Jānis Krēsliņš

Marija Liepiņa - Relative
Džemma Lija Skulme - Relative
Māra Krēsliņa - Duktė
Marta Liepiņa-Skulme - Relative

poetas
bibliographer
historian
art historian
poetry translator

Jānis Krēsliņš (1924–2021) – dzejnieks. Otrā pasaules kara izskaņā nonāca Vācijā, dzīvoja Eslingenas latviešu bēgļu nometnē. 1946. gadā publicētas pirmās recenzijas par glezniecību, 1948. gadā - dzejas publikācija dzejolis "Uz akmens plākšņu galda". 1949. gadā izceļoja uz Ameriku, dzīvoja Ņujorkā un iesaistījās Ņujorkas latviešu literārā un kultūras dzīvē. Bijis viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem (1959-1962). Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā. Dzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Krēsliņš blakus G. Saliņam, L. Taunam un O. Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 20. gs. 50.-–60. gadu mijā.

Dzimta

Dzimtas saknes no Jāņa Krēsliņa mātes un vecmāmiņas puses – Lūkinu dzimtā.
Jāņa Krēsliņa vecmāmiņa Emma Luīze Lubaus (dzimusi Lūkina, 1877–1943) ir Jāņa Lūkina (1846–1908) un Annas Lūkinas (dzimušas Bergmanes) meita. Jāņa Krēsliņa vecvectēva (no mātes puses) Jāņa Lūkina brāļa Teņa Lūkina dēls ir rakstnieces Ivandes Kaijas vīrs, ārsts Fēlikss Lūkins (1875–1934), savukārt Teņa Lūkina meita Karolīna Šarlote Liepiņa (1865–1957) – rakstnieces Marijas Liepiņas un pirmās latviešu profesionālās tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes māte.

Jāņa Krēsliņa māte Valija (dzimusi Lubaua, 1900–1989) nākusi no Dzērbenes. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Mālpili. Vectēva Augusta Lubaua (1866–1965) dzimtā puse bijusi Straupe.
Tēvs Arnolds Krēsliņš (1892–1958) dzimis Strenčos, kur viņa tēvs, galdnieks Jānis Krēsliņš (1857–1923), ieradies no Valtenberģu (Mazsalacas) muižas. Tēvs bijis farmaceits.

Gaitas pēc Otrā pasaules kara

Pēc nesekmīga bēgšanas mēģinājuma uz Zviedriju Jānis Krēsliņš 1944. gadā apcietināts un pārsūtīts uz Vāciju. Pēc kara beigām nonāca latviešu bēgļu nometnē Eslingenā.
1949: maijā no Brēmenhāfenas ostas izceļoja uz Ameriku.

Dzejoļu krājumā "Tomēr, es atceros" (1960) elēģiskā un satīriskā intonācijā tēlotas dzimtenes atmiņas, modernās lielpilsētas ainavas, cilvēka eksistenciālās izvēles dramatisms. Daļai dzejoļu liroepiska ievirze. Krēsliņš blakus G. Saliņam, L. Taunam un O. Stumbram ir viens no trimdas dzejas reformētājiem 50.-60. gadu mijā. Krēsliņa dzejas formai raksturīgs variēts verlibrs, sulīga tēlainība, paliekot tēlojamo objektu realitātes robežās. / Viesturs Vecgrāvis.

Par dzejas krājumu "Tomēr, es atceros" (Ņujorka, 1960)

"Jānis Krēsliņš mīl skaistas, mīl grosteskas, mīl eksotiskas lietas, bet daudz dziļāk viņš mīl savu zemi un tautu – un tādēļ viņa pirmā grāmata, kas visumā sadzejota skaistajā, groteskajā un eksotiskajā Ņujorkā, saucas – Tomēr, es atceros. Krēsliņš kustas pa Ņujorku, pa Ameriku, pa raibo pasauli vaļā acīm; bez liekiem aizspriedumiem viņš tver visu, kas tverams – ielās, muzejos, teātros, burleskās, bibliotēkās, kafejnīcās un tā joprojām, – taču paliek pret visu to ar rezervi. Sirds un prāts velk atpakaļ uz savējo – uz to, ar ko sarasts kopš bērnu dienām un kas saistās ar latviešu tautas vēsturi – gan rakstīto, gan dzīvo."

Saliņš, Gunars. Rīgas rūjienietis Ņujorkā jeb Laikmetīga polifonija. Latvija Amerikā, 1960, Nr. 87.

Literārā darbība

Kopš 1946: pirmās publikācijas, galvenokārt apceres par latviešu glezniecību un mākslas izstādēm, gleznotāju Jāni Kalmīti.

1948: pirmā dzejas publikācija dzejolis "Uz akmens plākšņu galda" laikrakstā "Nedēļas Apskats" 10. sept.

Literārie darbi

1960: dzejas krājums "Tomēr es atceros"
2004–2008: izdoti Raksti 3 sējumos: 1. sējums "Ceļi un neceļi", 2. sējums "Vēstures vārtos", 3. sējums "Laikmeta liecības".

Recenzijas un apceres publicētas žurnālos "Ceļš", Jaunā Gaita", "Nedēļas Apskats', "Laiks" un citur.

1946: Tībingenes latviešu studentu literārās kopas sarīkojumā referējis par rakstnieku Anšlavu Eglīti, pats rakstnieks no Tailfingenas viesojās pie studentiem.
Piedalījās franču pārvaldes zonas latviešu rakstnieku dienās Ebenveilerā (1948).

2000: Collection of Baltic vernacular-language publications in some North-American librabries / with assistance of Edward Kasinec and Robert Davis (Baltic collection in Germany).

Strādājis par bibliotekāru un bibliogrāfu Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā. Bijis skolotājs latviešu papildskolā Ņujorkā.
1959–1962: viens no žurnāla "Jaunā Gaita" redaktoriem.

Atdzejotājs

Atdzejojis Bertolda Brehta, Dž. Donna, Viljama Šekspīra, Tomasa Sterna Eljota, E. E. Kamingsa, F Garsijas Lorkas un citus darbus.

Latvijas literatūra
NOH

Birth time/place	19.08.1924 Mālpils Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads
Residence	Ņujorka New York, USA
Education	Rūjienas pamatskola Rūjiena Rūjiena, Valmieras novads Rūjienas vidusskola Rūjiena Rūjiena, Valmieras novads 1942 Riga 2nd Secondary School Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Beidzis mācības. 1945 – 1949 Tībingenes Universitāte Tībingene Tübingen, Baden-Württemberg, Germany Studējis vēsturi, mākslas vēsturi un angļu literatūru. 1950 – 1951 University of Pennsylvania Filadelfija Philadelphia, PA, USA Studēja vēsturi. 1952 – 1963 Columbia University of the City of New York Ņujorka New York, USA Studējis vēsturi un mākslas vēsturi, ieguva maģistra grādu bibliotēku zinātnē (Library Science Masters degree).
Participation in organisations	1998 Latvian Academy of Sciences Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Ārzemju loceklis.
Place/time of death	17.02.2021 Ņujorka New York, USA
Apbalvojumi	1984 Annas Ābeles fonda balva Balva piešķirta par darbiem "Latviešu tautasdziesmu un latīņu valodas saskare" un angļu valodā "Horācija tulkojumi latviešu valodā". 1995 Ērika Raistera piemiņas fonda balva 1997 PBLA Kultūras fonda Goda balva Humanitāro un sociālo zinātņu nozare Balva piešķirta par izcilu un ilggadēju darbu humanitārajās zinātnēs. 1998 The Order of Three Stars V šķira Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1998. gada 26. oktobra lēmumu.

Kolekcijas	2
Darbi	Author(42) Atdzejotājs(1) Editor(1) Co-author(1) Person of reception(9)
Audio/video	Narrator(1)
Attēli	Person in photo(1)

Kartes leģenda

Birth time/place:

Residence:

Place/time of death:

Education:

Participation in organisations:

Rodomi rezultatai 1-10 iš 10.

#	Vieta	Data	Tipas	Vietas tips

1	Mālpils (Mālpils, Mālpils pagasts, Siguldas novads)	19.08.1924	Birth time/place	Village
2	Ņujorka (New York, USA)	(Nav norādīts)	Residence	City
3	Ņujorka (New York, USA)	17.02.2021	Place/time of death	City
4	Rūjiena (Rūjiena, Valmieras novads)	(Nav norādīts)	Education	City
5	Tībingene (Tübingen, Baden-Württemberg, Germany)	1945 - 1949	Education	City
6	Ņujorka (New York, USA)	1952 - 1963	Education	City
7	Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)	1942	Education	Building, house
8	Rūjiena (Rūjiena, Valmieras novads)	(Nav norādīts)	Education	City
9	Filadelfija (Philadelphia, PA, USA)	1950 - 1951	Education	City
10	Latvijas Zinātņu akadēmija (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)	1998	Participation in organisations	Building, house