24.08.2021
Autobiogrāfiju krājumu ir papildinājušas juristes un rakstnieces Marijas Bērziņas (īstajā vārdā Anna Dauge-Šķēris, 1906–1986) 20. gadsimta 80. gados trimdā Polijā rakstītas atmiņas, kurās tiek vēstīts gan par Šķēru (tēva), gan par Andriņu (mātes) dzimtām, gan viņas pašas bērnību Sēlijas pusē, došanos bēgļu gaitās Pirmā Pasaules kara laikā, atgriešanos un dzīves ritu Latvijas brīvvalstī. Marija studēja tieslietas un strādāja par advokāti, kā arī aktīvi iesaistījās kultūras un literatūras procesos.
Atmiņās detalizēti aprakstīts arī Otrais Pasaules karš, un sievietes liktenis vēsturiskajos notikumos, kas satricina un pašos pamatos maina ikdienas ritējumu.
Aicinām palīdzēt pētniekiem, iesaistoties atmiņu pārrakstīšanā. Pieteikties pārrakstāmajai nodaļai var šeit.
Liels paldies ikvienam šifrētājam, kas ir iesaistījies arī iepriekšējās pārrakstīšanas iniciatīvās!
02.08.2021
Jūlijā garamantas.lv papildinātas ar sešām folkloras kolekcijām: Rēzeknes Valsts komercskolas vākums LFK 1238, Nirzas 6-klašu pamatskolas vākums LFK 1369, Jaunances 6-klašu pamatskolas vākums LFK 1455, Zebrenes 6-klašu pamatskolas vākums LFK 1599, Rīgas Franču liceja vākums LFK 1769 un Arnolda Daugavieša folkloras vākums LFK 1789.
Iepazīstot kolekcijas, varēsiet izmēģināt rotaļu "Vistu ķeršana" LFK 1238,216, izlasīt pasaku par brāli, māsu un divpadsmit laupītājiem LFK 1238,1167, asināt prātu, minot mīklas, LFK 1369,11, paredzēt gaidāmos laikapstākļus LFK 1455,116, daudzveidot ikdienu ar sakāmvārdiem LFK 1599,1958, iepazīt grāfu Borku LFK 1769,1033 un nodziedāt kādu ziņģi LFK 1789,1676.
01.07.2021
Jūnijā garamantas.lv papildinātas ar 37 folkloras kolekcijām. Lielākās no tām ir Lielauces pamatskolas vākums LFK 8, Vladislava Bojara folkloras vākums LFK 679, M. Trautmanes folkloras vākums LFK 403 un Emīlijas Nātiņas folkloras vākums LFK 194.
Par to, ko gudras sievietes spēj izdarīt, stāsta teicējs Pēteris Salavejs LFK 932,1, bet Valters Galviņš savukārt pierakstījis anekdotes par Lizuma iedzīvotājiem LFK 1180,1. Lilija Blosfelde ir dzirdējusi Jaunsvirlaukas un Platones pagastos kā dzīvnieki runā LFK 278,251, bet Eduards Grundulis pierakstījis kā viņa vectēvam Raunas apvidū izdevies sastapties ar raudošu spoku LFK 711,58. Kazaka dziesma LFK 77,56, lopu kopšana LFK 790,8, kāzu paražas LFK 829,479, ziņģes LFK 447,29, pasaka par podnieku un velnu LFK 611,201, kā arī daudzus citus stāstus, notikumus, dziesmas, ticējumus ir iespējams atrast šajās kolekcijās.
LFK 8 Lielauces pamatskolas vākums;
LFK 37 Rozentāles tautasdziesmu vākums;
LFK 52 J. Jansona folkloras vākums Jumurdā;
LFK 77 Natālijas Redmeres folkloras vākums;
LFK 194 Emīlijas Nātiņas folkloras vākums; Lasīt vairāk...
29.06.2021
Latviešu folkloras krātuves fondos glabājas daudzas apjomīgas kolekcijas, kuras iesnieguši profesionāli folkloras pētnieki, taču līdzīgi kā Krišjāņa Barona sakārtotajam tautasdziesmu vākumam arī šīm kolekcijām bijuši aktīvi līdzstrādnieki no tautas vidus. Viena no šādām kolekcijām ir Pētera Šmita folkloras vākums LFK [527]. No apjomīgās kolekcijas, kas sastāv no 49811 folkloras vienībām, 3096 Pēterim Šmitam iesūtījis Kārlis Jansons no Plāņu "Vec-Kanāžiem". Iespējams, tieši tādēļ, ka vākums atrodas lielākas kolekcijas ietvaros, tas palicis nepamanīts un nenovērtēts. Kārļa Jansona vākums ir īpašs ar to, ka līdztekus folkloras vienībām saglabājušās arī to pierakstītāja vēstules Pēterim Šmitam, ļaujot ielūkoties savdabīgā un uzcītīgā garamantu vācēja personībā. Lai arī šāds ieskats folkloras vākšanas kontekstā nav unikāls, tomēr tas ir salīdzinoši reti pieejams materiāls mūsdienu folkloras pētniekiem un interesentiem. Lasīt vairāk...
15.06.2021
Vandzenes un Tukuma pusei nozīmīgs vēstītājfolkloras vākums, kurā jo sevišķi daudz pierakstītas teikas par vietām, notikumiem un personām tuvākā un tālākā apkārtnē, arī spoku stāsti. Materiālus savācis un LFK 1928. gadā iesūtījis Rīgas Skolotāju institūta audzēknis Fricis Gulbis (1908–1940), kurš vēlāk tapa pazīstams kā rakstnieks ar pseidonīmiem Jānis Trimda un Vilis Veldre.
Kolekcijas 120 manuskripta lappusēs pierakstītas 546 folkloras vienības. Savāktie materiāli LFK iesūtīti piecos piegājienos 1928. gadā. Vairums folkloras materiālu Fricis Gulbis pierakstījis Vandzenes apkārtnē, kas ir viņa dzimtā puse, un arī no savas mājas – Vandzenes pagasta Sīlenes Kalēju – iedzīvotājiem. Pierakstīto teicēju vidū ir arī Pirmā Pasaules kara laikā bēgļu gaitās Krievijā un Ukrainā sastapti cilvēki.
Vairāk par kolekciju lasiet šeit.31.05.2021
Maijā garamantas.lv papildinātas ar 19 folkloras kolekcijām. Lielākās no tām ir Valsts Talsu vidusskolas vākums LFK 230, Priekules pilsētas 6-klašu pamatskolas vākums LFK 1798 un Ukru 6-klašu pamatskolas vākums LFK 553. Kā arī maija mēnesī esam pabeiguši digitalizēt Bērnu dziesmu krājumu Bdz 1, kurš vākts pēc īpašām jautājumu lapām (1922–1930), iegūstot no skolēniem 42 358 folkloras vienības.
Kolekcijas ir dažādas, un vairākās ir atrodamas vienības no Rīgas, piemēram, dziesmā apdziedātas dažādas pilsētas, tai skaitā minēta arī Rīga LFK 230, 761, tautasdziesma par lakstīgalu Rīgas torņa galiņā LFK 137, 511, pasaka par saimnieku, kurš pārticību no Rīgas gribējis atvest mājās LFK 268, 471, stāsts par Rīgas kunga dienasmeitu un mironi LFK 838, 398 vai pasaka par suņa sūdiņiem, kurus sanācis pūķa vietā iegādāties Rīgā LFK 785, 11.
Bdz 1 Bērnu dziesmu kolekcija;
LFK 137 Annas Rubines folkloras vākums;
LFK 230Valsts Talsu vidusskolas vākums;
LFK 268 Pētera Ravizera folkloras vākums;
LFK 418 Silajāņu Riebiņu 6-klašu pamatskolas vākums;
LFK 553 Ukru 6-klašu pamatskolas vākums; Lasīt vairāk...
24.05.2021
Aicinām talkā atšifrēt un pārrakstīt Liepājas Universitātes studentu vāktos folkloras materiālus! Tur sev ko interesantu un noderīgu atradīs gan folkloras un tradīciju interesenti, gan skolēni, studenti, novadpētnieki un tūrisma nozares ļaudis. Plašajā materiālu klāstā atrodami visdažādākie materiāli: vietu nostāsti un teikas, atmiņu stāsti, tautasdziesmas un ziņģes, tradīciju apraksti, derīgi padomi, kā arī plašs ēdienu recepšu un rokdarbu rakstu klāsts.
Liepājas Universitātes folkloras materiālu arhīvā glabājas 310 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi, kas vākti no 1989. gada līdz 2020. gadam. Ar VPP projekta "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" (Nr. VPP-IZM-DH-2020/1-0001) atbalstu šie folkloras materiāli tiek digitalizēti un publicēti tiešsaistē Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Liepājas Universitātes studentu materiāli sakārtoti 27 kolekcijās, kur reģistrētas 24753 folkloras vienības, kas jau ievietotas digitālajā arhīvā garamantas.lv. Darba turpinājumā materiāliem tiek pievienoti metadati – ziņas par teicējiem, vācējiem un folkloras tekstu pieraksta vietām.
05.05.2021
Aprīlī garamantas.lv papildinātas ar 24 folkloras kolekcijām. Lielākās no tām ir O. Bērziņa folkloras vākums LFK 1341, Veronikas Elksnes folkloras vākums LFK 1845 un Launkalnes Brantu 6-klašu pamatskolas vākums LFK 875. Manuskriptos atrodamas dažādas folkloras vienības, piemēram, teikas LFK 1685, mīklas LFK 1137, stāsti par mācītājiem LFK 843, krogu nosaukumi LFK 598, pasakas LFK 280 un dziesmas LFK 1946.
LFK 25 J. Drūģa folkloras vākums;
LFK 208 Pētera Leitāna folkloras vākums;
LFK 280 Jāņa Laudanska folkloras vākums;
LFK 338 Jāņa Bērziņa folkloras vākums;
LFK 598 E. Miķelsona folkloras vākums;
LFK 617 Aleksandra Cimzes folkloras vākums; Lasīt vairāk...
26.04.2021
Tuvojoties Dejas dienai (29. aprīlī), aicinām atšifrēt LFK glabātos horeogrāfiskās folkloras materiālus, padarot tos pieejamākus un vieglāk atrodamus, kā arī iespējams atradīsiet kādu sen aizmirstu rotaļu vai spēli. Krājumā meklējami 20. gs. 30. gados pierakstīti skolēnu rotaļu un deju apraksti un nosaukumi, tāpat arī individuālu iesūtītāju fiksēti apraksti un deju zīmējumi. Piemēram, Jāņa Živitera vākums, kas atrodams 1441. kolekcijā. 1934.–1938. gadā pierakstītas galvenokārt dejas un rotaļas, melodijas – 302 folkloras vienības. Fiksētas 19. gs. otrajā pusē Ērgļos no teicēja Špilberga pierakstīti dažādi marši, valši, polkas, galopi, karavīru dziesmas, fragmenti no operas u.c. Nozīmīgs ir Harija Sūnas vākums 1969. kolekcijā, jo aptver plaša laika perioda horeogrāfiskās norises. Tāpat arī ekspedīciju materiālos ir gan deju un rotaļu pieraksti, gan deju kolektīvu repertuāru un koncertu norišu apraksti. Ekspedīcijās devās arī horeogrāfijas speciālisti, sākotnēji tā bija Rita Zemīte, vēlāk Harijs Sūna un viņa studenti.
LFK 1880 Etnogrāfijas un folkloras institūta 5. zinātniskā ekspedīcija 1951. gadā Bauskas rajonā. 8. aploksne – Rita Zemīte.
LFK 1895 Etnogrāfijas un folkloras institūta 6. zinātniskā ekspedīcija 1952. gadā Ventspils un Jēkabpils rajonā. 21. aploksne – Ritas Zemīte.
LFK 1910 Etnogrāfijas un folkloras institūta 8. zinātniskā ekspedīcija 1954. gadā Gaujienas un Saulkrastu rajonā. 15. aploksne – Rita Zemīte.
LFK 1925 9. zinātniskā ekspedīcija Viļānu rajonā 1955. gadā. 7. aploksne – Harijs Sūna. Lasīt vairāk...
14.04.2021
Šajā pavasarī aizsākam veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.
Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem. Lasīt vairāk...
01.04.2021
Turpinot dienasgrāmatu atšifrēšanas talku, aicinām šoreiz pievienoties pārrakstīt Alvila Klēbaha (Kalnieša) dienasgrāmatas.
Alvils Klēbahs (1876–1958) – skolotājs, latviešu valodas kopējs, publicists un Latvijas brīvvalsts inteliģents. Četru meitu tēvs un kaislīgs rakstītājs. Savas dienasgrāmatas rakstījis laika posmā no 1926. līdz 1956. gadam, īsi fiksējot ikkatru savas dzīves dienu. Dienasgrāmatas vēsta par Latvijas brīvvalsts ikdienu un reālijām, politisko vidi un Alvila personīgo ģimenes dzīvi. 1944. gadā Alvils emigrē uz Vāciju, aprakstīdams bēgļa gaitas un sadzīvi DP nometnēs. Viņa dienasgrāmatas ir spilgta laikmeta liecība, kur lielie vēstures notikumi un satricinājumi mijas ar vienkāršo ikdienu.
Pieteikties šifrēšanai var šeit!
Liels paldies ikvienam, kas ir iesaistījies arī iepriekšējās atšifrēšanas iniciatīvās!
29.03.2021
Martā garamantas.lv papildinātas ar 24 folkloras kolekcijām. Lielākās no tām ir Alfrēda Kvāļa folkloras vākums LFK 1602, Slokas pilsētas 1. pamatskolas vākums LFK 384 un "Es stāv’ uz augsta kalna" (Annas Bērzkalnes folkloras vākums) LFK 1325. Manuskriptos atrodamas dažādas folkloras vienības, piemēram, uzskaitītas nelaimīgās dienas LFK 672, pasaka par velnu un skroderi LFK 153, mīkla "Zaļa vistiņa, melna oliņa" LFK 565, tautasdziesmas par Rīgu LFK 1021 un teiciens par spārnotām skudrām un lietu LFK 1728.
LFK 56 M. Skrupskas folkloras vākums Bolderājā;
LFK 76 Veronikas Piģenes folkloras vākums;
LFK 153 Jāņa Jansona folkloras vākums;
LFK 293 P. Grīnberga folkloras vākums;
LFK 384 Slokas pilsētas 1. pamatskolas vākums;
LFK 565 Andreja Eģeta folkloras vākums;
LFK 672 Kārļa Kupča folkloras vākums;
LFK 675 J. Rozenberga folkloras vākums;
LFK 823 J. Misiņa apcerējums par ziņģi; Lasīt vairāk...
01.03.2021
Februārī garamantas.lv ievietota 81 digitalizēta folkloras kolekcija. Lielākās no tām ir V. Villerušas folkloras vākums LFK 2044, Bukaišu 6-klašu pamatskolas vākums LFK 1626, Alberta Millera folkloras vākums LFK 1409 un Sniķeres 6-klašu pamatskolas vākums LFK 1624. Manuskriptos atrodamas tautasdziesmas LFK 1549, teikas, piemēram, par Mālpils velna torni (Sila torni) LFK 178, sakāmvārdi un parunas LFK 1963, mīklas LFK 1819, apvārdošana LFK 1386 un citas garamantas.
LFK 44 Dr. K. Barona vākums;
LFK 46 Neijas T. folkloras vākums;
LFK 47 Šēnbergu folkloras vākums;
LFK 48 Tirzmales mīkla;
LFK 64 V. Sackevica folkloras vākums;
LFK 86 O. Lesiņas folkloras vākums;
LFK 104 Līnas Birzenbergas folkloras vākums;
LFK 165 Matildas Višņes folkloras vākums;
LFK 171 Maigas Vētras pierakstītā teika ar anekdotisku raksturu; Lasīt vairāk...
27.02.2021
Pagājušā gada martā uzsāktais aicinājums rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas ir rezultējies ar 2000 ierakstiem no vairāk nekā 230 autoriem.
Ikviens ir aicināts turpināt reflektēt par piedzīvoto ikdienā vai uzsākt pandēmijas laika reāliju fiksējumu tikai tagad. Pandēmijas dienasgrāmatu vākums veido unikālu dokumentālu kopumu par neparastu laika posmu, kas būs nozīmīgs avots nākamo paaudžu pētniekiem.
Sīkāku informāciju par dienasgrāmatu iesniegšanu arhīvam var atrast šeit.
03.02.2021
Nāciet talkā dienasgrāmatu pētniekiem!
2020. gada pavasarī aicinājām iesaistīties triju dienasgrāmatu šifrēšanā. Pateicoties ikviena ieguldījumam un aktivitātei: izdevās pilnībā atšifrēt Imanta Freimaņa un Genovefas Upenieces dienasgrāmatas, kā arī atšifrēt nozīmīgu daļu no Ligitas Vucenas plašās dienasgrāmatas.
Liels paldies ikvienam, kas iesaistījās iniciatīvā!
