Es uzkāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ.
Dzirdej' ļaudis runajot,
Ka man brūte atsakot.
Stāvu lēcu no kalniņa,
Segloj'savu kumeliņu,
Segloj'savu kumeliņu,
Jāju brūtes apraudzìt (aplūkot).
Brūte sēž uz klēts durvim,
Sukà savus garus matus,
Es tai devu labu rītu,
Ne galviņas nepagrieza;
Vaj domà, vīzdegune,
Ka es tevi nolūgšos?
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt.
