Vienības

1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.

1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai.

2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai.

2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku.

2.2.4.1. Daudz radu; radi ari tālās, svešās malās un tautās.

2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.

2.3.4. Augums, apģērbs un rota.

2.3.4. Augums, apģērbs un rota.

2.4.2.3. Mati un galvas rota.

2.4.3.1. Dažādi drēbju gabali, un apģērbs un rota vispār.

2.4.3.1. Dažādi drēbju gabali, un apģērbs un rota vispār.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.4.3.3. Gredzens.

2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba.

2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes.

2.4.5.8.12. Audeklu balināšana; drānu velēšana.