Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka miežu, rudzu,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
Vaj es tev zirgu liedzu,
Vaj kaltâs kamaniņas?
Mīļ' es tevi izvadiju,
Vēl mīļaki sagaidiju;
Redz' es tevi pārbraucam,
Šķietu sauli uzlecam.
Mana jauna līgaviņa,
Netur ilgi ienaidiņu,
Mēs bijam abi jauni,
Drīz ienaidu dabujam.
Ja tev tīk, dzīv' ar mani,
Ja netīk, šķiramies;
Šķir pušam ziedu cimdus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Met upites dibinâ,
Lai spīd upes dibinâ,
Ne nelieša rociņâ.
Atšķiries, dvēselite,
No nelieša tēva dēla!
Krustu metu, velns atstāja,
No nelieša nevareju.
Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs divi runajam,
Pušam lūza dzelzu sliegsnis,
Kur mēs divi šķīramies.