Topošajam pētījumam šobrīd ir aktuāls arī Ligitas Vucenas dienasgrāmatu teksta turpinājums, tādēļ aicinām iesaistīties šīs dienasgrāmatas atšifrēšanas procesā.
Pieteikties var šeit.
Jūsu ieguldījums mums ļoti noderēs!
02.02.2021
Janvārī garamantas.lv ievietotas 37 digitalizētas folkloras kolekcijas. Lielākās no tām ir Varakļānu Valsts vidusskolas vākums LFK 509 un Viļēnu Skujaunieku 1. pakāpes pamatskolas vākums LFK 966. Paralēli tiek digitalizēta Bērnu dziesmu kolekcija Bdz 0001. Digitalizēta arī kareivja Elmāra Žīgura atmiņu klade LFK 2251, viņš pazudis Otrā pasaules kara laikā.
Bdz 0001 Bērnu dziesmu kolekcija;
LFK 141 Zigfrida Liepiņa folkloras vākums;
LFK 234 Grenču pamatskolas vākums;
LFK 492 Matildas Sniega folkloras vākums;
LFK 509 Varakļānu Valsts vidusskolas vākums;
LFK 510 Jāņa Līvmaņa folkloras vākums;
LFK 719 Konstantina Blaua folkloras vākums; Lasīt vairāk...
06.01.2021
Teiktās dziesmas – nozīmīgākais senā slāņa vokālās mūzikas stils, kurš pārstāvēts it visos Latvijas novados. Teikto dziesmu melodikas stils un izpildījums ir īpatnējs – tajās dominējošais ir teksts un dziedāšana tuvinās runas plūdumam.
Lai ikvienam, kuru interesē nodrukātie teikto dziesmu nošu materiāli no dažādām Latvijas vietām, tas būtu pieejams, Emiļa Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" trīs sējumos "Korsa" (1951), "Maliena" (1952), "Vidiena" (1953) un Andreja Jurjāna sešās "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcās ietvertās teiktās dziesmas nu ir digitalizētas un pieejamas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv! Lasīt vairāk...
29.12.2020
Decembrī garamantas.lv digitalizētas 22 folkloras kolekcijas. Lielākās no tām ir [0464] Rīgas pilsētas 4. vidusskolas vākums, [1573] Naudītes 6-klašu pamatskolas vākums un [1393] Pētermuižas pamatskolas vākums. Savukārt [2249] "Pulkā eimu, pulkā teku" vēsture ir jaunākā kolekcija LFK krājumā. Tajā dokumentēti "Pulkā eimu, pulkā teku" radītāju, dalībnieku, atbalstītāju un rīkotāju pieredzes stāsti.
[0297] Rīgas pilsētas 6. pamatskolas pašdarbības pulciņa vākums;
[0358] Smārdes pamatskolas folkloras vākums;
[0464] Rīgas pilsētas 4. vidusskolas vākums;
[0549] Jēkabpils Valsts vidusskolas vākums;
[0803] Jaunaglonas sieviešu ģimnāzijas vākums;
[0871] P. Dzeņa ģimnāzijas vākums; Lasīt vairāk...
28.12.2020
Kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" nr. 2235 ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi ieskaņoti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra skaņu ierakstu studiju un skaņu ierakstu režisoru Renartu Braufmani.
Šī ir unikāla kolekcija, jo ietver visu Latvijas etnogrāfisko ansambļu pamatrepertuāru, kas ieskaņots dažu gadu laika periodā un pieejams digitālā vidē, tādējādi atklājot latviešu tradicionālās mūzikas skaņu ainavu mūsdienās. Lasīt vairāk...
23.12.2020
Novēlam mājīgus svētkus!
Kuldīgas apriņķī pagājušā gadsimta sākumā Ziemassvētkos spēlēja spēli, ko aicinām izmēģināt visus arī savās mājās. Teicējs – Dāvids Zembergs.
Ziemassvētku vakarā starp citu uzveda rotaļu "susekļu duršana" jeb kā mēdza teikt "dura susekli". Susekli ar plato galu nostādīja uz klona vai grīdas istabas vidū. Dūrējs nostājās ar muguru pret susekli, atstātu tā, ka caur kāju starpu ar nūju slotas kāta garumā varētu susekli sniegt, un, noliecies ar nūju, mēģināja caur kāju starpu susekli nodurt. Kam neizdevās: tas laida citu savā vietā.
