Sola mani māmuļite
Tālu dot, neraudàt.
Ne kājiņas neapavu,
Jau māmiņa žēli raud;
Kad es sedzu villainiti,
Raud mazie bāleniņi;
Kad es kāpu kumeļâi,
Raudaj' visa tēva saime.
Ko raudate, tēva saime,
Neb' es tēva atslēdziņu,
Neb' es tēva atslēdziņu
Līdzâi jēmu tautiņâs.-
Pa trīs gadi cetortâi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viena māsa dores vēra,
Otra jēma villainiti;
Tēvs, krēslâi sēdedams,
Vaicà manu dzievašanu.
Vaj, tēviņi, nezinaji
Svešas mātes labumiņu?
Kad bij pate pieēduse,
Tad tik mani bildinaja;
Auzu maize nesijata,
To vēl deva nodaļam.
