#LFK 1895, 2504

Failas
#LFK 1895, 2504
ŠifravoSandis Laime
AtliktaTaip
PatvirtintasTaip
Suformuotas2020-10-27 15:23:44
Taisytas2020-10-30 00:21:33
Šifravimas[1895] turp. 2501-2508
laik nokrituš zeme. - Tur tak vajag kam būt apakše!

2502

Par Veckušķi.
"Veckušķi," saka teicēja Anna Krauķe, "mana māts māt teica, ka pate to redzējs. Viņa ar tad par Veckušķi stāstīj. Kad viš dedzints, visi gāš skattis; arī viņa bīš, un visu to redzejs." -
Sen laikus Ameļu ciema bīš saimnieks Veckušķis. Reiz vecais Veckušķis ir veds vellam sievu no Pabēržkalna uz Mutuļavotu. Viš braucs Jāņu diene pa pašu baznics laik' ar kaltam ragavam. Sieva sēdējs iekše, - tā bijse kāda vella meita. Viss maurs nosvilis, kur viš braucis pār. Kad braukuš cauri Cirkalei, tad cirtis ar pātag par staļļa stūr', ka stallis no pakša zeme. Nu visi iebraukuši avote. Tie, kas bīš līdzi - Vecmāčis un citi (tos vairs neatminu), tie visi tur leje avote cienāti. Daži kāzu ēdienus pārnesuši māje, - desas, raušus, alu. Otrai diene, kad pārnākuš, - redzēš, ka desas ir vec pinekli, rauši - govs sūdi un alus - mīzali. -

2503

Veckušķis staigajs, uzmaucs uz kakl koka rīkus; viš postijs laukus, lopus. Uz lauka radusies kā salna, lopus aizrīdinājis, tie sprāguši. Ļaudis nosprieduši viņu dedzint kope. Barons atļāvis, devis malk. Viš dedzinats Kar'tavkalne. Izdedzinajši 10 asis malkas, bet nevarēši viņu sadedzint. Pēdigi bīš pats apnicis, ka viņu moca, tad izmāces, ko lai dar. Lai āziet par te un te viete pa 9iem sētposmiem un izrau 9to mietu. Ka to ieliks iekše gune, ta viš sadegs. Tā izdārts, un viš sadedzs. Beigās izsprāguse āre tā sirde, izlēkus', izlēkus kā bambala. Sirdē bijušas visāds lopu spalvas un viss kas, ko viš nomaitāš, nobūris. To visu vells tur sarācis iekše.

2504

Tēva piedzīvojums.
Tas noticis Graužos. Vienu dienu viena sieva gulej pie klētim un bijse nedzīva. Sāk znots un meita brēkt, ka pagalam. Bet daži stāstījši, ka bērni redzēši - vairak reizes tā bijs, ka viņai pele izskrien no mutes āre. Nu ļaudis jēmuši un apgriezuši sievu apkārt, - kur bīš gāl, tur nolikuš pakaļgal. Stāveš un vakteš, kas tur notiks. Pēc kād' stund' pelit šorp un skraide gar pakaļgal, mekle, ka nav mute. Un paliek tīr gordena. Tad apgriezuši sievu apkārt tāpat kā bījuse un pelite tūlit
Šifruoti tekstą
Failas
#LFK 1895, 2504
ŠifravoIevaKronkalne
AtliktaTaip
PatvirtintasNe
Suformuotas2020-10-27 15:57:16
Taisytas2021-03-13 21:49:34
Šifravimaspa muti iekše. Vece tūlit atmodses, bet kād' div' dien' tad noslimas.

2505

Zeļļu upe (pie Zeļļu majam). Jaunarāju saimnieks braucs no Zlēkam mā. Braucs, redz - pie upes tilta stāves viena balta sieva. Nostājses priekše uz tā ceļa, nav laiduse viņu garem. Pēdigi teikuse, lai piegrūž pātagas kāt klātu. Viš nav āzticis, viņam bijis bail. Tad sieva iegās upe, ka nošķindes vie un iesaukuses: "Simtu gadu gulejs, gules vel simtu!" Tā laikam bijuse nauda.- "Jaunarāju māje uzauguse mana māte", saka Anna Krauķe. "Kad saimnieks toreiz pārbraucs mā, pārbijis stīvs būš."

2506

Pie Zlēkam pie Silviču (Kļaviņu) mājam esot 7 pēdu biezs mūrs. Vienreiz labsen apakaļ tagad tas uzrakts. Tur esot bīs cietoksnis. Veca māte pate redzējs, gareniski gājs gar Ventmal. Veca māte teica, ka viņa bijis jauna, tad bijis zviedru karš. Laikam ar krievīm. Karš atnācs līdz Ventai pie Zlēkam, līdz plokstam [plostam]. Tai laika Piltene ar nošauti mūri pilej, tādi biezi bīš. Visiem cilvekiem bijis jāmūk meža. Bet tad nav bijš tik briesmigi kara ieroči, ar vālem situši. Bijši bada gadi, nav bijis ko ēst; ēduši koku lapas, zāli.

2507

Aiz nodegušās izpildkomitejas (bij.pag.valdes) ir tāds kalns. To sauc par Karatavu kalnu. Tur baroni senos laikos cilvekus situši un kāruši. To stāstīja māte.

2508

1918. gadā Kuldīgā bijušas demonstracijas. Demonstranti staigājuši pa Kuldīgas ielām un dziedājuši dažādas dziesmas. Arī Anna Krauķe bijusi starp šiem. Dziesmas vienu daļu atceras arī tagad:
Kam skaniet jūs, drūmajie zvani
No augstajiem tempeļiem šurp?
Par velti jūs aiciniet mani,
Es neiešu, neiešu turp.

Jo drumas ir baznīcu telpas,
Ko tumsības plīvuris sedz.
Tur brīvajām krūtīm trūkst elpas,
Prāts, domas un jušana zūd.

Tur sludina cienīgie tēvi
Un Kristus mācības pauž,
Bet paši tie mīlē tik sevi,
Kas nabags, lai akmeņus grauž.

Bez darba un maizes daudz klejo
Un rūgtas asaras lej.
Bet resnie pa tumsu tik zvejo
Un slepeni bārzdās sev smej. [turp.]

Šifruoti tekstą
Atidaryti

Tēva piedzīvojums
Tas noticis Graužos. Vienu dienu viena sieva gulej pie klētim un bijse nedzīva. Sāk znots un meita brēkt, ka pagalam. Bet daži stāstījši, ka bērni redzēši - vairak reizes tā bijs, ka viņai pele izskrien no mutes āre. Nu ļaudis jēmuši un apgriezuši sievu apkārt - kur bīš gāl, tur nolikuš pakaļgal. Stāveš un vakteš, kas tur notiks. Pēc kād stund pelit šorp un skraide gar pakaļgal, mekle, ka nav mute. Un paliek tīr gordena. Tad apgriezuši sievu apkārt tāpat kā bījuse un pelite tūlit pa muti iekše. Vece tūlit atmoduses, bet kād div dien tad noslimas.

Kartes leģenda





Rodomi rezultatai 1-22.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Graužas
(Ugāles pagasts, Ventspils novads)
(Nav norādīts)Mentioned in the textFarmstead
2Jaunzemi
(Zlēku pagasts, Ventspils novads)
24.07.1952Place and time of recordingFarmstead

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs