Interwiev with Inga Holsta

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0074

00:00:00-00:03:44

Inga dejo kopš 17 gadu vecuma, sākumā dejoja skatuviskās tautas dejas, tad 18-19 gadu vecumā sāka dejot dančus. Par “Dandaru” vēsturi. Kad Inga aizgāja uz “Dandariem”, tur bija ļoti daudz dejotāju, un bijusi cita attieksme pret jaunajiem dejotājiem. 2 reizes gadā ir radošie semināri, kad labāk iepazīt jaunos dejotājus.
“Dandari” sākās kā fizmatu deju pulciņš un to vadīja Ernests Spīčs. 14. novembrī “Dandariem” palika 41 gads.

00:03:45-00:08:58

Inga vada “Dandarus” no 2015. gada. “Dandari” darbojās Zeļļu ielā, kur tagad ir “Kvadrifrons” un Rīgas cirks. “Dandari” pēc vienas sezonas, kad LU paziņoja, ka būs jādejo jaunās telpās, atvadījās no ēkas, ejot ap to apkārt un dziedot “Dindaru, dandaru, ozoliņi”. Taču tajā gadā vēl nepārvācās. No šī gada darbojas LU Zinātņu mājā. “Mēs esam folkloristi, mēs lecam uz visām četrām. Kur mums liek, tur mēs uzreiz pārvietojamies.” Tagadējās telpas ir gaišas un foršas, labi arī, ka nav vairs atbalss, kā bija Zeļļu ielā.
Ja visi tiek, tad regulārie ir 19-20 cilvēki “Dandaros”.

00:08:59-00:13:02

“Dandari” ir viens no LU kolektīviem. Stāsta par šo sadarbību. 2019. gadā visi LU kolektīvi kopā veidoja koncertuzvedumu, kas bija patīkami, jo varēja visus iepazīt.
Kādreiz fizmatu ballēs gāja čigānos. Reizēm piedalās LU pasākumos.

00:13:02-00:16:49

Par saikni ar Pārdaugavu. Zeļļu ielā ļoti forši ir tas, ka ir parks, mēģinājumi pavasarī varēja notikt ārā. Kādreiz rīkoja savu ielīgošanu, ko turpat parkā varēja arī īstenot. Tas bija it kā pēdējais mēģinājums.
Kad mēģinājumi notika ārā, apkārtējie arī nāk, skatās un interesējas. Ļoti interesanta mijiedarbība. Āra danči Pārdaugavā varētu būt ļoti forši.

00:16:50-00:22:42

“Dandari” ļoti daudz piedalījušies Jāņos Rīgā. Bijuši Grīziņkalnā, Āgenskalnā, Smiļģa muzejā. Sadarbojušies ar Hāgenskalna muzikantiem. Svinēšana atšķiras – ir gadījumi, kad organizatori uzaicina, “Dandari” darbojas un viss, bet reizēm ir īsta svētku sajūta.
Pavasara saulgriežu svinēšana Arkādijas parkā. Katrs kaut ko izdomā, nekas nav inscenēts. Tad nav sajūta, ka ir pilsētā. Ir sajūta, ka varētu būt lauku sētā. Tikai vilcienu reizēm var dzirdēt. Nebija noteikt, ka jāvelk tautastērps, katrs vilka, ko grib, bet bija arī tautastērpa brunči.
Pavasarī ar vienu meiteni Zaķusalā dziedāja pavasara dziesmas, un pievienojusies nepazīstama meitene no malas.

00:22:43-00:30:05

Stāsta par Ziemassvētkiem Ziepniekkalnā parkā. Savācās ļoti daudz cilvēku aplī, piedalījās gan latvieši, gan krievi.
Kopīgi svētki “Dandaros” – vienmēr dzimšanas diena kopā, kad daudz dejo kadriļas, dejo un dzied visu zelta repertuāru. Uz dzimšanas dienām sanāk arī vecie dalībnieki. Reizi piecos gados ir lielākas svinības. Bluķa vakaru parasti svin Rīgā. Svin arī Meteņus. Brīvdabas muzejā bija forši. Lieldienas un pavasara saulgriežos sanāk ilgi svinēt. Un katru gadu arī ielīgošana. Vasarā notiek festivāli. Kādreiz 1. septembrī vienmēr svinēja arī Ilmāra vārda dienu (Ilmārs Pumpurs – iepriekšējais vadītājs). Miķeļus svin mazāk, kādreiz Mārtiņos bieži aicināja uz bērnudārziem.
Apdziedāšana tirdziņā. “Tur ir cilvēki, kas grib svinēt, tad arī enerģija ir ļoti piesātināta. Jā, lecam, jā, dziedam, jā, es dejošu ar nāvi.”
Sākumā, kad “Dandari” aicināja cilvēkus no malas dejot, viņi bija skeptiski. Bija jāpierod. Tagad nevar zināt, kā būs atkal, pēc 2 metru distances kā ikdienas.

00:30:06-00:33:50

Par mēģinājumu procesu. Kad bija skate, tad gatavojas tai. Parasti sākumā iesildās, tad iesilda balsi, pēc dziedāšanas ir kāda rotaļa. Pēc tam ir kārtīga iesildīšanās un dejošana. Sāk ar daudzpāru dejām un, ja sanāk laiks, tad arī pāru dejas. Mēģinājuma gaitu bieži nosaka tas, cik daudz cilvēku atnāk uz mēģinājumu. Tagad mēģinājumā drīkst piedalīties 11 cilvēki, tāpēc tam jāpielāgojas.

00:33:51-00:39:48

Repertuārs. Ir dalībnieki, kuri nāk 13 gadus, tāpēc nevar katru gadu vienu un to pašu repertuāru izpildīt. Bet svētku gads ļoti labi palīdz ar repertuāru.
Šajā gadā Baltikas tēma ir spēle, tāpēc to var viegli apspēlēt.
Dejas un dziesmas meklē bibliotēkā, garamantās, grāmatās, vai citi vadītāji ir citā veidā uzlikuši dejas, tad pamēģina citādāk pamainīt. “Dandariem” kā no Rīgas nav tik liela vietas piederība repertuāra ziņā. Bet labais ir tas, ka dalībnieki ir no visas Latvijas, tāpēc variē repertuāru, pielāgojot dalībniekiem.
Kad reģionos notiek radošie semināri, tad tur arī apgūst kaut ko jaunu.

00:39:49-00:52:47

Dziesmusvētku nozīme. “Dandariem” tie patīk. Ir viena folkloras diena parasti, kur piedalās. TDA dejotājiem ļoti patīk danči Mežaparkā pēc lielā koncerta.
“Alā” vienmēr var pamanīt, ja dejot atnācis dejotājs no TDA.
Par deju iestudēšanu pēc apraksta. Reiz izkopēja rotaļas aprakstu un deva dejotāju grupiņām tos, lai iestudē. Tā bijusi ļoti interesanta pieredze. Reizēm kolektīvs pats pieņem kolektīvo lēmumu, kā kaut ko dejot. Līdz ko ir kadriļas, līnijas, tā ir jāievēro dažādi sīkumi. Par dejas ilgumu.
Gribētos, lai dejo tā, ka nav jādomā par soļiem, var tikai dejot, priecāties par procesu, lai ir brīvības sajūta. “Gribas, lai ir kārtīgi, bet arī brīvība.” Etalons varētu būt tajā brīdī, kad dejotāji izbauda deju. Par to, cik daudz noslīpē soļus. “Folklorā ļoti forši ir tas, ka izpaužas personība.” Par improvizāciju.

00:52:48-00:54:00

Friča Brīvzemnieka skolā kādreiz Rīgas danču klubam (RDK) bija danču vakari. Tur “Dandari” kādreiz gāja regulāri.

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0075

00:00:00-00:09:35

“Trejdeviņu” danči Imantā, kur bija arī daži “Dandaru” dalībnieki. Bija laba apmācību sadaļa. Divejādas sajūtas par šādiem dančiem – ļoti forši, jo var izdejoties, bet jāatceras, ka nevar traucēt citiem. Piemēram, “Alā”, kur ir maz vietas, reizēm var būt nepatīkama pieredze. Mēdz būt, ka viens dejotājs sāk jaunu kustību, pēc brīža visi dara pakaļ. Lai arī varbūt tai dejai tādai nebūtu jābūt. Lielos festivālos skatās no kura mācīties dejot, ne katra dejotāja deju stils patīk.
Reizēm gribas dejot ar meitenēm, jo zina, ka viņas labi dejo. Franču deju Burē reizēm vīrieši dejo ar vīriešiem, jo zina, ka tad labi izdejosies.

