Nevareju (Nav man vaļas) visu mūžu
Kurzemêi nodzīvot:
Ķeizars raksta grāmatiņu
Pie Kurzemes muižniekim.
Raksta, raksta, rēķinaja,
Jaunus puišus kaŗâi dot,
Kas veseli uzauguši
Kà sarkani āboliņi.
Nu ar Dievu, tēvs un māte,
Es jums maizes vairs nedošu;
Lai jums deva tie dēliņi,
Kas palika Kurzemêi.
Nu ar Dievu Kurzem's puiši,
Jūs vairs manis neredzesit;
Man jaiet tas celiņis,
Kur augdamis nestaigaju.
Nu ar Dievu, Kurzem's meitas,
Jūs vairs manis neredzesit;
Nu man' gaida Turku meitas
Uz tàm Turku robežàm.
