#LFK 1895, 5602

25. jun.
Ierados Neretā: satiku Infantjevu, kas aizveda pie Kult. izgl. nodaļas vadītāja Haiteļa. Pārrunas par deju pulciņiem. 19os sarunājām mēģinājumu Kult. namā. Neretas kult-nama deju pulciņa vadītāja atradās Rīgā. Neretas kult.-namā iestudētās dejas: 1) Neretietis, 2) Poļanka, 3) Katrina, 4) Janka, 5) Aira, 6) Moldavaneska, 7) Kubuliņš, 8) Tuljaks, 9) Jauniešu deja, 10) Rucavietis, 11) Cimdu pāris, 12) Ačkups un 13) Lēcieniņš. Janku un Airu apvienoja kopā un nosauca par Moldavjanku. Uz jautājumu, kādēļ tā darīja, dejotāji atbildēja, ka tā skolotāja stāstīja un viņai esot taisnība,

jo dejojot moldavu tērpos. Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr ticēja, ka viena baltkrievu, otra baškiru deja. Jauniešu deju nevarēja izprast pēc apraksta, tādēļ arī izmocījās, bet uzvest nespēja. Aprakstīju Neretieti, Poļanku, jo tās citādas kā pēc apraksta, bet pirmā pašsagudrota.
Deju pulc. dalībnieku sastāvs:1) Beļune Biruta - kult. nama vad. 2) Svītiņš Jānis - strādnieks Ner. pienotavā 3) Stasone Olga - zagetava - gramatv. 4) Rakevic Gunars - sakaru kant. kontroliers 5) Vītiņa Zenta - skolotāja, vidussk. 6) Sīmanis Peteris - BUB, šofers [šoferis] 7) Martinsons Vija - skol. vidussk. 8) Bermanis Ilgvars - kolch. celtn. vadītājs 9) Ošiņš Arvīds - sagādes darbinieks. Pianiste - Feldmane.
26. jun.
10.30 sniedzu pārskatu par dejām, kādas jāiestudē, no kādām kļūdām jaizsargajas, kāds mums būtu patreizējais uzdevums deju pulciņiem. Noklausījās pārskatu Tautas namu un bibliotekāru semināra dalībnieki. Neretas rajonā nodaļu vada Haitels.
Neretas vidusskolā darbojas trīs deju pulciņi: 1) 3-4 klases skoln. = 6 pāri, 2) 7 klases skoln. = 4 pāri, 3) 10-11 klases skoln. = 6-8 pāri. Vada visus pulciņus skolotāja Dziedātāja (4 kl. audzin.), kā palīdze un aizvietotāja - darbvede Ozola.
3-4 klases skolniekiem iemācītas:

1) Sešdancis, 2) Maģais dancis, 3) Kubuliņš. 7. klases skolniekiem iemācītas dejas: 1) Latviešu tautu deju virkne, 2) Ugunskurs, 3) Moldavaneska (12 meitenēm).
10-11 kl. skoln. iemācītas dejas: 1) Sešdancis, 2) Maģais dancis, 3) Cimdu pāris, 4) Tuljaks, 5) Rudzīši, 6) Putenis.
Neretas vidusskolas izlaiduma akta koncerta programā dejoja minētas dejas:
1) Maģais dancis. Šī deja ir dažās vietās pārveidota apzinīgi, bet citur aiz nejaušības vai nesaprašanas.
Dejas aprakstu sniedzu uz kartiņas. Pavadītājs bija ļoti vājš muziķis, kurš pat ritmu nevarēja noturēt.
2) Cimdu pāris. Mācīts pēc apraksta, bet pielaistas vairākas kļūdas.
3) Rudzīši (lietuviešu t. deja). Mācīta arī pēc apraksta, bet vairākās vietās pārprasts.
Sarīkojuma dejas. 1) Valsis. Dejoja parasto valsi, izņemot trīs pārus kuri dejoja Padomju valša soļus. 2) Pas de span. Dejoja kā valsi. 3) Fokstrots.