00:09:36-00:14:44

Koncertsituācijās arī meitenes var dejot ar meitenēm un puiši ar puišiem.
Būtu ideāli, ja katram dejotājam būtu savs tautastērps. Lielākoties tas arī ar laiku izdodas. Ir cilvēki, kuriem ir divi tautastērpi.

00:14:45-00:19:25

Kā dalībnieki atnāk uz “Dandariem”. Jauni dalībnieki var pievienoties visu gadu. Ir dažādi cilvēki – gan kas jau labi dejo, gan tādi, kuri ritmu vispār nedzird. Vecums arī ir dažāds, bet šobrīd pārsvarā ir 30-40 gadus veci dejotāji. Vajadzētu jaunus cilvēkus klāt, jo tas visiem nāk par labu, jo veidojas pēctecība un paplašinās repertuārs.

00:19:26-00:26:11

Inga dejoja gadu Cēsīs ģimnāzijas kolektīvā. Tā bija pirmā deju pieredze. Sākums bija grūts. Bija ļoti labs kolektīvs un forša vide. Tad pēc gada Cēsīs parādījās pirmie danči, un tie iepatikās.
Latviešu skatuviskā deja (LSD) ir labs apzīmējums TDA. Tajā gadījumā dančus varētu saukt par tautas dejām. Inga saka, ka dejo dančus, folk dejas, folkloru, lai ir tas nošķīrums no skatuviskās tautas dejas. “Katrs vienmēr vilks deķīti uz savu pusi.”
Kādreiz Inga dejas dalīja figūrdejās un bez figūru dejās, bet tā nevajagot saukt, jādomā cits veids kā nosaukt. Terminoloģija ir ļoti svarīga, lai nemulsinātu skatītājus, dalībniekus. Labi tos definēt sarunas sākumā.

00:26:12-00:29:35

Skatuviskā tautas deja arī ir ļoti atšķirīga, jo ir apdares un ir pilnīgi jauni veidojumi. “Tauta” pazūd nosaukumā.
“Dandaros” arī ir runājuši par jēdzieniem. Arī katrai paaudzei ir savs skatījums uz jēdzieniem.

00:29:36-00:41:22

Ģikšu danču nakti sāka apmēram 100 cilvēki, vienā gadā bija ap 700 cilvēkiem, no Latvijas – 500. Tāpēc grūti nodefinēt, cik liela ir kopiena. Kādam ir svarīgi padejot tikai vienu reizi gadā, citiem vajag ik nedēļu. Rīgas danču kluba sarīkojumos vidēji ir ap 20 pāriem katru reizi. Ķekavā bija pasākumi, kur arī nāca ap 100 cilvēkiem.
Ap 2006.-2010. gadu bija kādi 10 danču klubi pa visu Latviju, tagad ir ļoti samazinājies skaits. Lielākie ir Ģikši, tad ir Baltijas danču nakts (Rīgā), Ķekavā reizi mēnesī notika danči, reizēm kaut kas notiek Rēzeknē, Daugavpilī. Problēma ir tā, ka nav kopīgas vietas, kur uzzināt par visiem pasākumiem.
Samazinājums skaidrojums ar to, ka uz vietas nav aktīvās kopienas, ļoti svarīgi ir muzikanti. Cēsīs beigās bija tā, ka bija 16 muzikanti un tikai 4 dejotāji.
Danči it kā ir ļoti demokrātiski, bet maz dejotāju pa Latviju. Folklorā svarīgs ir moments, nav tādi lielie svētki, kuriem gatavoties. It kā ir Dziesmusvētki, bet tas nav pašmērķis. Svarīgāki ir mēģinājumi, nevis lielais daudzums ar koncertiem. Bet ir dejotāji, kuriem ir svarīgi sasniegumi.

00:41:23-00:55:00

Par TDA. Bija brīdis, kad bija tik daudz jaunrades, un neiet kopā teksts ar bildi, tas bija pārāk teatrāli, par daudz šova.
Danču tradīcijā pamatā bijis pārrāvums, iespējams, ka kaut kur laukos nebija tā pārrāvuma un saglabājās dzīvā tradīcija. Danči mainās līdzi laikam.
Par ekspedīcijām.

Ar deju mācīšanu sarežģītais ir tas, ka ja kaut ko māca, visi to pārņem, reizēm tad pietrūkst tās improvizācijas.