Spīgana
Kādas mājas saimniece nekad nav gājusi ar citiem pārējiem reizē uz pirti, bet pati pēdējā. Ticis runāts, ka saimniece jājot spīganās. Reiz puisis gribējis noskatīties, aizgājis un skatījies. Saimniece iegājusi viena pēdējā pirtī un atģērbusies nogūlusies uz grīdas, un tāds kā dundurs izskrējis no mutes. Puisis noskatījies, kā dundurs izskrien pa logu un prom, viņš iegājis pirtī, apgriezis veceni otrādi – kur kājas bijušas, tur galvu. Atskrējis dundurs un skrējis ap kājām un nav ticis iekšā. Puisis aizgājis uz māju. No rīta saimnieks gājis lūkot un saimniece zila melna uz grīdas. Viņš apgriezis otrādi un dundurs ieskrējis mutē, un saimniece palikusi dzīva. Viņa jau zinājusi, ka puisis vainīgs, un aizdzinusi puisi.