4) Sudmaliņas. Muzikanti spēlē ar valša daļu, tā arī dejoja. a) Dārziņš, b) polka, c) dārziņš, d) valsis. Dārziņus grieza uz kreiso pusi pa diviem pāriem kopā. Polku leca katrs pāris pa sevi pa dejas ceļu. Dārziņš atkārtojas tā pat. Valsis - dejoja parasti virzoties pa dejas ceļu.
5) Valsis no "Čigānu barona". Dejoja parasto valsi.
Rotaļas: 1) Skaisti dzied lakstīgala. Kā aprakstā, tikai uz kreiso pusi. 2) Krauklīts sēž ozolā. Kā parasti, sarīkojumā negāja. 3) Kas dārzā, kas dārzā. Šai vakarā negāja. 4) Māte saka Jancītim. Arī šai vakarā negāja. 5) Zvejnieks mani aicināja. Pāru deja ko ļoti labprāt iet. 6) Kumeliņi, kumeliņi. Gāja kā aprakstā. 7) Pūt vējiņi. Iet kā aprakstā, bet piedziedājums īpatns.
Lustīga dzīvošana,
Lai tālu skan, lai tālu skan,
Lustīga dzīvošana,
Lai tālu skan, lai tālu skan.
Viens, divi, pieci,
Ko nu vairāk trieci,
Lai tālu skan,
Lai tālu skan.
Viens, divi, pieci,
Ko nu vairāk trieci,
Lai tālu skan,
Lai tālu skan.

6) Valsis "Donavas viļņi" 7) Krakovjaks. Dejoja kā apakstīts sarīkojumu dejās, daži pāri jauca jo labi nezināja. 8) Valsis 9) Polka. Dejoja apaļo riņķa polku ar milzīgiem (paltiem) soļiem. 10) Valsis, 11) Fokstrots, 12) Aplausa valsis, 13) Meitenēm - valsis 14) Pas de span Dejoja tā kā Neretā dejots sen atpakaļ, tā man paskaidroja Ozola, tikai I daļa jo pārejo jaunatne nezinot. Apraksts kartiņā. 15) Andžiņš (Tec meitiņa tu pa priekšu). Neretā šo deju sauc par Ritenīti paskaidro darbvede Ozola. Deju izpilda tā:
Pirmā daļa kā Andžiņā, bet otrā - apaļā polka pa dejas ceļu uz priekšu. Meitas abas rokas liek puišiem uz pleciem, puisis satver meitu ap vidukli. 16) Plaukstiņpolka. Dejo pēc apraksta, tikai pirmo daļu samērā lēni, bet otro sasteidz. 17) Vingerka. Šo deju dejo gan divi, gan četri pāri. Apraksts kartiņā. 18) Slidotāji (Pas de patiner). Dejo pēc sarīkojumu deju apraksta, tikai rokas tur gar sāniem nolaistas, bet citi pietur svārciņus. 18) Valsis. 19) Mugurdancis. Dejo pēc apraksta, tikai parspilē "muguras kopa".

Turpmāk seko iepriekšējo deju atkārtojums dažādā kārtībā.
27. jun.
Pārbraucu uz Aknisti. Aknistes vidusskolas deju pulciņš (vec. pion. vadītājas) deju skolotājas Sidorovas vadībā demonstrēja virkni deju. Daudzas dejas un kustības pārlaboju, kā arī sniedzu aizrādījumus. Ierados Aknistes rajona bērnu dārzā, kur pārrunājām par bērnu rotaļām, dejām un spēlēm.
28. jun.
Aknistes rajona Kult. izgl. iestāžu nodaļas rīkotajos kursos, tautas nama un bibliotekāra darbiniekiem pastāstīju dažus vārdus par patreizējiem uzdevumiem un kļūdām dejas laukā. Lūdzu lai jautā, bet nevienam nebija ko jautāt. Zasa tikai paprasīja: "Kad Jūs varēsiet būt pie mums", apsolījos, ka ieradīšoes pēc salidojuma.
Bērnu dārzā uzrakstīju kādas dejas, rotaļas un spēles viņi iet, kā arī ieteicu dažas.
Aknistes vidusskolā biju uz mēģinājumu, kur pierakstīju viņu sastādītās dejas.
29. jun.
Pionieru salidojums.
Šai salidojumā satikos un pārrunāju ar daudziem deju pulciņu dalībniekiem un vadītājiem. Daļa no pionieru pulciņu deju vadītājiem vada arī dejas tautas namos vai kolchozu [kolhozu]

sarkanajos stūrīšos. Minēšu pulciņu repertuaru un vadītāju, bet visas minētās dejas man nebija izdevība apskatīt, jo uz salidojumu neieradās pilns dejotāju komplekts, kā arī izpildītāji, bija pionieri un skolnieki.
Ģipterānu skolas deju pulciņa repertuars, kas iemācīts pagājušajā mācību gadā.
1) Lezginka. Gruzinu deja pēc Veltas Lubginas apraksta, "Svētku priekā" Latv. valsts izdevn. Rīgā 1951
2) Tiska polka. Igauņu tautas deja pēc V. Lubginas apraksta, "Svētku priekā".
3) Vecās zaķenes deja. Veltas Lubginas choreografija "Svētku priekā"
4) Krievu tautas deja pēc Lubginas apraksta "Svētku prieks"
5) Mušmires deja,
6) Sniegpārsliņu deja, pēc Lubginas apraksta "Svētku priekā.
7) Seijau rūta, lietuviešu taut. d. pēc veco cilvēku atmiņas.
8) Jautrais pāris Stumbra choreografijā "Dejosim latviski".
9) Gailītis pēc žurnāla "Zvaigznes 1951 Nr. 14.
Dignaja ciema tautas nama deju pulciņš nodarbības notiek Gipteranu skolā. Vadītājs par abiem pulciņiem viens Labinskis Ādams Jāzepa dēls

Tautas nama deju pulciņa darbojas 4 pāri, gadījumā ja vajadzīgs lielāks dalībnieku skaits tiek piesaistīti skolnieki.
Līdz šim iestudētas 5 dejas. 1) Ačkups, 2) Sudmaliņas, 3) Rucavietis, 4) Jautrais pāris, 5) Lēcieniņš. Četras latviešu tautas dejas, piektā - igauņu tautas deja.
Bērzones ciemā, Mežgales deju pulciņā darbojas 4 pāri. Vadītāja Mimane Valija, 7. gad. skolas skolotāja. Iestudētas dejas pēc apraksta. 1) Rudzīši, 2) Ugunskurs, 3) Lēcieniņš.
Pārejo pulciņu dejas un apraksti skat. kartiņās. Skatē piedalījās 18 pionieru vienības ar 56 dejām.
30. jun.
Pulciņu darba pārrunas. Mani uzaicināja mākslinieciskās pašdarbības pulciņu darba pārrunā. Noklausījāmies no vietām ziņojumus. Tad ņēmos pastāstīt, par vakardienas redzētiem mākslinieciskās pašdarbības priekšnesumiem. Izceļot labākos, no kā pārējiem jāmācās. Kļūdas vājak uzbūvētām dejām iztirzājām un kāda tēma mums ir aktīva un pie kādas jāturas meklējot dejas savam repertuāram.

Asi kritizējām "Rudzu puķu deju", kur rudzupuķes nomāc rudzus. Sākumā dejas laukuma priekšplānā "rudzi" aiz tiem, "rudzu puķes" meitenītes pietupušās. Dejodami "rudzi" aizvirzas uz dibenplānu, kur notupās. "Rudzu puķes" pārņem visu skatuvi izaugdamas lielas. Ar to arī deja nobeidzās.
Klauniņu deju arī asi kritizējām, šīs dejas aprakstu sniedzu uz kartiņas.
Kaķīšu deja arī nederēja, jo to izpildīja lielas meitas pārģerbtas par kaķīšiem bez visāda satura, tikai plūcas uz skatuves.
Dažas tautu dejas neatbilst tautu īpatnībām.
1. jul.
Ierados Zasas ciema padomē, Zasas vidusskolā un l/a Oškalna vārdā nosauktajā. Zasas ciemā kopā ar vidusskolu darbojas deju pulciņš. Šis pulciņš ir aktīvākais no Aknistes rajona pulciņiem. Apvienotajā pulciņā darbojās 8 pāri. Ir iestudētas jau vairākas jaunrades. Ļoti aktīvs ir agronoms Baltmanis Jānis Jāņa d. 1927. g. un vecākā pionieru vadītāja Putekle Aina Bertuļa m. 1923. g.
Vakarā noturējām mēģinājumu kur noskatījos jaunrades dejas un pārējo repertuāru. Visi kolektīva dalībnieki izteicas vēlēšanos un

lūgumu, lai es viņiem iemācu gucuļu deju "Kolomijku" un krievu deju "Puteni". Parādīju dažus soļu, kurus arī ņēmamies mācīties.
2. jul.
Aizbraucu uz Oškalna vārdā nosaukto kolchozu, jo pa telefonu grāmatvede paziņoja ka esot bērnu dārzs un pašdarbības pulciņi. Uz vietas noskaidrojās, ka daži kolchoza darbinieki, iet uz Zasas ciema un skolas pulciņiem. Deju pulciņu mēģinājumu jau vakar redzēju.
Ar bērnu dārzu ir vēl ļaunāk, jo patreiz tikai telpas remontē, bet bērni līdz šim nav vēl savākti pietiekamā daudzumā, pieteicās tikai pieci bērni. Vakarā līdz pat pl. 03 noturam deju mēģinājumus 6 stundas. Mācu "Kolomijku" sniedzu dažādus aizrādījumus. Pārveidojam sastādītās, jaunrades dejas. Jo muzika un uzbūve nebija atbilstoša. Skolotājs Dzintars solījās radīt arī šīm dejām jaunas melodijas. Mēginam radīt pareizus nosaukumus, bet ne pēc veco melodiju nosaukt, apsolās katrs dalībnieks līdz nākošam mēģinājumam kaut ko pagudrot.

3. jul.
Uzrakstu šēmatiski [shematiski] trīs jaunrades dejas. Palīdzu melodiski veidot deju. Noturam mēģinājumu, mācamies jaunas dejas, soļus, tvērienus un stāju.
4. jul.
No Zasas pārbraucu uz Aknisti. Aknīstē iepazīstos ar bērnu dārzu, kur pierakstu rotaļas, dejas un spēles kā arī sniedzu aizrādījumus, ko labāk izmantot no esošiem materiāliem. No Aknistes dodos uz Neretu.
Aizeju pie Zālīša Jāņa 75. g. v. "Zvejniekos". Sarunāju ka atnāk 6. jul. uz skolu mēģināt un atcerēties vecās dejas. Zālītis iedeva man ziņģu grāmatu, kuru sarakstijis ap 50 gadu atpakaļ. Zālītis strādā kā zirgkopis Molotova vārdā nosauktā kolchozā.
5. jul.
Dodos uz Rites ciemu. Rites ciemā darbojas trīs deju pulciņi. 1) Rites tautas nama, 2) l/a Varonis, 3) Rites 7. g. skolā. Rites tautas nama deju pulciņu vadītāja Mežraupe Biruta strādā kā tautas nama vadītāja. Pulciņš darbojās no 1951. g. rudens, 4 pāri, iestudētas astoņas dejas. 1) Līkuma deja, 2) Rucavietis,

3) Jautrais pāris, 4) Diždancis, 5) Ačkups, 6) Sīkais dancis, 7) Tuljaks, 8) Saulpuķu deja.
Saulpuķu deja ir veidota kā ukraiņu deja, bet izdevusies ļoti vāji, jo neatblist ne soļi, ne dejas raksturs.
Deju pulc. dalībnieki. Mežraupe Biruta - Tautas nama vadīt. Belova Lidija - ciema pad. priekšsēd. Cepurīte Irisa - telefoniste. Mačeks Lidija - veikālvede, Trakins Uldis - traktoristu uzskaitītājs. Silenieks Arnis - traktoristu palīgs. Kalniņš Jānis - skolotājs. Upenieks Jānis - brigad. kolchozā.
Rites 7. gadīgās skolas deju pulciņā darbojas 6-7 kl. skolnieki, kopā 4 pāri. Bokmanis Aleksandrs 6 kl. Bokmanis Ļevs 6 kl. Kalvāns Modris 6 kl. Kriškans Harijs 7 kl. Belova Liza 7 kl. Irbiņš Milda 7 kl. Spitāns Mirdza 6 kl. Takins Rasma 6 kl. Vada vingrošanas skol. un Mežraupe. Iestudētas 4 dejas: 1) Jautrais pāris,

2) Diždancis,
3) Sīkais dancis,
4) Ačkups.
Skolas starpbrīžos gāja sekojošas rotaļas:
1) Krauklīts sēž ozolā,
2) Pūt vējiņi,
3) Tautiešam apsolīju,
4) Kumeliņi, kumeliņi,
5) Sudmaliņas,
6) Stāsti manim Daugaviņa
Lauksaimniecības arteļa "Varonis deju pulciņā darbojas 8 meitas, puišus sadabūt neiespējami, jo aizgājuši armijā vai mācīties. Iestudētas 4 dejas.
1) Metieniņš,
2) Rucavietis
3) Jautrais pāris
4) Andžiņš.
Vakarā Rites tautas nama deju pulciņš notur mēģinājumus, kur es palīdzu un izlaboju klūdas.
Rites 7. gadīgās skolas deju pulciņš arī notura [notur] mēģinājumu, kuram arī sniedzu aizrādījumus.
Ļoti vēlu vakarā sākās mākslinieciskās pašdarbības ievada koncerts, kur labākos pulciņus jāizvirza uz rajona centru. Programu [Programmu] stiep milzīgi gari ar daudz numuriem.
Rites 7. gadīgas skolas deju pulciņš nodejoja labi, ņemot vērā visus aizrādījumus, uz skatuves turējās droši, kārtīgi.

L/a "Varoņa" deju pulciņš bija ļoti jauks ar savu dzīves prēku [prieku], kustīgumu, smaidu, tikai žēl ka izpilda meitas pārģērbušās par puišiem.
Ļoti vēlu pēc pusnakts varēja uzstāties tikai Rites tautas nama deju pulciņš. Dalībnieki bija jau saguruši, nomocījušies un izplaidīgi [izklaidīgi]. Mēģinājuma labojumus ne visi dejotāji ņēma vērā, iznāca tā ka jauca daži pāri. Šis pulciņš nodejoja mēģinājumā par visiem labāk, bet skatē vājāk.
Visus šos pulciņus pavada uz akordiona [akordeona] l/a "Varonis" būvkantora brigadieris Vainovskis Arvīds. Minētais muziķis ir sava pienākuma augstumos, lasa labi notis.
Arvīds Vainovskis pēc ievada skates pavada dejas saviesīgā sarīkojumā. Vienai daļai no sarīkojuma apmeklētājiem nepatika Vainovska spēle, jo viņš spēlē tautas dejas un jaunās sarīkojumu dejas starp valšiem un fokstrotiem.
Šī sarīkojuma apmeklētāju daļa vēlas akadionistu [akordeonistu], kas spēlējot dzied "šlāgerus" Buku Arvīdu MTS mechaniķi [mehāniķi] "Ķoniņos".
Minēto sarīkojumu pavadīja tikai Vainovskis, pat pa starpam gajā rotaļās.
Sarīkojuma dejas
1) Valsis,
2) Valsis,

3) Plaukstiņpolka,
4) Sudmaliņas,
5) Valsis (Pie frontes mežā),
6) Fokstrots,
7) Pas de span,
8) Valsis,
9) Krakovjaks,
10) Sudmaliņas,
11) Valsis,
12) Fokstrots.
Rotaļas:
1) Pūt vējiņi,
2) Kumeliņi, kumeliņi,
3) Stāsti manim Daugaviņa
4) Skaisti dzied lakstīgala
Dziedamai rotaļai "Pūt vējiņi" piedziedājums:
Viens, divi, seši,
Mēs jau neesam sveši.
Lai tālu skan,
Lai tālu skan.
Pēc rotaļām seko atkal iepriekš minētās dejas citādā kārtībā.
6. jul.
Dodamies ar b. Ancelāni atpakaļ uz Neretu. Neretas kulturas namā sarunāju mēģinājumu 17.00.
Pulkst. 9.00 devos uz "Zvejniekiem" pie Zālīša tēva. Sākām pārrunāt par vecām dejām, kuras viņš atminās. Ciemos pie Zālīšiem bija ieradusies no l/a "Gaišais ceļš" Viesītes "Muceniekiem" Rudzīts Emilija (1879. g. dzimuse [dzimusi].
Sākam dejot:
1) Jandaliņu,
2) Kreicpolku,
3) Hakenspits,

4) Reinlenderi, 5) Polku, 6) Kadriļu, 7) "Valcers".
Pulkst. 12os sarunājamies ar Zālīti Jāni, Bīnertu Jāni, Dzeni Betiju un Lejnieci Emiliju sastapties skolā, lai varētu pierakstīt vecās dejas un sagatavot viņu uzstāšanās sesijā. Ieradās norunātā laikā tikai Zālīts. Nu bija nervozēšana un gaidīšana. Vecie dejotāji visi saradās tikai ap pl. 16. Nu sāku pierakstīt dejas, bet b. Kalniņš melodijas un b. Ancelāne tekstus. Bija jāpārtrauc deju pierakstīšanu, jo jādodas uz Kulturas namu, tur jau sanāca deju pulciņu dalībnieki.
Kulturas namā noskatījos deju - jaunradi Neretieti. Sākām slīpējumu un labojumu saziņā ar pašu kolektīvu. Mācīju "Slaucēju deju". Noskatījos pārejās dejas un mēģinājumu.
Atgriežoties skolā, turpināju nodarbošanos ar vecākiem dejotājiem līdz pl. 23iem. Galīgi nomocījušies izšķiramies.
7. jul.
Kulturas namā noturēts deju pulc. mēģinājums. Dienu pavadu bērnu dārzā, kur iepazīstos ar bērnu rotaļām, dejām, spēlēm un iemācu vienu

otru jaunu.
8. jul.
Kārtoju līdz šim savāktos materiālus.
9. un 10. jul.
Kārtoju līdz šim savāktos materiālus un gatavojos sesijai.
11. jul.
Biju pie Zālīšu tēva, lai pierakstītu jaunas dejas. Bērnu dārzā sniedzu savus aizrādījumus un palīdzu ar rotaļām. Neretas kult. nama deju pulciņam mācu Slaucēju deju. Sarunāju braukt uz Viesīti, bet atlieku, jo mēģinājumu tur nevar sasaukt. Viesītes deju pulc. pa daļai izjūk, jo dalībnieki lielāko tiesu bija no skolas jaunatnes un patreiz ir vasaras brīvlaiks.
12. jul.
Ieradās uz mēģinājumu skolā vecāko paaudžu dejotāji. Mēģinājām Kulturas namā "Neretieti", "Ritenīti" un citas dejas. Sazinājos un atgādināju pārejiem deju pulciņiem uz sesiju.
13. jul.
Izbraukuma sesija Neretā. Sastādīju programu dejām un tekstiņus, ko lai katrs vadītājs pastāsta par savu pulciņu un attiecīgo deju.

Tautas nama un Zasas vidusskolas deju pulciņu vad. Baltmanis pirmais atklāja deju jaunradi. Ievada vārdus sastādījam:
Tā kā vecās latviešu tautu dejas ir jau tik daudz redzētas un dejotas, mūsu pulciņš izteica vēlēšanos pēc jaunām dejām - deju jaunrades. Nekādu norādījumu kādas jaunās dejas lai veidotu no vadošām iestādēm nesaņēmām paši ar savi izdomu š. g. pavasarī izveidojām jaunas dejas.
"Kolchoza druva" - katru dienu vērojot plašās kolchoza druvas, radās doma atveidot to dejā. Sākumā šo deju nosaucām pat "Viļņu rotaļu" jo nebija cita melodija pie kuras varējām nodejot minēto deju, ka tikai pie "Jūriņ prasa smalku tīklu". Šai dejā cits kopējs nekas nav ar agrāko nosaukumu ka tikai melodija, jo nevarējām nosaukt deju "Kolchoza druva" pie agrākās melodijas, kad radās melodija nosaukums arī bija agrāk paredzētais.
"Jauniešu prieks"- dejas nolūks parādīt kolchoza jauniešu gaišo prieku pēc veiksmīgi paveiktā darba.
"Malējiņas" - senas vietējās novada dejas Malējiņas elementi paturēti papildinot ar jaunu izdomu.
Melodijas jaunajām dejām radīja Zasas vidussk. skolotājs

