Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanâs.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabâ.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.
