Vienības

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.

2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.

2.5.2.7.12.12. Brālis, vaj māte atver vārtus.

6.4.11. Aplīgo dažādas citas vietas un lietas.

10. Nerātnās dziesmas.

2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli).

2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.

2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs.

2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos.

2.5.2.15.2. Brīdinājums meitām un brūtei.

2.5.2.16.3. Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas.

2.5.2.28.3. Dziesmas no jaunās sievas puses.

1.1.10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līgsmas dabas un dziesmu dēļ.

1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

1.4.2.2. Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt.