Kopsavilkums
Žurnāliste, literāte un skolotāja Irēne Karule (1919-2008) dzimusi Smoļenskas guberņā. Izglītību ieguvusi Latvijā - beigusi Rīgas Valsts 1. pamatskolu, Rīgas 2. ģimnāziju un Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Strādājusi par skolotāju Lauberes un Birzgales pamatskolās. Pirmās literārās publikācijas studiju laikā izdevumā "Students". 1944. gada rudenī ar bērniem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādājusi par skolotāju latviešu bēgļu nometnes skolā. Kopš 1950. gada dzīvoja ASV, Ņujorkā, kopš 1954. gada Vašingtonā. Vairāku jauniešu grāmatu autore, nozīmīgo izdevumu sastādītāja, ilggadīga skolotāja latviešu trimdas skolās un ilggadīga radio "Amerikas Balss" žurnāliste un nodaļas vadītāja, kur darbojās galvenokārt pseidonīmu Inese Kļava.
Personiska informācija
Dzimusi tālbraucēja kapteiņa (vēlāk Latvijas Telegrāfa aģentūras vicedirektora) un angļu valodas skolotājas ģimenē.
Precējusies ar Konstantīnu Karuli, kuru iesauca Latviešu leģionā, vēlāk izsūtīja. Irēne Karule ar bērniem 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās.
Meita Māra (dzim. 1942; prec. Vīksniņa), mazmeita Helēna Vīksniņa, dēls Alvis (dzim. 1943), meita Rūta (dzim. 1945; prec. Jordāna).
1987: pirmo reizi viesojās Latvijā.
Brālēna Marģera Rozes meita dzejniece Ieva Roze.
Citātu galerija
Par Irēnes Karules darbību
"Knuts Ozols, arī ilggadējs AB (Amerikas Balss) darbinieks, raksturo viņas sasniegumus: Irēne Karule 1) bija pirmā sieviete - nodaļas vadītāja AB, 2) iesaistīja un izaudzināja AB jaunus darbiniekus, ievadot paaudžu maiņu; 3) panāca mīkstinājumu ASV valdības ierobežojumos, kas skāra raidījumu redaktoru darbu. Vita Tērauda, viena no jaunās paaudzes darbiniecēm, atceras, ka , "...viņa bija mana pirmā darba skolotāja, strādājot Amerikas Balsī, kas mācīja, kā ir jāvada cilvēki - ar precizitāti, prasīgumu un cilvēciskumu."
Irēne Karule iesaistījās arī Vašingtonas latviešu ev. lut. draudzes, īpaši tās svētdienas skolas vadībā, bija skolotāja, skolas direktore, režisore bērnu ludziņām un līdzīgiem pasākumiem; bija aktīva Daugavas Vanagu biedre un laikraksta Laiks līdzstrādniece. Viņas raksti par Latvijai un latviešu sabiedrībai nozīmīgiem notikumiem, par Amerikas latviešu apvienības darbu un citiem radniecīgiem tematiem informēja laikraksta Laiks lasītājus ārpus Latvijas un netieši arī tautiešus okupētajā dzimtenē. I. Karule sarakstīja vairākas grāmatas skolas vecuma bērniem un jauniešiem, tostarp ALAs izdoto biogrāfiju par prezidentu Gustavu Zemgaļu, kas labi noderēja skolās."
Tērauda, Anita. Atvadas Irēnei Karulei. Laiks, 2008, 5. jūl.
"Raibā vasara" (1955)
"Satura ziņā [..] Irene Karule. "Raibo vasaru" ir centusies izvērst pēc iespējas plašāku. Rīgas ģimnāzijas jauniešu pulciņš vasaras brīvlaikā ceļo pa Latgali, bet galvenā varone nonāk arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē. Ja atceramies Latvijas brīvvalsts laiku, kad skanēja aicinājums: Apceļo savu dzimto zemi! tad redzam, ka tāda jauniešu ceļošana ir dabīga. Karule to vēl motivē arī ar ciemošanos pie draugiem vai radiem, kas arī ceļošanu veicināja. [..] Daudzpusība saturā un paidagoģiski mērķtiecīgi virzītais stāsta pavediens autorei ir uzlicis grūtu pārbaudījumu tīri literārajā ziņā. Karule nav varējusi pievērsties atsevišķu personu raksturošanai un pārdzīvojumu notēlošanai tik pilnīgi, kā to būtu varējusi, ja šo plašo un svarīgo blakus mērķu nebūtu. Tomēr arī tagad pamanām jauniešu individuālās sejas. [..] Liekas, tās nav tikai Karules labās Latvijas ģeogrāfijas un vēstures zināšanas vien, nav arī tikai vērojumu materiāli, kas grāmatā apkārtnes un vietu tēlojumus, kā arī jauniešu personīgos pie- un pārdzīvojumus rāda tik dzīvi un īsteni. Daļa laikam būs arī pašas autores redzēta un piedzīvota. Un tā kā mūsu literātūrā šis ir vai pirmais gadījuma, kad tik plaši paidagoģiski nodomi ir apvienoti ar literāru tēlojumu, tad jāsaka, ka mēģinājums Karulei izdevies. "Raibā vasara" ar raito, dzīvo stāstījumu un notikumu bagātību patiks jauniešiem, bet vecākiem un skolotājiem būs labs palīgs, kad viņi bērnus gribēs aizvest uz Latviju."
Kalniņš, Nikolajs. Grāmata, kas stāsta jaunatnei par Latviju. Laiks, 1955, 10. dec.
Profesionālā darbība
Darbs žurnālistikā
Studiju laikā darbojusies žurnāla "Students" redakcijā.
1951: pirmās publikācijas, galvenokārt laikrakstā "Laiks", bijusi laikraksta "Laiks" līdzstrādniece.
1951-1986: strādājusi radiostacijas "Amerikas balss" redakcijā, lietojot ps. Inese Kļava, sniegusi ziņas, komentārus, apceres, recenzijas un intervijas, bijusi latviešu nodaļas vadītāja (1976-1986).
Pirmie literārie darbi tapuši bēgļu nometņu laikā Vācijā. Daiļliteratūras darbi publicēti žurnāla "Latvju Žurnāls" pielikumā jaunatnei, žurnālā "Mazputniņš".
Literārie darbi
1955: Raibā vasara: romāns
1979: Klauns Fauns: proza grāmata
1988: Baltā ziema: romāns
Tulkotāja
1997: Eseltaina, Loreina; Melere, Īvlina; Teita, Nensija. Es esmu!: nedzirdīga zēna stāsts (Rīga: Zvaigzne ABC).
1979: Goldoni, Karlo. Divu kungu kalps.
Sakārtotāja
2001: "ALA 1950-2000" kopā ar Anitu Tēraudu (2001).
2000: "Daugavas Vanagi ASV 1950-2000" kopā ar Kārli Ķuzuli.
1990: "Daugavas Vanagu ASV 1950-1990" kopā ar Kārli Ķuzuli.
Apbalvojumi
1955: Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Kultūras fonda balva.
1987: par nopelniem latviešu jaunatnes audzināšanā apbalvota ar PBLA goda diplomu.
