Vienības

5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot.

5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot.

6.4.10. Māju ļaudis aplīgo savus dārzus, laukus, pļavas.

6.7.5. Garākas dziesmas jeb ziņģes.

2.4.6.3. Laime mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena.

2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs.

2.5.1.2.7.2. Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.

2.5.2.12.2. Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem.

6.7.5. Garākas dziesmas jeb ziņģes.

1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.

2.3.7. Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.)

2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.

2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.

2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.

2.9.14. Bērenieki atvadās no nelaiķa.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.

2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli).

2.9.14. Bērenieki atvadās no nelaiķa.

6.4.12.10. Atvadās, aiziet.