnolds Mazitis. Spilgti portretēts komponists Jānis Cīrulis, kas Cēsīs bija dziedāšanas skolotājs. Romāns parāda arī jaunatnes atsaukšanos uz sava laika rakstniecības notikumiem. Iztirzātas jauniešu domas par žurnālā Atpūta iespiesto Anšlava Eglīša romānu Līgavu mednieki, tāpat par notikumiem teātra un mūzikas dzīvē. Kad institūts dodas ekskursijās, rodas izdevība parādīt arī citus Latvijas novadus, it sevišķi latviešu kultūras dzīvē nozīmīgās vietas Piebalgu, Valmieru, Valku. Tas dod iespēju ar dažiem interesantiem epizodiem atzīmēt rakstniekus brāļus Kaudzītes, Poruku, Skalbi, Austriņu, Saulieti un daudzus citus. Izcila vieta ierādīta latviešu kordziesmas tēvam un skolotāju semināra izveidotājam Jānim Cimzem. Tādā kārtā grāmatas apvāršņi tiklab atspoguļoto vietu, kā laika ziņā ir plaši, izceļot to, kas šai jaunajai audzei Latvijas beigu gados bija nozīmīgs. Turpmākie notikumi viņus ierāva kara un bēgļu gaitu vērpetēs, kur izretinājās viņu rindas. Bet tie, kas palika dzīvi, vēl tagad ir latviskās gara uguns sargātāji gan trimdā, gan tēvzemē. Nikolajs Kalniņš ar šo savu grāmatu, tāpat kā ar divām iepriekšējām, ir uzcēlis šai paaudzei cildenu pieminekli."
Andrups, Jānis. Gara uguns sargātāji. Londonas Avīze, Nr.1853 (24.12.1982)
LITERĀRĀ DARBĪBA
1931: pirmā publikācija – dzejolis "Saules sirds" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 3. septembrī.Birth time/place | 1911 18.05.1911 Upespils Upespils , Suntažu pagasts, Ogres novads Dzimis Kastrānes pagasta "Vecmazmiķeļos". |
---|---|
Residence | |
Education | nezināms – 1944 studējis studē baltu filoloģiju 1921 – 1925 Kastrānes pamatskola Kastrāne Kastrāne, Suntažu pagasts, Ogres novads, Zemgale, Latvija 1925 – 1927 Suntažu sešklasīgā pamatskola Suntaži Suntaži, Suntažu pagasts, Ogres novads 1927 – 1933 Riga Teachers Institute Liepājas iela, Rīga Liepājas iela, Rīga |
Working place | Rīga Rīga Skolotājs bērnu patversmē Rīgā. Rīga City 8th Primary School Rīga Rīga Skolotājs. Ņujorka New York, USA Strādāja Fordema universitātes (Fordham University, The Jesuit University of New York) bibliotēkā. Bronksa The Bronx, New York, United States Latviešu valodas skolotājs Bronksas latviešu skolā Ņujorkā. 00.08.1936 – 00.10.1937 Rīga Rīga Skolotājs Skolotāju institūta parauga pamatskolā. 1939 – 1940 (Duomenys nėra tiksūs) Kastrānes pamatskola Kastrāne Kastrāne, Suntažu pagasts, Ogres novads, Zemgale, Latvija Skolas pārzinis. 1945 – 1949 (Duomenys nėra tiksūs) Fuldas Latviešu ģimnāzija Fulda Fulda, Hesse, Germany Latviešu valodas skolotājs, klases audzinātājs. 1974 ASV Austrumkrasta Latviešu vasaras vidusskola Beverīna Kveikertauna Quakertown, Pennsylvania, United States Lektors. |
Participation in organisations | Latviešu preses biedrība Ņujorka New York, USA Līdzdarbojās Ērika Raistera pieminas fondā. 30.11.1994 Latvian Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Uzņemts par biedru. |
Emigrated | 1944 Vācija Germany Devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949 Amerikas Savienotās Valstis United States |
Place/time of death | 20.02.2001 Ņujorka New York, USA |
Apbalvojumi | 1955 Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva Rakstniecības nozarē 1966 Goppera fonda balva Balva piešķirta par 1965. gadā izdoto romānu "Laipu licēji". 1974 PBLA Krišjāņa Barona prēmija Rakstniecības nozare Prēmija piešķirta par romānu "Tikai saulei nav ēnu". 1982 PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts Literatūras nozare Atzinības raksts piešķirts par grāmatu "Cēsis nav Rīga". 1988 Ērika Raistera piemiņas fonda balva Par ilgo un veiksmīgo darbu latviešu literātūrā, žurnālistikā un jaunatnes audzināšanā. 14 grāmatu autors, publicējis dzejoļus un daudzus rakstus periodika par aktuālākajiem notikumiem trimdas latviešu kultūras dzīvē. 1991 Goppera fonda balva Literatūras nozare Balva piešķirta par 1990. gadā izdoto romānu "Mākoņu stūmēji". 1998 Goppera fonda balva Literatūras nozare Balva piešķirta par 1997. gadā izdoto korāļu un dzejoļu krājumu "Dieva sliekšņi". |
Kolekcijas | 3 |
---|---|
Darbi | Author(160) Compiler(2) Person of reception(59) |
Audio/video | Narrator(3) |
Attēli | Person in photo(3) |
# | Vieta | Data | Tipas | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Upespils (Upespils , Suntažu pagasts, Ogres novads) | 18.05.1911 | Birth time/place | Village |
2 | Ņujorka (New York, USA) | 20.02.2001 | Participation in organisations | City |
3 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrated | Country |
4 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1949 | Emigrated | Country |
5 | Kastrāne (Kastrāne, Suntažu pagasts, Ogres novads, Zemgale, Latvija) | 1921 - 1925 | Working place | City |
6 | Suntaži (Suntaži, Suntažu pagasts, Ogres novads) | 1925 - 1927 | Education | Village |
7 | Liepājas iela, Rīga (Liepājas iela, Rīga) | 1927 - 1933 | Education | Street |
8 | Rīga (Rīga) | 01.08.1936 - 01.10.1937 | Working place | City |
9 | Fulda (Fulda, Hesse, Germany) | 1945 - 1949 | Working place | City |
10 | Bronksa (The Bronx, New York, United States) | (Nav norādīts) | Working place | Part of a city |
11 | Kveikertauna (Quakertown, Pennsylvania, United States) | 1974 | Working place | City |
12 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 30.11.1994 | Participation in organisations | Building, house |