Vienības

1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība.

1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība.

1.2.2. Meitas pulcējās rotāt, vaj līgot, puiši klausīties un lūkoties.

1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

1.3.3. Dziedāšana ganos.

1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis.

2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu?

2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja.

2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.

2.1.1.5.16.7. Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta.

2.1.2.1. Lolojamās jeb šūpuļa dziesmas.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.1.2.2.5. Par putnu dziesmām un valodu.

2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu.

2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.

2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.

2.2.2.5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni.

2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos.