06.04.2020.
Piecēlos šodien kā parasti, 8:30, ja es pieceļos šajā laikā man ir pietiekami daudz laika mierīgi paēst brokastis un uzzināt, kas jauns pasaulē, pirms es ķeros pie mācībām pulksten 9:00.
Šorīt pirms mācībām nolēmu sakārtot savu darba virsmu datorā, lai vieglāk tiktu pie vajadzīgajiem failiem. Katram priekšmetam atvēlēju savu “mapīti”, kur ievietot tā priekšmeta failus.
Matemātikā uzdeva četrus uzdevumus, kurus vajag izpildīt līdz trešdienai, bet es nolēmu tos izpildīt šodien, lai rīt varētu fokusēties uz angļu valodas pārbaudes darbam.
Pēc stundām es turpināju pildīt manu un Vilhelma kopējo pētījumu statistikā. Mēs esam izdomājuši ievākt informāciju par pēdējo 20 gadu aprīļu vidējajām, augstākajām un zemākajām temperatūrām. Visu nepieciešamo informāciju esam savākuši, tagad tikai jāizpilda pāris uzdevumi par šiem datiem.
Pēc matemātikas pabeigšanas es ar savu māti izdomāju izbraukt ar riteņiem līdz Juglas ezeram. Šodien bija tik silti, ka pat nevajadzēja vilkt jaku mugurā, kamēr braucu. Mēs līdz turienei izdomājām braukt cauri Šmerļa mežam.
Nonākuši līdz benzīntankam, kas ir tieši pirms tilta, kas šķērso Juglas ezeru, mēs izdomājām nopirkt “McDonald” ēstuvē launagu. Es sev nopirku lielo “Big mac” komplektu ar kolu un karameļu saldējumu. Mamma nopirka sev, ļoti dīvainu, zivju burgeri.
Saņēmuši mēs ļoti piesardzīgi devāmies uz Juglas ezera pusi. Nonākuši tur mēs apsēdāmies un sākām ēst neveselīgo launagu. Mēs pat pamanījām balgalvas pīli, kas ļoti īpatnēji kliedza, man mamma gribēja to nofilmēt, bet viņu iztraucēja. Pie piestātnes, kur mēs ēdām ieradās divi krievu tautības bērneļi ar saviem vecākiem. Tie četri radīja tādu troksni, ka baltgalves pīle vairāk neklaigāja. Manuprāt, šī tauta ir ļoti vulgāra, bezkaunīga un kaitinoša. Pīles mums galu galā neizdevās nofilmēt, tāpēc pēc paēšanas mēs devāmies atpakaļ mājās.
Atgriezies mājās es pabeidzu pildīt četrus matemātikas uzdevumus un izdomāju mazliet paspēlēt datorspēles un pēc tam iet gulēt.
07.04.2020.
Šodien es piecēlos ap to laiku, kādu pirmdien. Paēdu diezgan ātri, jo man vajadzēs sagatavoties angļu valodai. Man arī būs brīva pirmā stunda šodien, jo matemātikas četrus uzdevumus es izpildīju vakardien, tagad tikai jaaizsūta skolotājai. Es ar Erdžanu un Armīnu izdomājām uztaisīt telekonferenci, lai palīdzētu viens otram pārbaudījuma laikā.
Mājturībā man vajag dokumentēt savu Lieldienu ēdienkartes veidošanu, piederumu izvēli, recepšu informāciju, darba gaitu utt.. Tādējādi man vajadzēja pavadīt ilgu laiku pie telefona ar savu omi, mēs izdomājām kādus produktus mums vajadzēs un ko mēs gatavosim.
Pēdējā laikā man ļoti ir patikušas fizikas stundas, jo tagad ir tēma par siltumu un es varu uzzināt vairāk par siltuma dzinējiem, man visvairāk interesē iekšdedzes dzinēji. Manuprāt, šī tēma man ir vismīļākā.
Šodien es neizgāju no mājām, jo man šodien notiks bungu stunda tiešsaistē un man nav noteikts laiks zināms, kad man caur “Skype” zvanīs skolotājs.
Kamēr es gaidīju skolotāja zvanu es pabeidzu tabulu par Lieldienu pusdienām mājturībā un pielaboju savu un Vilhelma matemātikas pētījumu.
