Vienības

5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot.

2.4.5.8.3. Dzīparu krāsošana. Krāsošanai lietā madaras, dzeltes, mēles.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku.

2.4.5.8.8. Auž, raksta, pušķo villanes, sagšas.

2.4.5.8.8. Auž, raksta, pušķo villanes, sagšas.

4.4.1. Kungs un ļaudis.

2.5.2.13.4.4.4. Tautu meita pate nākuse, pate dzinusēs pēc vīra.

2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.

2.4.3.4. Puķes un puķu dārzs.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.5.2.18.7. Dažādi apcerējumi veltīšanu beidzot.

2.4.3.2. Vaiņags.

2.4.5.8.6. Aušana vispār.

2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.

2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas.

2.4.5.8.2. Vērpšana.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,

2.5.2.7.14.7. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā.

2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.