Vienības

1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.

1.2.10. Dziesmu skaņās klausoties, puisim dažreiz viļās: viņš atrod mazu skuķi, vaj sievu, vaj vecu māti.

1.4.3.1. Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.

2.1.2.2.1. Dažāda satura.

2.1.2.2.1. Dažāda satura.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu.

2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.

2.4.2.1. Slaiks un garš, sīks un mazs, zems un druknis, ete. augums.

2.4.4.2.1. Meita tura godu, sargā vaiņagu, netura godu, zaudē vaiņagu.

2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.

2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.

2.4.5.8.4. Adīšana, rakstīšana, šūšana, vispār.

2.4.5.8.13. Pūrs un pūra darināšana.

2.4.7.1. Meitu dziesmas.

2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.

2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas.

2.5.1.2.20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.

2.5.2.3.11. Sēdina brūti, resp. brūtganu aiz galda.