Roberts Dzintars.
Zasas deju pulciņa dalībnieku sastāvs: 1) Baltmanis Jānis - agronoms 2) Vaičulis Kārlis - vetern. felšers 3) Briedis Arnis - traktora piekabin. 4) Račkovskis Edvins - graudu punkta strādnieks 5) Eglīte Tija - l/a "Oškalna" zootechniķe 6) Zariņa Regina - bibliotekāre Zasas ciema 7) Dzintare Irēne - skolotāja 8) Putekle Aina - vec. pion. vadītāj. Dzintars - deju pavadītājs, akordionists [akordeonists] - skolotājs.
Rites tautas nama deju pulciņa repert. sesijā. Dažus vārdus pastāsta Rites tautas nama vadītāja Mežraupe. Mūsu pulciņš nāk no Rites tautas nama, mēs esam samērā maza saime, rādīsim senu latviešu tautas deju "Diždanci". Šo deju izpilda astoņi pāri, tad viņa tiešām izskatās diža, var arī izpildīt četriem pāriem, tad tikai deja zaudē daļu no sava dižuma. "Sīkais dancis"- Stumbra choreografija uz latviešu tautu deju elementiem. Šī deja ir gandrīz katrā deju pulciņu repertuarā, kuru tagad aizmirst kā choreografijā, bet dēvē par tautu deju.
Neretas kulturas nama deju pulciņš uzstājās ar Neretieti par kuru pastāsta deju pulc. vadītāja Gaida Dziedātāja. Deju Neretieti doma bija radīt pēc tam kad Talsu

rajons bija radījis Talsu deju. Šo deju veidoja vairākas reizes pastāvīgi papildinot ar jauniem zīmējumiem un ņemot citus elementus, līdz kamēr deja izveidojas tāda, ar kādu mēs uzstāsimies.
Vecāka [Vecāko] paaudžu dejotāji uzstājās ar "Sēijau rūtu", "Gailīti", "Vingerku" un "Jandaliņu.
Jānis Zālīts - 75 g. v. - Molotova vārdā nos. kolch. Jānis Bīnerts - 70. g. v. l/a Oktobra 30. gada diena. Betija Dzene - 63. g.v. - l/a Oktobra 30. gada diena. Emilija Lejniece - 65. g.v. - l/a Oktobra 30. gada diena
Seijau rūta ir viena no vecajām lietuviešu tautu rotaļām, kura ir ieviesusies Neretas rajonā. Minēto rotaļu izpildīja senos laikos godos. Vecā paaudze ļoti labi atmin šo dejas rotaļu.
"Gailītis"- latviešu tautas pāru deja, kura ir pazīstama visā republikā, bet dejo ar daudz dažādiem variantiem. Vienu no šādiem variantiem redzēsim veco māmuļu un tētiņu izpildījumā, kuri atcerās tā kā viņu dejoja savā jaunībā.
"Vingerka [Vengerka]"- sena sarīkojumu deja, kuru iecienīja arī mūsu jaunatne, tikai choreografiskā ziņā ir pārveidojumi. Tagad redzēsim izpildījumu

kāds bija pirms 50 gadiem.
"Jandaliņš" - šī latviešu tautas pāru deja pazīstama ar nosaukumu "Tudaliņi, tagadiņ"- tā ir dejota jau pagājušā gadsimtā ap 70iem gadiem. Līdz mūsu dienām ir ļoti maz pārveidota.
Ar sesiju arī Neretas un Aknistes rajonā mans darbs beidzās. Visas dejas sniegtas atsevišķi ar aprakstu kartiņās.
14. jul.
Dodamies uz Rīgu.
15. jul.
Dodos uz Ventspili.