Man liekas, man vajadzēja šodien iziet ārā, jo, ja es rītdien neiziešu ārā man sāks sāpēt galva un es sākšu justies slikti.
08.04.2020.
Šodien pirmā stunda bija literatūra un man vajadzēja apliecināt, ka es pildu uzdoto uzdevumu. Es izrakstīju teikumu ar iespraudumu, šis teikums ir iezīmēts pirmdienas aprakstā.
Šodien ķīmijā uzdeva ļoti interesantu uzdevumu. Man vajadzēja sagrupēt tabulā skābes, bāzes, sāļus, hidroksīdus, metālus un nemetālus. Man šis uzdevums ļoti patika. Manuprāt, man patīk ķīmija, jo mana ome bija pasniedzēja Latvijas Universitātes ķīmijas fakultātē un man stāstīja lietas saistībā ar ķīmiju, kas mani ļoti ieinteresēja.
Franču valodā bija vieglāks uzdevums nekā parasti, bet tika uzdots apjomīgāks mājasdarbs. Man vajadzēs uzrakstīt aprakstu par savu kvartālu. Man liekas, ka manā kvartālā nav nekas interesants, ko darīt visa vecuma pilsoņiem.
Pēc stundu beigšanās es ar savu mammu izbraucu ar riteņiem uz Mežaparku. Nonākuši Mežaparkā mēs secinājām, ka cilvēki nemaz tik nopietni nepievēršas sociālās distancēšanās ievērošanai. Mežaparkā netrūka apmeklētāju, takā pavasara sākums nav vislabākais laiks, kad izsludināt ārkārtas stāvokli un uzsākt karantīnu.
Atbraucot mājās es pilnībā pabeidzu matemātikas pētījumu un noslēdzu dienu ar datorspēļu spēlēšanas sesiju.
09.04.2020.
Šodien bija diezgan mierīga diena, visintensīvāk vajadzēja mācīties ģeogrāfijā, bet tas arī nebija tik intensīvi. Man vajadzēja atkārtot Āzijas valstis un to galvaspilsētas. Internetā ir testi, kur tev ir jāatzīmē valstu nosaukumi kontūrkartē, kas, man liekas, ir ļoti labs veids, kā mācīties ģeogrāfiju.
Šodien man vajadzēja notikt bungu stundai, bet kaut kādu iemeslu dēļ es nevarēju sazvanīt skolotāju un viņš mani caur “Skype”, tāpēc mēs nolēmām stundu atcelt un es trenējos pats.
Pēc trenēšanās es izpildīju bioloģiju, pabeidzu, ko es nebiju jau izdarījis un izlocīju divas dzērves origami stilā, jo skolotāja uzdeva to, kā radošo uzdevumu.
Šodien es neizgāju ārā, jo man nebija vēlēšanās. Neko tādu atlikušo dienu es nedarīju, jo visus darbus biju jau pabeidzis.
Dienas beigās es biju ļoti priecīgs, jo uzzināju, ka dabūju 10 par matemātikas pētījumu statistikā.
10.04.2020.
Šodien es varēju izgulēties, jo šodien ir lielā piektdiena. Dienas pirmo pusi es pavadīju neko nedarot.
Pēcpusdienā es ar mammu atkal izdomājām izbraukt ar riteņiem. Šodien mēs izvēlējāmies tālāku galamērķi- Māras dīķi, Pārdaugavā. Šodien ir mazliet vēss, tāpēc man tomēr vajadzēja atstāt vējjaku mugurā, kamēr braucu. Braukšana pa K.Baronu ielu likās mazliet nepatīkama, bet kad nokļuvu uz akmens tilta braukšana kļuva tīri patīkama. Varbūt tas bija tādēļ, ka gaiss kļuva mazliet svaigāks, cik nu svaigs tas var būt Rīgā.
Vecrīga gan bija spocīga. Gandrīz neviena cilvēka uz ielām un satiksme arī nav intensīva. Dīvainā kārtā Uldis Leiškalns, viens no spožākajiem Latvijas Nacionālās operas baritoniem, bija izdomājis šodien Vecrīgā, kad nav neviena cilvēka uz ielām, dziedāt ielas malā.
Nonākot Pārdaugavā es vienmēr esmu sašutis par to, cik ļoti nepievilcīgs un nemodīgs izskatās uzvaras piemineklis. Manuprāt, tam vajadzētu simbolizēt miera iestāšanos un kara beigas, kaut gan tad mūs okupēja uz 50 gadiem, bet tagadējais piemineklis simbolizē un atjauš atmiņa, kādi tumši un pazemotības pilni gadi bija Latvijas tautai okupācijas laikā. Tagad katru gadu 8. maijā krievi, kas dzīvo Latvijā priecājas nevis par Otrā Pasaules Kara beigšanos, bet par to kā viņu senči okupēja pusi Eiropas. Man liekas, ka šo pieminekli vajag aizstāt.
Pārdaugava šajā laikā izskatā kolosāli- uzvaras parkā zied japāņu ķirši “Sakura”, Arkādijā viss zaļo un, kad saule atspīd Māras dīķī skats ir apburošs. Mēs apstājāmies un apsēdāmies uz krēsliņa pie Māras dīķa. Apēdām cepumus un devāmies atpakaļ.
Pēc pasēdēšanas saulē brauciens ar riteni likās bija vēss, jo bijām sasiluši. Atpakaļ ceļā piestājām pie omes, jo viņa mums bija sagatavojusi ēdienus, tie nav Lieldienām, tos mēs taisīsim rītdien.
Kopumā mēs šodien nobraucām 19 kilometrus, tā kā labu fizisko formu es turpinu saglabāt.
11.04.2020.
Šodien man bija jāiet un jāgatavo Lieldienu ēdieni pie manas omes. Es piecēlos ap 10:00 paēdu brokastis, iegāju dušā un gāju pie savas omes. Diezgan parocīgi it tas, ka viņa dzīvo divu kvartālu attālumā un ir jāiet tikai 3-4 minūtes.
Mēs šodien uzlabojām pārvārītās, nokrāsotās olas, piepildot tās ar olas dzeltenuma un majonēzes krēmu. Izpušķojām tās ar dillēm un citiem zaļumiem.
Otrs ēdiens ko taisījām bija šokolādes kūka. Šo kūku bija diezgan viegli pagatavot un nevajadzēja to cept. Degustēšanai gan vajadzēja pagaidīt, jo kūku ir jāieliek ievilkties ledusskapī. Sastāvdaļas ir ļoti vienkāršas. Vajadzēja- selgas klasiskos cepumus, vārītu iebiezināto pienu, avenes un citronu sulu. Avenes mēs izdomājām pievienot, jo izlasot recepti mums likās, ka varētu būt par saldu bez tām.
Pabeiguši gatavošanu mēs izgājām ārā, jo ome gribēja nopirkt atraitnītes, ar kurām izrotāt kūku. Blakus esošajā puķu veikalā mēs nopirkām atraitnītes un Latvijas gurķus. Izrādījās, ka puķu veikala īpašniece tieši pirms mūsu atnākšanas bija atvedusi gurķus no Mārupes. Tie ir ļoti garšīgi!
Es biju izbrīnīt, ka mazais veikaliņš “Raunas dārzs” ir atvērts, bet tomēr bija. Es biju priecīgs, ka varēju nopirkt viņu garšīgos eklērus. Šis veikals arī ir nodrošinājies pret vīrusa izplatīšanos. Manuprāt, “Raunas dārza” eklēri ir visgaršīgākie eklēri Rīgā. Pēc tam mēs atvadījāmies un gājām katrs uz savu pusi.
Atlikušo dienas daļu es pavadīju neko nedarot.
12.04.2020.
Šodien ir ļoti drūms un nepatīkams laiks, tas nozīmē, ka mēs nevarējām veikt mūsu 1 reiz divās dienās braucienu ar riteņiem. Tādējādi es varēju doties degustēt kūku pie omes.
Kūka izrādījās garšīgāka, kā izskatās. Man tik ļoti garšoja šī kūka, ka es iesaku jums šo kūku pagatavot. Nepārrakstīšu visu recepti, bet pievienoju saiti https://www.delfi.lv/tasty/receptes/cepumu-torte-ar-varitu-iebiezinato-pienu-bez-cepsanas.d?id=43621387. Pēc paēšanas mēs abi parunājāmies, iedzērām kafiju un tad man vajadzēja doties mājā.
Nekas īpaši interesants šodien nenotika. Es vakarā sāku lasīt grāmatu “Gredzenu pavēlnieks”, jo man nebija, ko lasīt un man tētis ir stāstījis cik šīs grāmatas ir interesantas. Man arī ir ļoti patikušas filmas par “Gredzenu pavēlnieku” un “Hobitu”.
Pašā dienas izskaņā es paspēlēju datoru un par brīnumu, kad gāju gulēt mans kaķis pa ilgiem laikiem atnāca pie manis gulēt, bet tad sāka ārdīties zem segas un kost kājā.
13.04.2020.
Šodien man plāns bija palikt mājās un sagatavoties darba nedēļai. Pirmkārt, es gribēju pabeigt šo dienasgrāmatu, otrkārt, franču valodas mājasdarbu, treškārt, izspēlēt bungas, ceturtkārt, atkārtot visu, kas nepieciešams skolas mācību priekšmetiem.
Pats sliktākais šajā plānā bija tas, ka manā datorā nav nopirkts “Office” pilnā versija, tādējādi man vajadzēja izmantot mammas datoru. Es varētu izmatot “Libre office”, bet tajā programmā ir piņķerīgi rakstīt garus dokumentu un es esmu pieradis pie “Office” programmas.
Rakstot šo dienasgrāmatu es atcerējos savu novārtā atstāto vizuālās mākslas darbu. Mums ir jātaisa kolāža par kādu savu, pasaules vai citu problēmu. Es izvēlējos tematu par naudu, konkrētāk par to “Kur pazuda nauda?”. Tas ir arī nosaukums manai kolāžai. Es izvēlējos šo tēmu, jo žurnālā “Ir” bieži ir reklāmas ar citu žurnālu, kura nosaukums ir “Ir nauda”. Tādējādi es varu atrast diezgan daudz jau uzrakstītus vārdus- nauda. Un problēma (Kur pazuda nauda?) ir ne tikai man, bet tā arī ir ļoti izplatīta problēma visiem cilvēkiem.
Es šodien esmu satraukts, jo vakarā pulksten 21:50 rādīs grāmatas “Simtgadniek, kas izkāpa pa logu un pazuda” filmu. Es jau kādu laiku esmu vēlējies noskatīties šo filmu, jo grāmata ir ļoti interesanta un es vēlos redzēt vai filma ir tik pat laba. Filma tiks translēta diezgan vēlu, bet ja nāks miegs tad ierakstīšu un noskatīšos kādu citu dienu.
Lieldienu kūka bija tik garšīga, ka jau šodien visa bija pazudusi. Manai mammai vislabāk garšoja, man pēc viena gabaliņa sāka šķebināt, bet ar kafiju šī kūka ir perfekta.
Šodien es pierunāju savu mammu izmēģināt kafijas vārītāju, kuru uzvāra ar tvaika palīdzību. Šis aparāts garantējot, ka kafija būs tik garda un stipra, kā Itālijas kafejnīcās. Bija laba, bet laikam ieliku pārāk maz kafijas, bet lietojot šo kanniņu ir mazāk trauku, kas jāmazgā.
Vakarā es nenoskatījos grāmatas “Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda” filmu līdz galam, jo man gribējās gulēt. Tā daļa no filmas, ko es noskatījos, bija laba. Protams, kaut kas bija piedomāts klāt un kaut kas nemaz netika iekļauts, bet tiem, kas nav izlasījuši grāmatu, filma varētu šķist ļoti laba.
Kopsavilkums
Rakstot es sapratu, ka mana dzīve pēc karantīnas ir ļoti mainījusies. Ir mazliet mierīgāk, bet darbu skolā netrūkst. Tomēr traucē tas, ka nevar ar skolotājiem pajautāt visu, jo bieži vien es domāju, ka skolotājam jau tā ir daudz darba. Man liekas, ka vissliktāk tomēr iet 9, un 12. klasēm, jo viņiem tā gatavošanās eksāmeniem, ja nu pagarina karantīnas ilgumu. Man iet draudzene 9. klasē licejā un es visu laiku domāju un uztraucos, kā viņa tiks ar šo visu galā. Viņai arī ir jāpabeidz mūzikas skola šogad. Galu galā vajag skatīties uz labo. Tagad es daudz biežāk eju pastaigās, izbraucu ar riteni un pavadu vairāk laika ar ģimenes locekļiem. Manuprāt, mēs visi šim tiksim cauri, viss būs labi un cerams nesāksies pilsoņu karš.
